Nupat pabeidzām realizēt Brocēnu pašvaldības atbalstīto projektu “Pēti! Apzini! Stāsti!”. Jauniešiem reģionos šķiet, ka viņi dzīvo novadā, kurā nav nekā ievērības cienīga. Lai mainītu jauniešu attieksmi un radītu piederības un lepnuma sajūtu par savu novadu, pilsētu un pagastiem, nolēmām kopā ar jauniešiem apzināt un izzināt Brocēnu pilsētā un Cieceres pagastā esošās dabas un vēstures bagātības, jo lepošanās un zināšanas par savām saknēm un apkārtni iet roku rokā ar patriotismu

Projekta laikā kopā ar jauniešiem rīkojām ekspedīcijas uz Cieceres ezera Ozolu salu un Cieceres pilskalnu. Laika gaitā abi objekti ir zaudējuši iedzīvotāju interesi. Par Cieceres pilskalna atrašanās vietu vairs zina tikai retais novada iedzīvotājs. Ozola salas dabas un vēstures bagātības tikai nojaušamas. Saliņa, kā to sauc brocēnieki, slēpj ne tikai 12 dižozolus, interesantus koku saaugumus, īpaši aizsargājamos augus, pieminekli 1905. gada revolucionāriem, lapsu alas, otrā pasaules kara tranšejas, bet arī īpaši enerģētiskas un rituālu vietas. Neizskaidrojami, bet šeit gribas atgriezties vēl un vēl. Lai palīdzēt citiem orientēties šajā dabas brīnumā, iezīmējām izkāpšanas vietas, ar marķējuma lentām iezīmējām takas uz pieminekli, īpašo ozolu un kulta vietu.

Sarežģīti, bet interesanti mums veicās Cieceres pilskalna meklēšanas ekspedīcijā. Neviens tā arī mums nevarēja palīdzēt atrast ceļu uz pilskalnu. Tas bija mūsu lielais izaicinājums. Pētījām kartes, aptaujājām vietējos iedzīvotājus, skolotāja mēģināja atcerēties pirms 12 gadiem veikto ceļu. Šo gadu laikā daudzas celtnes bija nojauktas, citas uzceltas no jauna, mežs izpleties, uz laukiem radušās jaunas krūmu audzes. Veicot 8 km garo ceļu, pirmajā reizē pilskalnu tā arī neatradām. Tikai pēc nedēļas, pārdomājot veikto ceļu, mums paveicās. Tas bija to vērts! Neskartā daba, kalni un pakalni, medību torņi un kāda zemnieka veiktie tīrīšanas darbi padarīja pilskalnu īpaši pievilcīgu. Ir vērts mērot tālo ceļu, lai gūtu gandarījumu!

Cieceres ezers ir viena no galvenajām Brocēnu novada dabas bagātībām. Katra pilsētas iedzīvotāja dzīve vairāk vai mazāk ir saistīta ar ezeru. Tāpēc nolēmām apsekot tā krastus, braucot pa ezeru no viena gala līdz otram. Pats brauciens vien jau ir piedzīvojums! Vērojumi no ezera puses uz krastu ļāva secināt, ka laika gaitā tas ticis arvien vairāk apbūvēts, vairāk pēdējos gadu desmitos, jo seno māju redzējām maz. Neskartajās vietās paveras ar mežu apaugušas ainavas līdz pat krasta līnijai, tikai vietām iznāk taciņas uz peldēšanas vai makšķerēšanas vietām. Jauno privātmāju saimnieki savu īpašumu teritorijā kokus pārsvarā ir izcirtuši. Domājam, ka šajās vietās pie ezera vairs pienākt jebkurš nevar, nākotnē šādu slēgto privāto teritoriju būs arvien vairāk. Iezīmējas mazdārziņu teritorija pilsētas tuvumā, tur vairākas peldvietas, laipiņas. Pilnībā pārveidota pilsētas pludmale un parka daļa līdz skolai. Nav vairs tik daudz ievu, lazdu un citu krūmāju. Pludmale tiek labiekārtota, tāpat arī pretējā krasta apbūves teritorija. Būtu jāpadomā par krasta kraujas nostiprināšanu parkā pie skolas.

Vēl viens šī projekta mērķis bija savākt un apkopot informāciju par Ozolu saliņu, Cieceres ezeru, Cieceres pilskalnu. Teikas, nostāsti, atmiņas. Skolēni aptaujāja Brocēnu iedzīvotājus, izmantojām arī materiālus no iepriekšējiem gadiem, kad tika veikti pētījumi par minētajiem objektiem un vietvārdiem. Mums palīdzēja arī Saldus J.Rozentāla mākslas un vēstures muzejs, ļoti atsaucīga bija vienmēr enerģiskā Valda Ozoliņa un Andris Preiss. Rezultāts iepriecināja- tapusi avīze „Pēti! Apzini! Stāsti!”, kurā apkopojām visu iegūto informāciju. No skolēniem dzirdētas iepriecinošas atsauksmes, piemēram, „vecmāmiņa visu vakaru lasīja avīzi”, arī skolēni, lasot avīzi, ik pa brīdim izsaucās- „Kā? Arī pilskalns mums ir? Kur tas atrodas? Nezināju!”

Sirsnīga un iedvesmojoša bija skolēnu tikšanās ar Andri Preisu. Klausījāmies viņa atmiņu stāstījumā par Brocēnu skolu, notikumiem toreiz. Interesanti bija arī klausīties bērnības atmiņas, jo skolēni dzirdēja un meklēja atšķirības starp toreiz un tagad. Ir, ko pārdomāt! Arī Andra Preisa iedvesmojošie vārdi par mūsdienu dzīvi iedvesmo un priecē, ka mums ir tādi brocēnieki!

Projekta noslēgumā visiem KIC apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt izstādi, kurā varēja iepazīties gan ar vēstures muzeja fondos esošajiem arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem priekšmetiem, kas ir liecība par cilvēku apmetnēm Brocēnu tuvākajā teritorijā, gan skolēnu un skolotāju uzņemtajām fotogrāfijām, kurās redzama Brocēnu pilskalna meklējumu gaita, atrastā vieta, apsūnojušie mūru akmeņi, kapavietas. Izstāde tapa sadarbībā ar Saldus J. Rozentāla mākslas un vēstures muzeja speciālistiem, kuri piedāvāja artefaktus no Cieceres ezera apkārtnes.

Apmeklētāji ar lielu interesi apskatīja fotogrāfijas un priecājās par brīnišķīgo dabu ezera krastos. Ieinteresēja arī skaistās privātmājas. Vecāka gadagājuma skatītāji atcerējās jaunības dienu braucienus uz ezera saliņu gan maijpuķītēs, gan uz ballītēm, labākās makšķerēšanas vietas. Fotogrāfijās redzams arī vecais kaļķu ceplis un atpūtas bāze, kas arī tiek pieminēti atmiņu stāstos. Skolēnus vairāk saistīja neskartās dabas skati no saliņas, viņu pašu pārgājienos piedzīvotais un redzētais.

Sagatavoja: M. Neilande, L. Miķelsone, D. Barančane