Labo darbu nedēļas ietvaros, mēs, 11.a klase, 18. oktobrī devāmies uz Oskara Kalpaka muzeju “Airītes”. Kad aizbraucām, apmeklējām muzeju un apskatījām tur esošo piemiņas vietu, tādējādi papildinot savas zināšanas vēsturē. Pēc tam vienojāmies kopīgā darbā – grābām un savācām lapas. Tā kā strādājām aktīvi un raiti, darbs ilga pusotru stundu.Pēc darba padarīšanas sēdējām ap ugunskuru – dzērām tēju, cepām desas un atpūtāmies. Noteikti esam un būsim gatavi iesaistīties vēl šādā projektā! Kā vēstī latviešu sakāmvārds – labs darbs divus mūžus dzīvo.

Kristiāna Zariņa 11.a

„Ja?…. Ā, nu ja!”

„Šodien, ieejot Brocēnu vidusskolā, ieraudzīju savus vienaudžus un atcerējos vakar redzēto teātra izrādi  par jauniešiem un skolas dzīvi „Tikai nesaki nevienam”.”  Tā sākās 11.klases skolnieces recenzija pēc teātra izrādes, ko uz mūsu novada kultūras centru atveda Goda teātris. Kā rakstīts teātra mājaslapā- šis ir vienīgais Ārpusrīgas neatkarīgais teātris. Tajā spēlē lieliski aktieri no Liepājas teātra, šajā izrādē – aktieri Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Rolands Beķeris un Kaspars Gods. Režisors L.  Leščinskis. Mums, Brocēnu novada 8.-12.klašu skolēniem un skolotājiem, KM iniciatīvas Latvijas skolas soma ietvaros bija iespēja šo izrādi noskatīties. Stāsts ir par četriem pusaudži, kuri dzīvo, sadzīvo, izdzīvo un cenšas būt iederīgi. Aktieru spēle, pusaudžu leksika, lakoniskas dekorācijas un izrādes dinamiskums pārsteidza!

Skolēniem un skolotājiem izrāde ļoti patika, raisīja pārdomas par to, kādi esam, ko izjūtam, kāpēc tā vai citādi rīkojamies dažādās situācijās. Un, protams, arī stāsts par to, ka mums katram ir nepieciešams  vismaz viens cilvēks, kas mūs uzklausīs un sapratīs…

Skolēni pēc izrādes rakstīja recenzijas, tāpēc – lai „runā” fragmenti no recenzijām .Elīza.   „Gaismas izslēdzas, zālē iestājas klusums, un skatītāji tiek ievesti traģikomiskajā jauniešu pasaulē.Izrādē tiek atainotas pusaudžiem aktuālas problēmas- iekļaušanās sabiedrības normu pilnajā dzīvē, ieklausīšanās (vai NE- ieklausīšanās), arī mobings.Stāsts vijas cauri pusaudžu mīlestības labirintiem- viņam viņa patīk, viņai viņš- nē, jo neatbilst principiem, viņai patīk cits, citam no viņas ir kauns.Izrādē redzam arī bara instinkta problēmas- pīpēšu, jo tas ir „stilīgi” un tā varu vieglāk iekļauties, ģērbšos, kā mana autoritāte, jo  atstumts nevēlos būt!  Jā, un, protams, arī pašapziņas problēma…”Santa.  „Atmiņā paliks Egīla teiktais :”Ja? Ā, nu ja…” Fantastiska aktiera sejas izteiksme, un šis teiciens! Šaubas un viltus.”Elizabete.“Noskatoties šo izrādi, es sapratu, ka ir svarīgi būt noteicējam par savu dzīvi, nevar ļaut, lai cits to vada. Mani rosināja domāt par dzīves vērtībām tieši Ieva, jo viņa ir tāda pat meitene kā es. Lai gan mūsu problēmas krasi atšķiras, es spēju saskatīt zināmā mērā sevi. Tika parādīts tas, ka vajag  “turērēties pie sava” un neļaut, lai citi mani ietekmē.” Elīna. “Gan Ieva, gan Juris mēģināja Egilam dot padomus, kā atrast draugus. Šī situācija liek aizdomāties par to, ka ir daudz tādu bērnu, kuri ir atstumti un kuri darītu visu, lai ar kādu sadraudzētos, pat ir ar mieru pārdot kādu no tuvinieku personīgajām lietām. Arī tas, kā Juris izpauda savas sāpes, sacerot dziesmas, rāda, ka pusaudži skumjas neizrunā ar kādu, bet patur sevī, kas pēc tam var radīt psiholoģiskas problēmas.”Mārtiņš. “Šī uzveduma galvenā doma bija, ka draugus nevar iegūt ar viltu. Draugus nevar nopirkt.”Lauma. „Izrāde man lika aizdomāties par savu ikdienu un to, kā to pavadu. Katrā no aktieru lomām redzēju kādu līdzību ar sevi.  Pārdomu vērta izrāde!”Kristiāna. „ Man šķiet būtiski tas, ka izrādē bija saskatāmas mūsdienu jauniešu problēmas. Viena no aktuālākajām- provocēšana uz strīdiem, pašam sevī nepamanot vainu. Egīla bailes no piekaušanas. Katra trešā teikuma iesākums ar vārdiem : „Tikai nesaki nevienam…” Provokatoriski.”Ir ļoti liels prieks, ka daudzu, daudzu skolēnu darbos izskanēja doma- šāda veida teātri vēlamies redzēt vēl un vēl, jo izrādes rosina domāt, tā ir iespēja palūkoties uz sevi  un saviem vienaudžiem no malas, analizēt, kā es rīkotos tādā vai citādā situācijā.

Sagatavoja Mairita Neilande un Guna Raita

Edgars Vītols ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents.

Kultūras ministrijas veidotā projekta Latvijas Skolas soma ietvaros Edgars Vītols  kopā ar Rīgas valsts 2.ģimnāzijas jauniešu kora dalībniekiem viesojās Brocēnu novadā un tikās ar 7.-8. klašu skolēniem. Koncertlekcijas laikā diriģents stāstīja par savu darbu ar kori, veica praktiskus iesildīšanās vingrinājumus, aicinot piedalīties arī zālē sēdošos. Atsaucība bija 100%, malā sēdētāju nebija. Liels izaicinājums bija mūsu kora dziedātājiem, jo Edgars Vītols viņus aicināja uz skatuves piedalīties dziedāšanas procesā. Noturēt pusaudžu uzmanību pusotras stundas garumā prasa no pasākuma vadītāja lielu profesionalitāti un izcilu sadarbību ar publiku. Diriģentam Edgaram Vītolam šīs prasmes piemīt. Viņa personības šarms, jaunība, prasme uzrunāt auditoriju, degsme un aizrautība darbā ar kori radīja kopības atmosfēru  publikai ar dziedātājiem.

Uzskatu, ka  šādas koncertlekcijas pastiprina skolēnu interesi, izpratni un attieksmi pozitīvā nozīmē. Sarunā ar skolēniem dominēja vārds „interesanti”, „patika, kā koris un diriģents dzied”. Manuprāt, pozitīvs moments un iedarbīgs līdzeklis ir tas, ka skolēni praktiskā darbībā redz savus vienaudžus, redz viņu aizrautību, smaidu un mirdzošās acis.

• Skolēnu atsauksmes: Bija ļoti interesanti klausīties, kā dzied jaunieši, un arī patika, ka mēs ne tikai sēdējām un klausījāmies, bet arī bija jākustas. Interesanti klausīties, ko stāsta diriģents!
• Man patika šis pasākums. Interesanti uzzināt, kā iesildās koris un kā tas dzied. Vēlētos redzēt kora mēģinājumu viņu skolā vai redzēt šī kora koncertu.
• Bija interesanti. Labi bija, ka zināju vārdus un varēju pievienoties dziesmu laikā. Nepatika, ka mums arī bija jāievingrina balss un ķermenis.
• Man patika, kā viņi dziedāja. Kad E.Vītola kora dalībnieki dziedāja pirmo dziesmu, man uznāca skudriņas, jo man ļoti patika. Man arī patika diriģents, viņš bija ar humora izjūtu un jauks.
• Man šis pasākums patika, jo es iemācījos, kā var nostiprināt sev balsi pirms pasākumiem. Jauna pieredze.
• Man ļoti patika šodienas pasākums, jo bija interesanti skatīties, kā, dziedot tautasdziesmas, var pievienot kustības. Parādīja, kā var iesildīt balsi pirms lekcijām, projektu aizstāvēšanas. Paldies par lielisku kori!

Skolotāju atsauksmes: Tikšanās ar Vītola vadīto kori, manuprāt, bija ļoti interesanta gan skolēniem, gan skolotājiem. Tas bija aizraujošs koncerts un iespēja pašiem skolēniem būt kora dalībniekiem vienlaikus. Manuprāt, tie skolēni, kuri dzied korī un kuriem bija iespēja kāpt uz skatuves, to īpaši sajuta. Diriģenta saistošais un vienkāršais stāstījums radīja interesi par dziedāšanu, par to, ko nozīmē uzstāties. Interesanti bija visiem zālē esošajiem piedalīties dažādos vingrinājumos. Tā tiešām bija aizraujoša nodarbība, kas padarīja krāsaināku mūsu ikdienu un lika aizdomāties par skaistumu, kas slēpjas šķietami parastās lietās. /Dz. Edelmane/

Aija Zakovska, Brocēnu vidusskolas mūzikas skolotāja.