„Ja?…. Ā, nu ja!”

„Šodien, ieejot Brocēnu vidusskolā, ieraudzīju savus vienaudžus un atcerējos vakar redzēto teātra izrādi  par jauniešiem un skolas dzīvi „Tikai nesaki nevienam”.”  Tā sākās 11.klases skolnieces recenzija pēc teātra izrādes, ko uz mūsu novada kultūras centru atveda Goda teātris. Kā rakstīts teātra mājaslapā- šis ir vienīgais Ārpusrīgas neatkarīgais teātris. Tajā spēlē lieliski aktieri no Liepājas teātra, šajā izrādē – aktieri Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Rolands Beķeris un Kaspars Gods. Režisors L.  Leščinskis. Mums, Brocēnu novada 8.-12.klašu skolēniem un skolotājiem, KM iniciatīvas Latvijas skolas soma ietvaros bija iespēja šo izrādi noskatīties. Stāsts ir par četriem pusaudži, kuri dzīvo, sadzīvo, izdzīvo un cenšas būt iederīgi. Aktieru spēle, pusaudžu leksika, lakoniskas dekorācijas un izrādes dinamiskums pārsteidza!

Skolēniem un skolotājiem izrāde ļoti patika, raisīja pārdomas par to, kādi esam, ko izjūtam, kāpēc tā vai citādi rīkojamies dažādās situācijās. Un, protams, arī stāsts par to, ka mums katram ir nepieciešams  vismaz viens cilvēks, kas mūs uzklausīs un sapratīs…

Skolēni pēc izrādes rakstīja recenzijas, tāpēc – lai „runā” fragmenti no recenzijām .Elīza.   „Gaismas izslēdzas, zālē iestājas klusums, un skatītāji tiek ievesti traģikomiskajā jauniešu pasaulē.Izrādē tiek atainotas pusaudžiem aktuālas problēmas- iekļaušanās sabiedrības normu pilnajā dzīvē, ieklausīšanās (vai NE- ieklausīšanās), arī mobings.Stāsts vijas cauri pusaudžu mīlestības labirintiem- viņam viņa patīk, viņai viņš- nē, jo neatbilst principiem, viņai patīk cits, citam no viņas ir kauns.Izrādē redzam arī bara instinkta problēmas- pīpēšu, jo tas ir „stilīgi” un tā varu vieglāk iekļauties, ģērbšos, kā mana autoritāte, jo  atstumts nevēlos būt!  Jā, un, protams, arī pašapziņas problēma…”Santa.  „Atmiņā paliks Egīla teiktais :”Ja? Ā, nu ja…” Fantastiska aktiera sejas izteiksme, un šis teiciens! Šaubas un viltus.”Elizabete.“Noskatoties šo izrādi, es sapratu, ka ir svarīgi būt noteicējam par savu dzīvi, nevar ļaut, lai cits to vada. Mani rosināja domāt par dzīves vērtībām tieši Ieva, jo viņa ir tāda pat meitene kā es. Lai gan mūsu problēmas krasi atšķiras, es spēju saskatīt zināmā mērā sevi. Tika parādīts tas, ka vajag  “turērēties pie sava” un neļaut, lai citi mani ietekmē.” Elīna. “Gan Ieva, gan Juris mēģināja Egilam dot padomus, kā atrast draugus. Šī situācija liek aizdomāties par to, ka ir daudz tādu bērnu, kuri ir atstumti un kuri darītu visu, lai ar kādu sadraudzētos, pat ir ar mieru pārdot kādu no tuvinieku personīgajām lietām. Arī tas, kā Juris izpauda savas sāpes, sacerot dziesmas, rāda, ka pusaudži skumjas neizrunā ar kādu, bet patur sevī, kas pēc tam var radīt psiholoģiskas problēmas.”Mārtiņš. “Šī uzveduma galvenā doma bija, ka draugus nevar iegūt ar viltu. Draugus nevar nopirkt.”Lauma. „Izrāde man lika aizdomāties par savu ikdienu un to, kā to pavadu. Katrā no aktieru lomām redzēju kādu līdzību ar sevi.  Pārdomu vērta izrāde!”Kristiāna. „ Man šķiet būtiski tas, ka izrādē bija saskatāmas mūsdienu jauniešu problēmas. Viena no aktuālākajām- provocēšana uz strīdiem, pašam sevī nepamanot vainu. Egīla bailes no piekaušanas. Katra trešā teikuma iesākums ar vārdiem : „Tikai nesaki nevienam…” Provokatoriski.”Ir ļoti liels prieks, ka daudzu, daudzu skolēnu darbos izskanēja doma- šāda veida teātri vēlamies redzēt vēl un vēl, jo izrādes rosina domāt, tā ir iespēja palūkoties uz sevi  un saviem vienaudžiem no malas, analizēt, kā es rīkotos tādā vai citādā situācijā.

Sagatavoja Mairita Neilande un Guna Raita