26.februārī Latvijas skolas somas programmas ietvaros 5.klases  noskatījās zinātniskas fantāzijas izrādi  par nākotni “ Misija. Zeme.”

Pirms izrādes ar skolēniem veidojām prāta vētru, lai atcerētos, kādas izrādes ir redzētas, kādos pasākumos ir piedalījušies. Tad modelējām situāciju, kad izrāde būtu jāskatās datorā- kas kopīgs, kas atšķirīgs. Skolēni izteica prognozes, kas varētu notikt izrādē ar tādu nosaukumu.

 Skolēnu atsauksmes pēc redzētā:

• Man patika, kā Elizabete un Jānis pildīja misiju, lai izdzīvotu un nokļūtu uz Zemes. Vēl man patika, kā viņi sazvanījās ar slinķiem, un slinķiem bija pat slinkums pakasīt viens otram muguru. Kā arī viņi stādīja eksotiskos kartupeļus, kuri izauga 3 minūtēs. Viņi ēda ceptus kartupeļus, kas bija melni, un viņiem mutes visas bija ar šo melno kartupeli, un  tad viņi teica spāniski bonjur. Viņi stāstīja par 2118. gadu. /Luīze/
• Man patika tad, kad Jānis nokrita un  Elizabete ,viņu elektrizēja ar šķērēm un teica- tu man patīc. Viņu eksotiskie vārdi bija bonjur, bonapatite, extra kartupelis. Man patika, ka viņi rādīja, kas bija pirms mūsu ēras, dinozauri un vēl daudzi citi radījumi no papīra izgatavoti./Kate/
• No sākuma, kad izrāde sākās, es neko nesapratu, tāpēc, ka viņi grīļojās. Man likās, ka bija nepareizi tas, ka dinozauri runāja un meteorīts bija veidots no smiltīm, un bija nesaprotami tas, ka alu cilvēkiem bija kameras, ja foto kameras pirmo reizi tika izmantota 1885. gadā, bet pirmo reizi tās tika pārdotas 1888. gadā. Vēl es nesapratu to, ka viņi bija 2118. gadā un viņi meklē ēdienu, bet viņiem bija ‘’snikers’’?/Renārs/
• No sākuma viņi grīļojās pa visu pārējo teātri .  Elizabete izvilka tārpu ar rokām, elektrizēja viņu ar šķērēm un aiztaisa rētu ar līmes zīmuli. Teātris bija ļoti interesants. Bija interesanti tas, ka viņi izmantoja iztēli vairāk nekā bērni, kas to skatījās. /Katrīna/
• Manas domas par izrādi ir dažādas. Sākumā man izrāde likās interesanta un patika, jo bija stāsts par kosmosu, dinozauriem un alu cilvēkiem. Es nepiekrītu, ka cilvēki radušies no pērtiķiem. Katrā ziņā tie nav tie, kuri dzīvo tagad. Kāpēc, tad tagad viņi nekāpj no koka un nepaliek par mums? Bet man patika stāsts par kosmosu un dinozauriem. /Samuēls/
• Izrāde sāka nepatikt, jo viens no aktieriem sāka sevi siet ar skoču, abi kliedza un lēkāja kā traki. Tālāk es vairs negribēju skatīties. Mamma teica, ka arī tāda ir māksla, bet man tāda nepatīk. Ne visiem viss var patikt. Tādas ir manas domas. /Patriks/

Skolēni saskatīja kopsakarības ar mācīto dabaszinībās. Pamanīja aktieru spēli un kameru darbu izrādes laikā. Izrāde radīja klātbūtnes efektu, jo darbojās arī čats, kurā, kā viņiem šķita, raksta mūsu klases skolēni.

5.a klases audzinātāja Mairita Neilande