Iedvesmas pēcpusdiena – Personība. Personībai.👍Kad audzinātāja klases stundā teica, ka būs lekcijas, neiedziļinājos un uzreiz nodomāju, ka atkal būs jāsēž un jāklausās kaut kas, kas mani galīgi nesaista vai neinteresē, taču jau pēc pirmās- 🌞Anša Grišāna- lekcijas es sapratu, ka tā gluži nebūs. Ansis sacīja, cik svarīga ir attieksme gan pret darbu, gan sevi, gan skolotājiem. ‘’Galvenais ir cilvēciskums.’’ Ansis arī stāstīja, kā viņam esot gājis sacensībās, kurās pirmo reizi ieraudzījis paralimpiskos sportistus. Viņš teica, ka pie sevis nodomājis: ,, Man ir divas rokas un divas kājas. Kādēļ gan lai es to nevarētu izdarīt?’’ Tad arī es aizdomājos, kas ir tas, kas mani attur no maniem mērķiem.

Lai tiktu līdz kādam lielākam mērķim, no sākuma ir jāuzstāda mazi, kā teica 🌞Madara Miķelsone. Pēc viņas iedvesmojošā stāsta par pirmajām zemajām atzīmēm, aizejot uz augstskolu, ieguvu, manuprāt, ļoti vērtīgu atziņu, ka labas atzīmes mani nepadara par labāku cilvēku. Galvenais ir tas, cik es pati zinu un saprotu.

🌞Leldes Vīnkalnas stāstītais lika saprast, lai arī cik dzīvē grūti ietu, kaut vai ar 50 eiro makā, sēžot uz virtuves grīdas ar asarām acīs, ir svarīgi nepadoties, piecelties, pateikt sev, ka es to varu, un turpināt. Viņa arī sacīja, ka katram, pat viņai, dzīvē ir vajadzīgs mentors, no kā lūgt padomus un kurš viņu mierinātu katrā dzīves situācijā. Sapratu arī to, ka rūpēties par sevi un pietiekams miegs ir daudz svarīgāks, nekā domāju, jo tas var vēlāk novest pie veselības problēmām.

Iedvesmojos arī no🌞 Nikas Lindes teiktā par savu veselību un to, kā nepazaudēt sevi mājsēdes laikā. ‘’Jūs šobrīd esat vecumā, kurā jums būtu jābūt tik daudz enerģijas, cik jums vairs nekad dzīvē nebūs, ‘’ bija vārdi, kuri lika man patiešām aizdomāties, kā ir patiesībā. Pēc šīs lekcijas arī es ikdienā ieviesu 3  lietas, kas obligāti ir jāizdara katru starpbrīdi – jāizkustas, jāpadzeras ūdens un jāattaisa logs. Līdz šim zināju, ka tas ir jādara, taču nedarīju, bet pēc lekcijas guvu motivāciju un mainīju savu ikdienu.

 No 🌞Armanda Tripāna teiktā sapratu, ka nevaru ietekmēt apkārtējo situāciju, bet tas, ko varu mainīt, ir sava attieksme pret to. Galvenais ir nenolaist rokas un katrā situācijā ieraudzīt, ko varu no tās iemācīties un iegūt. Iemācījos vairāk saskatīt labo, nevis slikto, un novērtēt to, kas man ir dots. Manuprāt, šie iedvesmas stāsti bija ļoti vērtīgi gan man, gan arī citiem. Lai arī no sākuma likās, ka tie nebūs tik vērtīgi, tagad sapratu, cik patiesībā no tiem daudz ieguvu. Stāsti lika padomāt gan par sevi, gan citiem, gan nākotni, gan arī par to, kā es jūtos tagad.

Līza Elizabete Jakušenkova 10.a klase

Par spīti visam mēs to izdarījām…🤩😀🎈

Šis gads ir bijis citādāks. Mums, Brocēnu vidusskolas 12. a klasei, nebija iespējas parādīt savu žetonzrādi klātienē. Bet mēs nepadevāmies un nolēmām riskēt, jo kas gan ir dzīve bez riska? Pielāgojoties apstākļiem, izdomājām alternatīvu – kaut ko jaunu un vēl nebijušu! Tādēļ šogad piedāvājām noskatīties Kristiānas Štrāles-Dreikas lugu “Kā ziemeļmeitas brauca puisi lūkoties”  neparastā un citādākā – filmas –  formātā! Izrāde tapa ZOOM platformā, kurā kopumā mēs pavadījām 40 stundas, kā arī filmējot video fragmentus. Tās tapšanas brīdī tika ievēroti visi valstī noteiktie epidemioloģiskie ierobežojumi. Ikviens pielika pūles, lai sasniegtu rezultātu. Katrs piedomāja pie sava tēla visatbilstošākā izskata un atveidojuma. Reizēm filmēšanas process šķita nogurdinošs, taču mūs motivēja un atbalstīja klases audzinātāja un režisore Ļena Zvaigzne.

Arī mums šī bija jauna pieredze, filmējot labāk iepazinām viens otru un nonācām pie atziņas – nevajag padoties grūtībām, vienmēr var rast risinājumu, tikai jāsaglabā kopējā dzirkstelīte, kas mūs pašus motivē darīt un radīt. Pēc pirmizrādes mūs pārņēma gandarījuma, pacilātības un lepnuma sajūta. Priecājamies par paveikto un to, ka šajos apstākļos izdevās turpināt skolas tradīciju. Kā arī saņēmām ļoti daudz labus vārdus, pateicības un atzinības, kas lika mūs vēl vairāk uzmundrināja, lika pasmaidīt un saprast, ka komandā ir spēks!

Žetonizrāde citādā formātā Liene Jamščikova 12. a klase

Atjauno savus spēkus! 🤦‍♀️Psiholoģiskas nodarbības Vecākiem👍.

Kāds Tu esi, skolotāj? 🤷‍♀️Studijā “Iedvesma” mūzikas skolotāja Aija Zakovska.👌

26.februārī “Latvijas skolas somas” programmas ietvaros 9.-12.klašu skolēniem bija iespēja digitāli noskatīties teātra izrādi “Svina garša”.Pirms izrādes tika pārrunāts par vēsturiski sarežģīto laiku Latvijā no 1939.-1941. gadam. Tāpat mazliet tika iepazīts Māris Bērziņš kā personība, ieskicēta viņa daiļrade.   Skolēni domraksta veidā izteica savas sajūtas. Nostiprinot prasmes rakstīt, jaunieši arī vērtēja un analizēja redzēto. Daļa uzskata, ka šāds formāts un izrādes laiks sākotnēji mazliet biedējis, bet beigās laiks pagājis nemanot. Viņiem patika aktieru spēle, skatuves noformējums. Tomēr visvairāk priecēja skolēnu izteiktās atziņas par redzēto. Izrāde ne tikai atklāja vēsturisko situāciju, bet daudz vairāk tika akcentētas vērtības – brīvība, drošība, godīgums, ģimeniskums, draudzība, mīlestība.    Jaunieši novērtēja, cik šobrīd jūtas drošā vidē, kur nav jābaidās par savu tautību, kur var izteikt savas domas.

11. klases skolēnu atgriezeniskā saite par piedzīvoto pasākumā.

Es katram cilvēkam ieteiktu noskatīties šo izrādi, ja ir brīvs laiks, jo es pati aizdomājos par savu dzīvi, vai ir notikumi un cilvēki, no, kuriem es labāk izvairos, un kāda izskatās mana nākotne, vai manā nākotnē vēl joprojām ir redzama Latvija. Šajā lugā bija viss ko var vēlēties, mīlestība, nodevība, naids, bailes par savu un valsts nākotni. Nosaukums „Svina garša” bija ne tikai dēļ tā, ka lode atstāja svina garšu mutē, tā bija arī nomāktā sajūta, kuru galvenais varonis izjuta, kad sāka saprast to, kas notiek ar Latviju.  Es nejutos, kā parasti jutos dzīvē, sēžot izrādes telpā, bet, tomēr, izrāde bija tika labi nofilmēta un aktieri savus tēlus spēja ļoti labi attēlot, ka viņu emocijas, it īpaši bēdas, katrā sižetā likās īstas. Noskatoties izrādi, arī es jutu šo svina garšu. To raisīja līdzpārdzīvojums un netaisnība un nežēlība, ko redzēju. Tie melnie punkti grāmatas beigās- katram no tiem bija sava ģimene, savs stāsts un sava dzīve, ko dzīvot..

     Svina garša. Rūgtums, metāliska sajūta, kas pārņēmusi Matīsa garšas kārpiņas. Vai tā būtu lode, kas šo garšu radījusi vai tomēr nemieri Rīgā, Latvijā.. pasaulē? Izrādē redzētais raisīja pārdomas par pārdzīvojumiem, ar kuriem sastapās latvieši un ebreji Otrā pasaules kara laikā. Tā lika domāt par cilvēku vērtībām, sirdsapziņu un par rīcību, kas katram tēlam palīdzēja tikt galā ar esošo situāciju.      Skatoties šo lugu manī bija dažādas izjūtas – Prieks, skumjas, vilšanās, līdzjūtība, dusmas, bažas. Šie Matīsa divi mūža gadi bija piedzīvojumiem pilni, viņš izjuta mīlestību, nodevību, vientulību. Bet, lai, kas arī notiktu viņš vienmēr vēlējās palīdzēt cilvēkiem.

Inta Zankovska, latv. valodas un literatūras skolotāja.

Liekam jaunu bildi iekšā, atkal konkursiņš mums priekšā!🦉💡👏

1.aprīlis tiek atzīmēts kā Joku diena, kad ar asprātīgiem jokiem tiek izjokoti klasesbiedri, draugi, ģimenes locekļi.

Šo dienu atzīmēja arī 2.a klases skolēni attālinātajā mācību procesā. Dienu pie datora ekrāna katrs skolēns sāka citā veidolā, lai viens par otru varētu pasmieties un diena būtu priecīgāka.  Kādam bija pēkšņi izauguši gari mati, kādam tie bija kļuvuši raibi, kāds bija pārvērties par zaķi, kāds par briesmoni. Stundas ietvaros, izmantojot savu fotogrāfiju, katrs skolēns veidoja ,,dzīvo” bildi- sevi pārveidoja par kādu dzīvnieku. Cits pārvērtās par govi, cits par ziloni, cits par suni. ,,Dzīvā” bilde tika papildināta ar stāstījumu.

,,Smejies vesels!” tāds bija skolēnu secinājums šajā neparastajā mācību dienā.

Sagatavoja skolotāja D. Staško