2020.gada 16.novembrī Brocēnu vidusskolas 6.b klase noskatījās dokumentālo animācijas filmu “Mans mīļākais karš ”. Filmu skolēni varēja noskatīties projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Filmas režisore ir skolēnu novadniece Ilze Burkovska-Jakobsena. Filma stāsta par galvenās varones Ilzes bērnības un jaunības laikiem padomju režīmā. Stāsts ir autobiogrāfisks, veidots dokumentālās animācijas žanrā. Tas ir stāsts par pieaugšanu Padomju Savienībā: ar trūcīgu ikdienu, ko padomju propaganda sludina kā leiputriju, ar gatavošanos trešajam pasaules karam, bet filmas centrā ir Otrais pasaules karš – cildenas un varonīgas uzvaras simbols. Šādu uzskatu bērnu prātos cenšas nostiprināt arī tālaika skolotāji tepat Saldus novadā. Skolēnu atziņas:

Filips: “Man patika šī dokumentālā filma, jo bija laba animācija, interesants atmiņu stāstījums. Man patīk stāsti un filmas par vēsturi, uzskatu – mums vajadzētu iemācīties to laiku vēsturi par padomju laiku, par karu, Sibīriju un militārajām mācībām. ” Elizabete: “Filma ir ļoti interesanta, tajā viss ir skaisti pastāstīts. Varone Ilze stāsta par savu bērnību un skolas gadiem Saldū, par to, ko viņa domā par karu. Gājis viņai smagi, bet galu galā kļuvusi par žurnālisti. Es ieteiktu filmu skatīties 13 – 14 gadu vecumā, jo ne visu var kārtīgi saprast.” Bruno: “Es šo filmu ieteiktu noskatīties saviem vecākiem, jo filma bija interesanta, un gribu, lai mana mamma ar tēti uzzina vairāk par šo laiku, kad arī viņi bija mazi.” Jēkabs: “Man šī filma patika, jo tā atšķīrās no citām filmām, un mani interesē, kā cilvēki tajos laikos dzīvoja. Noteikti iesaku citiem noskatīties, pat – ja tas maksā naudu.” Māra: “Man patika šajā filmā tas, ka bija stāstīts par to, kā norisinājās kādreiz dzīve skolā padomju laikos, un man patīk uzzināt ko jaunu.” Amanda: “Es šo filmu ieteiktu noskatīties saviem vecākiem, jo uzskatu, ka viņiem patiktu šī filma. Tā ir interesanta, tās darbība notiek Saldū, un man patīk vēsture.” Laila: “Man šī filma nepatika, jo nebija interesanta. Tā bija par karu, un tā bija biedējoša un šausmīga.” Edžus: “Mani personīgi šī filma neinteresēja, jo es jau visu zinu par šo karu un padomju laikiem.” Leila: “Man filmā ļoti patika animācija. Bija daudz nesaprotamu fragmentu, jo es neesmu piedzimusi padomju laikā. Filma bija interesanta.” Emīls: “Man filmā šķita interesants fakts, kā visi gatavojās trešajam pasaules karam, kā skolā lika izjauktAK-47 un apmācīja šaut ar to. Visiem bija obligāta militārā mācība. Lai visi būtu gatavi karam. Bet karš nenotika, un Ilze protestēja pret šo sagatavošanu, to arī nolēma atcelt.” Estere: “Man šī filma patika, tā likās interesanta, jo tā bija gan animācijas, un tajā pašā laikā bija stāstīts arī kā īstajā dzīvē.” Viktorija: “Filmu ieteiktu noskatīties visiem, jo man filma patika. Īpaši patika, ka filmas sākumā Ilze bija pie aizliegtās jūras, bet filmas beigās viņa aizveda savus bērnus pie jūras tai vietā, kur viņa pirmo reizi bija aizbraukusi ar saviem vecākiem 7 gadu vecumā.” Elza: “Man šajā filmā patika redzēt, kā notika šis karš, jo es to neesmu piedzīvojusi. Man patīk paskatīties to no citas puses. Man nepatika tās lidmašīnas, kas meta no gaisa bumbas, kas sprāga, jo mana ome ir stāstījusi par to, kādi posti no šīm bumbām ir nodarīti (Zvārdē). Es ieteiktu filmu noskatīties tiem, kam patīk vēstures stāsti. ” Marta: “Man šī filma patika, jo tur stāstīts par senākiem laikiem, par kuriem es nezināju to, kas notiek. Piemēram, par pionieriem skolā. Filma bija par padomju laikiem. ” Evelīna: “Man patika visa filma, jo tur bija daudz “atcerības un dramatika”.” Patrīcija: “Man patika filma, jo galvenā varone mācījās Saldus skolā. Nepatika tas, ka viņa dzīvoja blakus vidusskolai, kur apakšā bija kauli no 2.pasaules kara. Tur uzcēla māju virsū, bet apakšā bija kapi. Tas bija spocīgi.” Keitija: “Man patika šī filma. Tur bija vectēvs, kurš daudz zināja par karu, viņš viņai arī stāstīja, jo visu bija pieredzējis. Viņš bija gleznotājs. Ilzei bija brūni, gari mati un mazāks brālis. Es iesaku visiem noskatīties šo filmu.” Daniels”: “Man filma patika, jo bija interesanti uzzināt par citu cilvēku dzīves stāstiem.” Skolēnu vairākums atzīst, ka filma viņiem patika, bija interesanti to skatīties, lai arī filma bija 2 stundas gara. Visiem patika filmas animācija, jo tā bija viegli uztverama, saprotama, vienkārša. Skolēni arī atzina, ka daudzi atpazina filmas darbības vietu – Saldu un tās apkaimi, tādēļ filmu uztvēra personiskāk. Kāda skolēna vecāki ir personīgi pazīstami ar režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu un meitai stāstījuši par filmā attēlotajiem notikumiem. Mīnuss, kuru uzsvēra skolēni, bija tas, ka viņi vēl nav mācījusies par šo posmu Latvijas vēsturē un neizprot filmā atainoto notikumu pretnostatījumu. Mums, pieaugušajiem, ir saprotama Padomju Savienības un citu totalitārisma režīmu bīstamība, tās nostādīšanā pretstatā visam cilvēcīgajam, tiesībām uz savu viedokli, uz pašnoteikšanos. Taču kā teikusi pati filmas režisore- 9 gadus tapušās filmas “Mans mīļākais karš” idejiskais pienesums ir iestāšanās pret vardarbīgiem režīmiem, kas vēlas atņemt cilvēcību.

Latviešu valodas skolotāja: Marika Ulmane