Iedvesmas pēcpusdiena – Personība. Personībai.👍Kad audzinātāja klases stundā teica, ka būs lekcijas, neiedziļinājos un uzreiz nodomāju, ka atkal būs jāsēž un jāklausās kaut kas, kas mani galīgi nesaista vai neinteresē, taču jau pēc pirmās- 🌞Anša Grišāna- lekcijas es sapratu, ka tā gluži nebūs. Ansis sacīja, cik svarīga ir attieksme gan pret darbu, gan sevi, gan skolotājiem. ‘’Galvenais ir cilvēciskums.’’ Ansis arī stāstīja, kā viņam esot gājis sacensībās, kurās pirmo reizi ieraudzījis paralimpiskos sportistus. Viņš teica, ka pie sevis nodomājis: ,, Man ir divas rokas un divas kājas. Kādēļ gan lai es to nevarētu izdarīt?’’ Tad arī es aizdomājos, kas ir tas, kas mani attur no maniem mērķiem.

Lai tiktu līdz kādam lielākam mērķim, no sākuma ir jāuzstāda mazi, kā teica 🌞Madara Miķelsone. Pēc viņas iedvesmojošā stāsta par pirmajām zemajām atzīmēm, aizejot uz augstskolu, ieguvu, manuprāt, ļoti vērtīgu atziņu, ka labas atzīmes mani nepadara par labāku cilvēku. Galvenais ir tas, cik es pati zinu un saprotu.

🌞Leldes Vīnkalnas stāstītais lika saprast, lai arī cik dzīvē grūti ietu, kaut vai ar 50 eiro makā, sēžot uz virtuves grīdas ar asarām acīs, ir svarīgi nepadoties, piecelties, pateikt sev, ka es to varu, un turpināt. Viņa arī sacīja, ka katram, pat viņai, dzīvē ir vajadzīgs mentors, no kā lūgt padomus un kurš viņu mierinātu katrā dzīves situācijā. Sapratu arī to, ka rūpēties par sevi un pietiekams miegs ir daudz svarīgāks, nekā domāju, jo tas var vēlāk novest pie veselības problēmām.

Iedvesmojos arī no🌞 Nikas Lindes teiktā par savu veselību un to, kā nepazaudēt sevi mājsēdes laikā. ‘’Jūs šobrīd esat vecumā, kurā jums būtu jābūt tik daudz enerģijas, cik jums vairs nekad dzīvē nebūs, ‘’ bija vārdi, kuri lika man patiešām aizdomāties, kā ir patiesībā. Pēc šīs lekcijas arī es ikdienā ieviesu 3  lietas, kas obligāti ir jāizdara katru starpbrīdi – jāizkustas, jāpadzeras ūdens un jāattaisa logs. Līdz šim zināju, ka tas ir jādara, taču nedarīju, bet pēc lekcijas guvu motivāciju un mainīju savu ikdienu.

 No 🌞Armanda Tripāna teiktā sapratu, ka nevaru ietekmēt apkārtējo situāciju, bet tas, ko varu mainīt, ir sava attieksme pret to. Galvenais ir nenolaist rokas un katrā situācijā ieraudzīt, ko varu no tās iemācīties un iegūt. Iemācījos vairāk saskatīt labo, nevis slikto, un novērtēt to, kas man ir dots. Manuprāt, šie iedvesmas stāsti bija ļoti vērtīgi gan man, gan arī citiem. Lai arī no sākuma likās, ka tie nebūs tik vērtīgi, tagad sapratu, cik patiesībā no tiem daudz ieguvu. Stāsti lika padomāt gan par sevi, gan citiem, gan nākotni, gan arī par to, kā es jūtos tagad.

Līza Elizabete Jakušenkova 10.a klase