2.b iepazīst vēsturi

Šodien, pirmsvētku dienā, Brocēnu vidusskolas 2.b klasē ciemojās vēsturnieks R.Sipenieks no O.Kalpaka muzeja un vadīja nodarbību. Skolēniem bija sagatavoti interesanti uzdevumi sasaistot vēsturi, dabaszinības, latviešu valodu un matemātiku. Izpētījām ,,Lāčplēša ordeni,,. Uzzinājām par O.Kalpaku un kaujām.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Barikāžu atceres pasākums

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Barikādes pieminot

Mērķē attīstībā Brocēnu vidusskolā

Jau divas nedēļas 11. klase, apgūstot tēmu par pilsonisko līdzdalību, aktīvi iesaistās LAPAS informatīvajā kampaņā  par ilgtspējīgas attīstības mērķu aktivizēšanu “Mērķē attīstībā!”. Skolā darbojas pašu izveidotās darba grupās pēc noteikta soļu  plāna. 1. solis – ieraugi savā novadā esošās problēmas vai vajadzības, 2. solis – kopīgās darbnīcās ar uzaicinātiem speciālistiem atrod risinājumu, 3. solis – realizē ideju vai arī piedāvā priekšlikumus politiķiem. Mūsu skolēni izvēlējās izveidot skolas vestibilā ziņojumu stabu, ierīkot skolēnu atpūtas zonās spēļu, grāmatu un preses stūrīti, noorganizēt labdarības akciju Brocēnu pilsētas maznodrošinātajiem senjoriem, iepriecināt mediķus un policistus, Ziemassvētku laikā pateikt paldies pārdevējiem, savākt nepieciešamās lietas dzīvnieku patversmei “Ulubele”, ar Brocēnu pilsētas atbalstu izvietot pilsētas teritorijā atkritumu tvertnes suņu ekskrementu savākšanai un iesaistīt māju iedzīvotājus pagalmu bedrīšu aizbēršanā. Paldies par palīdzību darbnīcu norisē sakām I. Tomanovičai – Baronei, N. Balodei, D. Dubultai un A. Zepai. Kopā mums izdevās pievērst uzmanību  1.,3.,4.,10. un 11. ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

• 

• 

• 

• 

“Kafija ar politiķiem”

Otrdien, 28. septembrī, Brocēnu vidusskolā norisinājās neformāla diskusija “Kafija ar politiķiem”, kurā Brocēnu vidusskolas 10., 11. un 12. klases skolēni tikās ar Saldus novada deputātiem un pašvaldības darbiniekiem, ar kuriem bija iespēja kopīgi diskutēt, analizēt un gūt jaunas zināšanas par jauniešiem aktuālām tēmām. Diskusijās ar jauniešiem iesaistījās Ārijs Sproģis, Natālija Balode, Kārlis Barančans, Kristīna Maslovska, Roberts Sipenieks, Krišjānis Valters, Inna Kislina. Lai iepazītu tuvāk politiķus un iegūtu atbildes uz jautājumiem, skolēni tika sadalīti grupās, kurās bija vismaz viens deputāts, kurš ar skolēniem diskutēja par vidi, ekonomiku/uzņēmējdarbību, sportu, veselību, izglītību vai kultūru Saldus novadā. Darbs grupās ļāva skolēniem ne tikai iegūt atbildes uz saviem jautājumiem, bet arī iespēju piedāvāt savus ieteikumus politiķiem saistībā ar konkrēto tēmu, tādejādi, veicinot jauniešu pilsonisko līdzdalību un sadarbību. Paldies, pasākuma vadītājiem Rudītei Muraševai par diskusiju vadīšanu un noorganizēšanu. Pasākuma iedvesmoti, jaunieši turpinās diskutēt par pašvaldību jautājumiem, piedaloties virtuālajā spēlē “Vēlēšanu pilsēta”.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Spēle

 „Brocēnieku atbalsis barikādēs”

Spēles uzdevumi

• Veicināt skolēnu izpratni par barikāžu norisi Latvijā;
• Izzināt Brocēnu un Saldus iedzīvotāju dalību barikādēs;
• Dot iespēju iejusties barikāžu atmosfērā un veidot asociācijas ar tā laika notikumiem;
• Attīstīt prasmes sadarboties grupās, strādāt ar tekstu un video fragmentiem.

Sagatavošanās

1.Spēli var spēlēt sadaloties grupās vai individuāli.

3.Pirms spēle ir sākusies, katrai grupai vai personai nepieciešama vismaz viens mobilais telefons, kurā jāielādē QR kodu aplikācija, lai spēlētu spēli.

4.Katrai grupai vai personai tiek iedots buklets Brocēnu „Bodnīcā”. Tajā varēs iepazīties ar spēles noteikumiem un nepieciešamo QR kodu. Līdzi bukletam tiks iedota papīra lapa un rakstāmpiederumi, lai pildītu vienu no dotajiem uzdevumiem.

Spēles gaita

Spēli ir iespēja spēlēt divos variantos:

• Grupa vai persona, saņemot bukletu, var spēli spēlēt jebkurā pašizvēlētā vietā. Noskenējot bukletā sniegto QR kodu var pildīt dotos uzdevumus (to izpildes secību var izvēlēties pēc saviem ieskatiem). Kad visi uzdevumi ir izpildīti, tad spēle ir beigusies, un izpildīto uzdevumu uz lapas jāiesniedz „Bodnīcā”.
• Grupas vai persona, saņemot bukletu, iepazīstas ar kontrolpunktiem un var spēli sāk dodoties uz kādu no Brocēnu objektiem, kuri asociē ar uzdevumos sniegtajiem galvenajiem kontrolpunktiem (to izpildes secību var izvēlēties pēc saviem ieskatiem). Kad grupa vai persona ir nonākusi līdz konrolpunktam, tad ar mobilo ierīci jānoskenē bukletā sniegto konkrēto kodu. To noskenējot, būs iespēja iepazīties ar informāciju, kas palīdzēs uzdevuma izpildei, kurš ir dots zem šī informācijas avota. Kad uzdevums ir izpildīts, tad jādodas uz nākamo kontrolpunktu. Spēle beidzas tad, kad grupa vai persona ir izgājusi cauri visiem dotajiem kontrolpunktiem.  Izpildīto uzdevumu uz lapas jāiesniedz „Bodnīcā”.

UZDEVUMI

Daugavmala

13. janvārī Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes organizēta Vislatvijas manifestācija, kurā vairāk nekā 500 000 cilvēku izteica atbalstu Augstākajai Padomei un Ministru Padomei, kā arī protestēja pret bruņotajām akcijām Lietuvā un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Dienas laikā ap svarīgākajām valsts un sabiedriskajām ēkām sāka celt barikādes, ielas un pieejas ēkām nobloķēja ar lieljaudas tehniku. Mierīgie iedzīvotāji stājās uz barikādēm, parādot pasaulei gatavību ziedot savu dzīvību, aizstāvot Latvijas valsts neatkarību.

 Roberta Milberga atmiņas

“Sākas negaidīta ažiotāža. Zvana Ražukam, zvana Redisonam un zvana LTF mītnes dežurantiem brīdinot par iespējamo asinsizliešanu un pieprasot atcelt tautas manifestāciju, jo “tanki cilvēkus iedzīšot Daugavā”. Jūtam, ka lēmums par manifestāciju pieņemts ļoti savlaicīgi, ja jau tā nepatīk mūsu ienaidniekiem. Un tomēr pamats bažām un satraukumam ir ļoti nopietns. Draudi tik tiešām var realizēties. Mūs brīdina nepieļaut, ka daļa manifestācijas dalībnieku paliek Rīgā. Mēs to ņemam vērā un esam pateicīgi ienaidniekam par priekšā teikšanu. Jādara un jārīkojas tā, kā nepatīk viņiem. Šī principa pareizību pilnībā apstiprina jau tuvāko dienu notikumi.”

“….Tāpēc šodien mēs esam šeit visi kopāar mūsu valsts vadītājiem, parlamenta deputātiem, savu valdību, ar visiem Latvijas cilvēkiem, kuri varēja atnākt šeit, būt kopā, izteikt šo vienotību, uzticību, gara un visu citu spēku, kas mums būs vajadzīgsturpmākās dienās, kas mums būs vajadzīgs tuvākā nākotnē. Šodien mums nav citas izejas. Mums ir pāparāda, cik mēs esam, šie Latvijas cilvēki, un, neskatoties uz visiem draudiem, tanku un bruņmašīnu braukšanu pa Riģas ielām un Latvijas ceļiem, juš, Latvijas cilvēki, esat šeit, tad juš esat izšķīrušies sen par latvijas neatkarību, un neviensjūs iebiedēt ne ar kādiem tankiuem vairs nevar.”

/R. Ražuka runas fragments 1991. gada 13. janvārī Tautas manifestācijā Daugavmalā/

Uzdevums –  Apskatiet saukļus, kas redzami J. Lasmaņa fotogrāfijās, noskatieties videofragmentu un izlasiet fragmentu no R. Ražuka runas krastmalā! Izveidojiet  plakātu, kādu varētu izmantot cilvēki dodoties manifestācijā Daugavmalā un stāvot uz barikādēm. Piemēram, izteicieni, kuri bija uz plakātiem vai simboli un zīmējumi. Piesaisti apkārtējo uzmanību! Izveidoto plakātu iesniedziet “Bodnīcā”!

Palīgmateriāli uzdevuma veikšanai:

https://youtu.be/p2u4h9oU8EA /Video fragments par tautas manifestāciju Daugavmalā/

• 

• 

• 

• 

/Foto no J. Lasmaņa personiskā arhīva/

Bastejkalns / Iekšlietu ministrija

20. janvāra vakarā Bastejkalnā nāvējošus šautus ievainojumus guva kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne, kā arī Rīgas 65. vidusskolas audzēknis Edijs Riekstiņš, kurš tovakar bija devies uz kafejnīcu.

Apšaudēs tika ievainoti arī vairāki barikāžu dalībnieki un žurnālisti. Bastejkalna apšaude bija dzirdama teju visā Rīgā. Lodes tolaik esot situšās arī pret Vecrīgas jumtiem.

“Bastejkalna parka krustceļā liels sarkans plankums, tur izbeidzās cilvēka sirdspuksti. (…) Daudzi izvairās skatīties, daži neskatās vispār un iet taisni, pēdējā brīdī ieraugot, met līkumu. Paies laiks, un visi ies šai vietai pāri. Viens otram uzskrienot virsū. Atvainosies vai neatvainosies — šeit taču krustceļš,”

/Savas atmiņas “Barikādes. Latvijas mīlestības grāmatā” stāsta Jānis Šmits/

Ulda Grandberga atmiņas

“1991.gada 20.janvārī Bastejkalnā tika atklāts Omoniešu kaujinieku tiešais uzbrukums ar ieroču šavieniem pret reportieriem, kas filmēja notiekošo tiešraidē. OMON snaiperiem tika dots uzdevums – nošaut operatorus, kas filmēja tiešsaiti Rīgā. Uldis ar satraukumu atcerās vēl šodien – tās sajūtas un rotējošo ložu lidojuma skaņu, kas tika raidītas virs galvām, lai iznīcinatu raidaparātu antenas. Uldis neatcerās dienu, kurā tika atvesti vairāki bruņoti MILIČI ar ieročiem no Saldus. Tad gan bija sajūtas diezgan bailīgas, ka kaut kas nav kā vajag. Līdz ar Omon kaujinieku atkāpšanos un bruņinieku aiziešanu, varēja brīvi justies un braukt mājās.”

Aleksandra Gluškova atmiņas

“Iekšlietu ministriju mēs sargājām 19.janvārī. 20. janvārī, sākoties apšaudei, mēs 5 cilvēki ar “Volgu” steidzāmies uz Rīgu. Braucām ar 150 km/h un jau 22:00 bijām Bastejkalnā. Bijām vieni no pirmajiem,kuri ieradāmies Bastejkalnā. Veļ bija dzirdama apšaude. Muš norīkoja apsargāt Ministru kabinetu un Tieslietu ministriju. Sargājām visu nedēļu nomainot viens otru. Pie katra loda stāvēja milicis pilnā bruņojumā. Sargājām arī galvenos kabinetus.”

Uzdevums – Nosauciet 5 metodes, kuras izmantoja, lai sniegtu palīdzību cietušajiem!

Doma laukums

Barikādes Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – sāka veidot 13. janvārī. Doma laukums bija barikāžu sirds. Naktī tika metināti “tanku eži” (metāla konstrukcijas tanku vai citas tehnikas kustības kavēšanai), kas tika izvietoti šķērsielās, kuras nebija iespējams bloķēt ar smago tehniku. Vecrīgu burtiski piepildīja lauksaimniecības tehnika un kravas automobiļi, veidojot pamatīgus šķēršļus iespējamajiem uzbrucējiem.

Doma baznīca kļuva ne tikai par medpunktu, kurā glabājās dažādi pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešami medikamenti un pārsienamie materiāli, bet arī par sava veida atbalsta punktu tiem, kuri uz barikādēm atbraukuši no attāliem Latvijas nostūriem. Vecpilsētas sargiem laukumā bija iespējams paēst, tādēļ baznīcā nereti bija vērojams neparasts skats – ļaudis sēdēja uz soliem, dzerot tēju un ēdot sviestmaizes, dažs bija iemidzis.

Laukumā kvēloja ugunskuri un skanēja koncerti, liela daļa barikāžu dalībnieku, kuri uzturējušies Doma laukumā, tur valdošo gaisotni raksturojuši kā mierīgu un brīvu no bailēm.

Brocēnieka V. Roļa atmiņas

“ Visu laiku bijām gatavi riķoties momentā, tāpēc driž vien kombināta direktors J. Reisons jau bija norīkojis divus jaunus pašizgāzējus KRAZ, vienu ar malkas kravu, otru – betona pamata blokiem, ierasties Doma laukumā. 13.01. pusnaktī šoferi A. Reimanis un G. Šperliņš, kā arī viņa līdzbraucējs V. Tjarve iestūrēja krazus Domu laukumā. Brocēnieku kravas mašīnas bija pirmā smagā tehnika Doma laukumā.”

Roberta Milberga atmiņas

“Gaiss smaržoja pēc dīzeļdegvielas, ugunskuru dūmiem un laukiem. Ielās beidzot dominēja šīs valsts pamattautas – latviešu valoda. Tāpēc latvieši nebija nedz nacisti, nedz rasisti, bet vienkārši saimnieki savā zemē un rīkojās kā saimniekiem pienākas. Arī krievi kaut kur nozuda saglabājot neitralitāti. Varbūt šī neitralitāte lielā mērā izšķīra barikāžu likteni. Varbūt.”

Roberta Milberga atmiņas

“Svarīgo objektu aizsardzības organizācijas pamatā mēs paredzējām seno latviešu aizsardzības shēmu sadalot atsevišķus objektus vēsturiskajiem valsts novadiem. Kurzemes novadam paredzējām LR AP un valsts radio aizsardzību.

LR MP un Sakaru centra aizsardzību Vidzemes novadam un Jūrmalas pilsētai.

Televīzijas aizsardzības organizēšana un tās realizēšana tika uzticēta Latgalei un Zemgalei, kā arī Rīgas Latgales priekšpilsētas un Rīgas rajona LTF nodaļām.

Paļāvāmies uz to, ka lielākā lauku mehanizatoru daļa ir izgājusi armijas “skolu” un spēs brīvi veikt darbu organizēšanu izvirzot katrā objektā dabiskos līderus. Vēlāk izrādījās, ka šāds problēmas risinājums bija viena no mūsu lielākajām veiksmēm. Tauta tiešām zināja kā rīkoties. Visa aizsardzības shēma ieguva loģisku un pašsaprotamu jēgu.”

Uzdevums – Rūpīgi izpētiet barikāžu izvietojumu Vecrīgā, apskatiet J. Lasmaņa fotogrāfijas. Izveidojiet līdzīgu barikāžu izvietojumu plānu Brocēnu pilsētā. Izdomājiet, kādus materiālus šodien varētu izmantot barikāžu celtniecībā!

Palīgmateriāls uzdevuma veikšanai:

https://www.google.com/maps/place/Broc%C4%93ni,+Broc%C4%93nu+pils%C4%93ta,+LV-3851/@56.6771833,22.5381321,13z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x46efa26b1ea5d143:0x3de09c0f910a297f!8m2!3d56.673312!4d22.574388 /Brocēnu karte/

http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/digitalas/202101_Barikadem_30.aspx

• 

• 

• 

/Saldenieki doma laukumā. J. Lasmaņa personīgais arhīvs/

Radionams

Barikādes neuzbūvēja pirmajā vakarā. Sargi — pāris simti vīru un jaunekļu bez ieročiem — bija vairāk morāls spēks, ne militārs. Vīri meklēja iespējas, kā organizēt kaut kādu pretestību, ja tik tiešām notiktu iebrukums. Mājā bija vismaz trīspadsmit vietu, pa kurām varēja viegli iekļūt. Tika nolemts turēt gatavībā ugunsdzēsēju šļūtenes un gāzt iebrucējiem virsū ūdens strūklas. Stāvos bija sanesti ķieģeļi, ko mest no augšas uz tiem, kas skrietu augšā pa kāpnēm. No Jūrmalas atveda mazas plastmasas lodītes, no kādām gatavo kanoe laivas. Lodītes bija paredzēts izbērt zem kājām iebrūkošajiem omoniešiem. Kāds izpētīja, ka jumts klāts ar skārdu, un izveidoja sistēmu, kā jumtu pieslēgt elektriskās strāvas spriegumam. Visā mājā bija viens ar pistoli bruņots cilvēks, tā bija milice — sieviete, kas dežurēja pie ieejas. Viņa atzinās, ka nemaz nemākot kārtīgi šaut. Radio ēkas pagrabā atradās milzīgs seifs ar biezām dzelzs durvīm no pirmskara laikiem, kad šajā mājā bija banka. Mēs izdomājām, ka, uzbrūkot karavīriem vai omoniešiem, miličiem varētu paslēpties šajā seifā, no kura varēja izkļūt laukā pa pazemes eju uz laukuma pusi. Vēlāk gan, būvējot betona aizsargus pie Radio, šo ļoti svarīgo izeju apklāja ar betona bluķiem. Bija arī viena lieta, ko nama aizstāvji neuzzināja. Pat tad, ja Radio ēku ieņemtu ienaidnieki, radio turpinātu strādāt, bet no citas vietas. Barikāžu laikā otrs raidītājs bija izvietots Latvijas Universitātes telpās.

Brocēnieka V. Roļa atmiņas

“Kombinātam bija vairāki autobusi, tāpeč vienu norīkoja visu laiku kursēt starp Brocēniem un Rīgu. Cehos sastādījām braucēju maiņas. Cilvēki rēķinājās, ka buš prom diennakti, tāpēc ņēma līdzi arī kaut ko ēdamu. Visus aizveda un pārveda autobusa šoferis E. Zvirbulis. Autobusos vienmēr bija aizņemtas visas 55 vietas.”

Uzdevums – Sakārtojiet dotos notikumus hronoloģiskā secībā!

1. Izsludināta sēru diena un 20. janvāra upuru bēres.
2. OMON uzbrūk Vecmīlgrāvja un Brasas  tiltu sargiem, piekauj cilvēkus, dedzina mašīnas.
3. Padomju armijas desantnieki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, ieņem TV, radio, nogalina 13 un ievaino vairāk kā 500 cilvēkus.
4. Vislatvijas manifestācija Rīgā. Piedalās 500 000 – 700 000 cilvēku.
5. Vecmīlgrāvī pie tilta OMON nogalina Robertu Mūrnieku un ievaino 2 cilvēkus.
6. Pārtrauc iedzīvotāju sūtīšanu uz barikādēm.
7. Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību, kā arī pieņem lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus, sadalot tos sargāšanai Latvijas novadu starpā.
8. Sāk celt barikādes Rīgā, Liepājā, Kuldīgā, Ulbrokā.
9. Divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei, izdemolētas telpas, piekauti kursanti, nolaupīti ieroči.
10. OMON un nezināmu kaujinieku grupa uzbrūk Iekšlietu ministrijai. 5 nogalinātie.
11. Rīgā notiek  Interfrontes mītiņš, kurā piedalās 10 000 cilvēku.  Tiek pieņemta t.s. Vislatvijas glābšanas komitejas rezolūcija par varas pārņemšanu komitejas rokās.
12. LTF rīko tautas manifestāciju, notiek R. Mūrnieka bēres.

Pareizās atbildes:3.,  4., 8., 2., 9., 11., 5., 12., 10., 1., 6.

Augstākā padome

Pulkveža A. Pļaviņa atmiņas

“Vecrīgā mums ir nozīmīgi objekti, pret kuriem Padomju armija pirmām kārtām vērsīs savus triecienus, neapšaubāmi ir divi. Tā ir Augstākā Padome un Radiomāja. Te ir Latvijas valsts sirds ar tās visaptverošo un sarežģīto nervu sistēmu. Uz šejieni devās cilvēki 1990. gada 4. maija rītā, lai, neslēpjot asaras, gavilētu par tuvo brīvības stundu. Tagad šī brīvība mums atkal ir jāaizstāv vienlīdzīgā cīņā ar pasaules varmāku.”

Brocēnieka V. Roļa atmiņas

“Brocēnu elektriķus norīkoja sargāt Augstākās Padomes ārdurvis, snaudām un sildījāmies pretējā ēkā. Pie durvīm bija nolikti sagrieztas armatūras gabali – katram gadījumam. Ieročus mūsējiem neizsniedza. Skaidri zinu, ka nevienam nebija arī slepeni sagādāti.”

R. Milberga atmiņas

“Problēmas radīja atsevišķi gadījumi, kad konstatējām barikādēs pudeles ar degmaisījumu, jeb tā saucamo “molotova kokteili”. Dažās vietās tās bija sakrautas zem automašīnām un traktoriem, kas pats par sevi bija ārkārtīgi bīstami pašiem barikāžu dalībniekiem. Šur tur bija arī šaujamieroči. Veicām attiecīgas skaidrojošas pārrunas kā rezultātā situācija tika sakārtota. Viens vienīgs šāviens no barikāžu puses varēja izraisīt asiņainu slaktiņu. Vīri saprata, ka šīs barikādes ir nevardarbīgās pretošanās barikādes un galvenais viņu spēks ir gara spēks un galvenais uzdevums ir radīt pēc iespējas vairāk šķēršļu iespējamiem uzbrucējiem. No tērauda sijām tika metināti un ap objektiem izvietoti prettanku “eži”, savesti akmens un betona bluķi, baļķi un dažādi citi barikādes veidojoši materiāli. Vēlāk Rīgas pieredze tika izmantota Viļņā, Tallinā un Maskavā. Amerikāņu zinātnieks Džīns Šarps augsti novērtēja mūsu barikādes kā ieguldījumu pasaules tautu nevardarbīgās pretošanās pieredzes pūrā brīvības cīņās.”

Ulda Grandberga atmiņas par ministru padomi

Ministru padomei apkārt bija sacēltas dzelzbetona sienas. Lai sazinātos ar mājeniekiem un kolhoza priekšsēdētaju Jāni Sipenieku nebija iespējams, jo izejošās telefona līnijas (taksafoni)  bija atslēgti, lai nevarētu pastāstīt inormāciju citām personām, kas notiek tiešsaistē, Rīgā. Uldis drošibas labad no mājām bija paņēmis līdzi rokas grāmatiņu, kurā bija pierakstīti telefona numuri pašu vajadzībām. Tajā laikā Uldim bija labas draudzīgas attiecības ar priekšēdētāja Jāņa sievas māsu. Tajā brīdī bija iespējas sazināties tikai ar Rīgas iedzīvotājiem pa vietējo telefona līniju. Kā pa laimi Uldim piezīmju grāmatiņā bija Jāņa sievas māsas telefona numurs, kura tajā laikā dzīvoja Rīgā. Uldis sazvanija paziņu un lūdz, lai viņa nodod ziņu Jānim Sipeniekam, ka Uldis un pārējie šoferi ir pārcelti pie ministru domes, nevis pie televīzijas ēkas un, lai zin kur vest nākamos palīgus.

Roberta Milberga atmiņas

Tika izteikti visdažādākie priekšlikumi par iespējamo rīcību sākot no ultraskaņas pielietošanas, ugunsdzēsēju iesaistīšanas un lojālu miliču vienību organizēšanas. Mums bija jāizveido tāda valsts iestāžu, radio un televīzijas ēku aizsardzība, lai iespējamiem uzbrucējiem tiktu radīti pēc iespējas daudz un sarežģīti šķēršļi, turklāt maksimāla liecinieku skaita klātbūtnē. Vajadzēja noturēties ilgāku laiku, lai par notiekošo tiktu informēta pasaules sabiedrība. Nekādā gadījumā nedrīkstēja pieļaut bruņotus incidentus, kas atraisītu rokas uzbrucēju neierobežotai vardarbībai. Tas, ka Rīgas iedzīvotāju vidū tikai trešdaļa ir latvieši, lika izšķirties par tautas aicināšanu uz Rīgu no visas Latvijas.

Uzdevums – Izvērtējiet, kāpēc tika izvēlēts nevardarbīgs pretošanās veids un, vai mūsdienās būtu radītas sekas, ja barikādēs šajā brīdī būtu izvēlēta vardarbīga pretošanās!

Telefona un telegrāfa centrāle

Toreiz tā bija galvenā sakaru saite ar visiem Latvijas rajoniem, arī ar vēl pastāvošo Padomju Savienību un daži sakaru kanāli uz ārpasauli – Rietumeiropu. Ļoti svarīgs objekts no sakaru viedokļa un it īpaši kritiskā vai krīzes brīdī.

Brocēnieki šo objektu neapsargāja, bet šeit uzstājās muzikanti no Saldus un Brocēniem

Modra atmiņas

“Kopā barikādēs opis pavadīja trīs diennaktis. Katru reizi autobusā līdzi bija pārtika no kolhoza – pienu, maizi, kartupeļus utt. Kā arī līdz tika dota gāzmaska. Uz vietas Pulvertornī, muzeja darbinieces gatavoja sviestmaizes un siltu tēju. Vietējie rīdzinieki nesa cigaretes, pārtiku un piedāvāja cimdus, tie bija gan latvieši, gan krievi.”

Alda Kāpiņa atmiņas

“Staigājām gar krastmalu lai sasildītos pie ugunskura. Cilvēki pat tantiņas, gados nesa mums ēdienu- maizītes, kafiju, karstu tēju un noadītas zeķītes, jo bija janvāris. Barikāžu laikā mēs domājām kā aizstāvēt un atgūt Latvijas brīvību.”

Ingemara Harmsena atmiņas

“Tajā laikā Saldus muzikanti no dažādiem ansambļiem salasījāmies un braucām uz Rīgu iepriecināt barikāžu dalībniekus. No Brocēniem braucu es, M. Teteris, no Saldus – R. Patmalnieks, G. Ābols un J. Levics. Mūziku spēlējām pie telefoncentrāles un telegrāfa. Pārsvarā spēlējām tradicionālo Latvijas Atmodas laika mūziku – Rozenštrauha dziesmas, “Čikāgas piecīšu” repertuāru, tautas dziesmas, Ilmāra Dzeņa dziesmas. Cilvēki dziedāja līdzi, klausījās, aplaudēja. Tad braucām uz Zaķusalu. Katra uzstāšanās bija apmēram pusotru stundu gara.”

Uzdevums – Tā kā šajā vietā barikāžu laikā dziedāja dziesmas un muzicēja, jūsu uzdevums ir, izveidot vienu dziesmas pantiņu ar saukļiem vai jēdzieniem, kas atbilst barikāžu darbībai un nosaukt 5, jūsuprāt, populārākos ēdienus barikādēs.

Palīgmateriāli uzdevuma veikšanai:

https://youtu.be/abLFUtRDOcA /Video fragments par dziesmām un ēdienu barikādēs/

• 

• 

/Barikāžu dalībnieku ēdināšana Doma laukumā/

/Saldenieki doma laukumā. J. Lasmaņa personīgais arhīvs/

Televīzijas tornis Zaķusalā

 1991. gada 13. janvāra vakarā smagā tehnika tika piekrauta ar šķembām, ar būvmateriāliem, blokiem un kolonnā devās uz Rīgu, Zaķusalu. Zaķusalā pirmā ieradusies smagā tehnika no Ādažiem, bet baušķenieki ar savu smago tehniku veidojuši otro ķēdi ap televīzijas centru. “Tur viss bija sakoordinēts, kur bija jāgriežas nost, kas dodas ap studiju, kas palika uz tilta, kur trolejbuss griežas uz Zaķusalu. Vairāki simti cilvēku sargāja Televīzijas torni, jo tas bija viens no galvenajiem sakaru nodrošinātājiem valstī. 

Uzdevums – Noskatieties sniegto video fragmentu, apskaties J. Lasmaņa fotogrāfijas un padomā, ko, jūsuprāt, barikādēs pārraidīja pa televizoru! Kāpēc televīzijas nosargāšana bija tik svarīga?

https://youtu.be/tV-pdZ2o1NM  /Video fragments par barikādēm/

• 

• 

/Foto no J. Lasmaņa personīgā arhīva/

Spēle beigusies!

Erudīt konkurss “Domu Pūčuks”

Šā gada 28.novembrī mēs 10.a klase konkursa”Jaunais Pilsonis „ ietvaros noorganizējāmvēl nebijušu erudītkonkursu„Domu Pūčuks” 3.-4.klasēm.Konkursa mērķis bija  iepazīt Latviju no dažādām šķautnēm-daba, ģeogrāfija, sports, mūzika. Klasē esam 19 skolēniem, un iepriekš vienojāmies, ka katram būs savi pienākumi. Kopīgi plānojām uzdevumus, lai 3.-4.klašu skolēniem būtu gan interesanti, gan aizraujoši.Kopā pavisam bija 5 komandas.Skolniekiem iepriekš bija jāsagatavo mājas darbs pēc Māras Cielēnas dzejoļa „Mēs būsim tā”, šajā uzdevumā vērtējām radošumu. Paldies 3.-4.klašu skolēnu audzinātājām par izdomu, mājas darbi bija rūpīgi sagatavoti un pārdomāti. Konkursam gatavojām dažādus uzdevumus-krustvārdu mīklu atminēšana, to sagatavoja Klāvs. Darbietilpīga bija  viktorīna un mūzikas atminēšana, viktorīnā  bija 5 tēmas ar jautājumiem- sports, daba, atjautība, kultūra, māksla, to gatavoja Diāna. Vēl konkursa dalībniekiem bija lieliska iespēja izmantot telefonus, mēs kopīgi ar informātikas skolotāju Mariku Ulmani izveidojām digitalizētu uzdevumus ar vietnes Kahoot.it  palīdzību. Konkursu vadīja Leandra un Diāna, pie pults un pasākuma apskaņošanas darbojās Pēteris. Žūrijas lomā iejutās Rainers, Katrīne un Linda. Katrai komandai bija savs palīgs, tiesnesis, kas komandas iedvesmoja un palīdzēja tehniskos jautājumus, šos pienākumus uzņēmās- abi Mareki, Ādams, Daniela un Agija.Konkursa noslēgumā, kamēr žūrija apspriedās un saskaitīja punktus, Katrīne ļoti aktīvi izklaidēja mazos erudītus ar dejām.Viss pasākums tika fotografēts un filmēts, paldies par to sakām Elizabetei  un Sonorai. Katra komanda tika apbalvota ar Laimas šokolādes konfektēm un skaistām sarkanbaltsarkanām pateicībām. Pateicības un afišu gatavoja Rainers. Kā jau katrā konkursā bija galvenie  uzvarētāji,kuriem dāvinājām  koka medaļas, kuras izgatavoja Evelīnas mamma kopā ar Evelīnu un galda spēli Monopols par Latviju.1. vietu erudītkonkursā „Domu Pūčuks” ieguva 3.a klases komanda „Vilki” un klases audzinātāja Evita Sergejeva. Par paveikto pašiem bija liels gandarījums, svarīgi bija iesaistīties un darboties katram, kā arī liels prieks ir tad, kad redzi, ka mazie konkursanti darbojās ar lielu nopietnību un azartu! Kopā varam daudz un esam lepni par paveikto! Paldies mūsu klases audzinātājai Ditai Dubultai par neatlaidību, iedrošināšanu un uzticēšanos!Evelīna Šampiņa 10.aklase

• 

• 

• 

• 

• 

“Domu Pūce’ 

2019.gada 26.februārī Brocēnu vidusskolā nu jau tradicionāli norisinājās Brocēnu novada 1. kārtas 5.-6.klašu skolēnu erudītu konkurss „Domu Pūce”. Šogad konkursā piedalījās 7 komandas. Katrai komandai bija jāsagatavo mājas darbs par tēmu „Skolas vērtības dzīvē”. Konkursa laikā skolēniem bija jāveic dažādi uzdevumi, kā, piemēram, -„Dziesmiņa bez meldiņa”, „Vārdiņam vajag draugus”, „Veiklais matemātiķis”, „Viktorīna”, izzinājām Latvijas valsts kultūru, ģeogrāfiju, vēsturi, sportu, mūziku. Skolēni bija sagatavojuši ļoti aizkustinošus mājas darbus.
Erudītu konkursa „Domu Pūce” kopvērtējums:
1.vieta Brocēnu vsk. 5.b klases komandai „Pūcēni”, skolotāja Vineta Mielava.
2.vieta Blīdenes pamatskolas 6.klases komandai „Zīļuki”, skolotāja Marita Bašlika.
2.vieta Remtes pamatskolas 5.un 6.klašu komandai „Zaļie asniņi”, skolotāja Anete Bērtaite.
3.vieta Brocēnu vidusskolas 6.a klases komandai „Picmaizīši”, skolotāja Maija Golubeva.
Paldies konkursa žūrijai: Margitai Skrastiņai, Anetei Bērtaitei, Annai Zariņai.
Paldies Brocēnu vidusskolas skolēnu pašpārvaldes skolēniem par konkursa sagatavošanu, organizēšanu, vadīšanu: Zitai Dženiferai Ziediņai, Gitai Kvetkauskai, Annai Zariņai, Ralfam Stūrim.
Brocēnu vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā: Dita Dubulta

Talka

2018.gada 26.aprīlī 15 Brocēnu vidusskolas skolēni piedalījās Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra labiekārtošanas talkā. Talkas laikā tika stādīti koki, puķes un vākti atkritumi centra teritorijā. Pēc talkas bija lieliska iespēja apmeklēt ļoti interesanto RPNC muzeju.Pasākumu organizēja Junior Achievement Latvia “Līdera programma” dalībnieki ar AS “Latvijas Valsts meži” atbalstu. Paldies, Elīnai Druvaskalnei par ideju un uzņēmību, piedalīties šajā projektā.

Brocēnu vidusskolas sociālā pedagoģe: Ieva Gūža

 Domu pūce “Zināt ir stilīgi”

27.aprīlī Brocēnu vidusskolā notika III kārtas starpnovadu 10.-12.klašu skolēnu, pašvaldību darbinieku, vecāku un skolotāju erudītkonkurss „Domu Pūce” ar moto „Zināt ir stilīgi”. Šogad pavisam piedalījās 9 komandas, jāuzteic Saldus pašvaldības komanda, kura pirmo reizi piedalījās šajā konkursā.
Konkursa laikā komandām pavisam bija jāveic 5 uzdevumi:

1. Radošais uzdevums, katra komanda prezentē savas komandas nosaukumu sasaistot to ar Latvijas simtgadi un kāpēc zināt ir stilīgi.
2. Atpazīsti dziesmas pēc emociju zīmītēm.
3. Atmini vecvārda pareizo nozīmi.
4. Atpazīsti pilsētu ģerboņus un atrodi to izvietojumu.
5. Viktorīna- jautājumi par ģeogrāfiju, kultūru, vēsturi.

Zāle bija piepildīta ar smieklu čalām, dziesmām un jautrību.
Kā jau ierasts konkursa uzdevumus gatavoja Brocēnu vidusskolas skolēnu parlamenta skolēni: vice prezidente Alvīne Paštore, izglītības komisijas vadītāja Dace Preisa, skolēnu prezidents Rihards Jēkabs Dzenis, paldies par konkursa organizēšanu Gitai Kvetkauskai, Initai Žukauskai.
Žūrijas lomās šoreiz iejutās: vēstures skolotāja Laura Miķelsone, skolas sekretāre Elīna Skadmane, skolēnu prezidents Rihards Jēkabs Dzenis
Ar spraigu cīņas sparu un aizrautību tika izcīnītas gadalgotas vietas:

1. vieta Brocēnu pašvaldības komandai
2. vieta Brocēnu vidusskolas skolotājiem
3. vieta Saldus pašvaldības komandai

1.vietas ieguvēji saņēma balvā ceļojošo pūci Trūdiju, ar nosacījumu mīlēt un sargāt to, līdz nākamajam gadam.
Kā pievienotā vērtība erudītkonkursā bija aktrise Zane Daudziņa, viņa mums pastāstīja un atklāja publiskās runas noslēpumus. Piektdienas pēcpusdiena patiešām bija iespaidiem bagāta, manuprāt, tā lieliski parādīja, ka esam draudzīga, erudīta un gribēt zinoša tauta.
Brocēnu vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā: Dita Dubulta

Katram sava grāmata

3.maijā izveidojām izstādi “Katram sava grāmata” par godu 4. maija baltā galdauta svētkiem. Katrs skolēns, skolotājs atnesa savu vismīļāko, vērtīgāko grāmatu, uzrakstīja grāmatas atslēgas vārdus.

“DOMU PŪCE” 2018.gada 21. martā

Brocēnu vidusskolā nu jau tradicionāli norisinājās erudītkonkurss „Domu Pūce” 2 kārta 7.-9.klašu skolēniem. Šogad uz šo konkursu aicinājām arī starpnovadu skolas. Pavisam konkursā piedalījās 9 komandas, pirmoreiz pie mums viesojās Saldus vidusskolas 8. klašu komanda „ Zaļās pupiņas”, skolotājas Ilzes Barisas pavadībā. Konkursa galvenais mērķis bija izzināt savu novadu, valsts notikumus, vērtības, sasniegumus, stiprināt piederību savai dzimtai vietai.Konkursa tēma „Zināt ir stilīgi”. Erudītkonkursa „Domu Pūces” kopvērtējums:
1.vieta Brocēnu vidusskolas 8. aklases komandai „Sportiski erudītie”.
2.vieta Brocēnu vidusskolas 9.a klases komandai „Iz dzīves”.
2.vieta Saldus vidusskolas 8.klašu komandai „Zaļās pupiņas”.
3.vieta Brocēnu vidusskolas 7.b klašu komandai „Mazie cinīši”.
Paldies klašu audzinātājiem par līdzi jušanu un atbalstu!
Paldies žūrijai: Brocēnu vidusskolas direktora vietniecei izglītības jomā Olitai Ļitvinovai, Saldus vidusskolas direktores vietniecei audzināšanas jomā Ilzei Barisai, Remtes pamatskolas skolotājai Jutai Bušmanei. Liels paldies, Brocēnu vidusskolas Parlamenta skolēniem par šī konkursa noorganizēšanu, sagatavošanu un vadīšanu: Skolēnu prezidentam Rihardam Jēkabam Dzenim, Vice prezidentei Alvīnei Paštorei, Dacei Preisai, Gitai Kvetkauskai, Zitai Dženiferai Ziediņai, Egilam Milnim. Konkursa  gaitā pārliecinājāmies, ka zināt tiešām ir stilīgi!

Brocēnu vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā: Dita Dubulta

“DOMU PŪCE” 2018.gada 28.februārī

Brocēnu vidusskolā nu jau tradicionāli norisinājās Brocēnu novada 1 kārtas 5.-6.klašu skolēnu erudītkonkurss „Domu Pūce”. Šogad konkursā piedalījās 8 komandas. Konkursa tēma bija izvēlēta par godu Latvijas valsts simtgadei „Es piederu Latvijai”. Konkursa laikā izzinājām Latvijas valsts kultūru, ģeogrāfiju, vēsturi, sportu, mūziku, skolēni bija sagatavojuši ļoti aizkustinošus mājas darbus.Erudītkonkursa „Domu Pūce” kopvērtējums:

1.vieta Blīdenes pamatskolas 6. klašu komandai „Ozolzīles”, skolotāja Daiga Plaude.
2.vieta Brocēnu vidusskolas 5. a klases komandai „Sportisti”, skolotāja Maija Golubeva.
2.vieta Brocēnu vidusskolas 5.b klases komandai „Sprīdīši”, skolotāja Oksana Visocka.
3.vieta Brocēnu vidusskolas 6.b klases komandai „Pieci sestie”, skolotāja Inese Lasmane.
Paldies konkursa žūrijai: Marikai Ulmanei, Evijai Liepkalnei, Jānim Priedem.
Paldies Brocēnu vidusskolas Parlamenta skolēniem par šī konkursa sagatavošanu, organizēšanu, vadīšanu: Dacei Preisai, Elīzai Miltai, Paulai Rabovičai, Ralfam Jekavickim.
Latvija ar Jums lepojas!
Brocēnu vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā: Dita Dubulta

Erudītkonkurss “DOMU PŪCE”

Svinot Latvijas simtgadi, mēs daudz domājam un lepojamies ar savu valsti, savu novadu. Bet vai mēs pietiekoši daudz zinām par Latvijas un Brocēnu novada aktuālākajiem notikumiem, vēsturi, dabu un cilvēkiem? Bieži vien jāatzīst, ka zināšanas nav pietiekošas. Erudītu konkurss „Domu pūce”, kurā tiks uzdoti dažādi interesanti jautājumi ir lieliska iespēja aktualizēt un papildināt zināšanas šajā jomā. Gatavojoties konkursam tā dalībnieki un līdzjutēji pēta informāciju par Latviju, Kurzemi un Brocēnu novadu, iegūs jaunas zināšanas paši, un dalīsies tajās ar citiem. Šāds konkurss stiprina pašapziņu un pārliecību, ka mūsu zeme un novads ir īpašs ar izciliem cilvēkiem, stiprām dzimtu, skaistu dabu, nozīmīgu vēsturi, spēcīgām un senām tradīcijām.Konkursā piedalās visu Brocēnu novada skolu komandas, skolotāju, vecāku un pašvaldības pārstāvju komandas. Tas stiprinās skolu savstarpējo sadarbību, vecāku un skolas sadarbību, kā arī pašvaldības sadarbību ar izglītības iestādēm. Novada pamatskolu 5.- 9. klašu skolēniem ir iespēja iepazīties ar Brocēnu vidusskolu un nākotnē, iespējams, izvēlēties to izglītības turpināšanai.Konkursa rīkošana sniedz jauniešiem iespēju gūt pieredzi plaša mēroga pasākumu organizēšanā, sagatavošanā un realizēšanā.Katrā konkursa kārtā tiek organizēta tikšanās- nodarbības ar sabiedrībā nozīmīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas, dzīves redzējums un pieredze būs interesanta un noderīga projekta mērķauditorijai. Šīs tikšanās veicinās kritisko domāšanu un analītisku redzējumu uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem.

Nakts pašvaldībā		Nakts pašvaldībā

Nakts Brocēnu pašvaldībā

Jūlija vidū Brocēnos notika vēl nebijis pasākums – pilsoniskās skolas ietvaros uz nakts kopkomiteju sēdi sapulcējās 20 devīto – divpadsmito klašu skolēni, 4 skolotāji un 10 domes deputāti. Mūsu mērķis bija iepazīstināt skolēnus kā savu ceļu noiet ideja no tās rašanās brīža līdz realizācijai novada pašvaldībā. Pārsteigumi mums visiem bija gana. Jaunieši kopā ar jaunatnes lietu speciālisti Aneti Rulli un sabiedrisko attiecību speciālisti Ilzi Baroni izvēlējās realizējamo ideju – jaunatnes dienas Brocēnos. Problēmas nebija ar aktivitāšu izvēlēšanos, bet daudz sarežģītāk bija apjaust, kādi resursi naudas izteiksmē ir nepieciešami, lai ideju realizētu. Jauniešiem bija pārsteigums par reālajām izmaksām. Secinājām ,ka nākotnē skolā lielāka uzmanība jāpievērš it kā pieaugušajiem pašsaprotamām lietām – izmaksām, kas mūs pavada katru dienu.Kad ideja bija izstrādāta, dalībnieki devās pie domes sekretāres rakstīt iesniegumu, ar apstiprināto iesniegumu devās pie domes priekšsēdētājas Solvitas Dūklavas, kur iesniegums tika novizēts sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejai, kur par komitejas darbu pastāstīja Daila Frīdmane.Sēžu zālē pulkstens 22:00 skolēnus jau gaidīja domes deputāti. Jaunieši savu ideju prezentēja un atbildēja uz deputātu jautājumiem, kuri šoreiz bija ļoti daudz. Brīžiem jaunieši izskatījās ļoti nobijušies un samulsuši, kā nekā ko tādu darīja pirmo reiz. Un atkal secinājums – skolā vairāk jādod iespēja skolēniem aizstāvēt savas idejas svešu cilvēku klātbūtnē, jāskaidro, ka jautājumus uzdod tādēļ, lai labāk izprastu ideju un palīdzētu to vēl uzlabot.Pēc jautājumiem notika deputātu izteikšanās par jauniešu piedāvāto ideju. Deputāti ieteica vairāk domāt par to, kāds labums būs Brocēnu novadam no jauniešu dienām, kādus papildus līdzekļus varētu piesaistīt no sponsoriem, kā samazināt pasākuma izmaksas. Noslēgumā balsošana – deputāti nobalsoja par jautājuma atkārtotu izskatīšanu, jo atsevišķas aktivitātes vēl nebija pietiekami izstrādātas. Bija patīkami vērot, ka skolēni redzēja, ka jebkurš jautājums domē tiek ļoti nopietni izskatīts un pārdomāts.Pēc sēdes, jaunieši varēja uzdot jautājumus deputātiem par dažādām tēmām. Visvairāk tika jautāts pat apkārtnes labiekārtošanu. Noslēgumā Brocēnu jaunieši pasniedza domes priekšsēdētājai novada svētkos iedzīvotāju veidoto jauno novada ģerboni ar iegravētiem dalībnieku vārdiem.Pasākums izdevās. Tā teica domes darbinieki un pilsoniskās izglītības skolas dalībnieki. Idejas rodas viegli un ātri, bet tās izstrādāšana un realizēšana prasa lielu darbu. Jaunieši saka: „Nebijām cerējuši, ka tas būs tik nopietni, nedomājām, ka deputāti tik daudz strādā un domā par Brocēnu novada attīstību. Viņi ir ieinteresēti jauniešu uzklausīšanā un pašvaldībai arī 1000 eur ir liela nauda. Biežāk skolā vajag stāstīt par to, kas notiek tepat novadā”.Gribas akcentēt kādu atziņu no projekta materiāla „Piedalies un ietekmē” –  „Ar to vien nepietiek, ka cilvēks ir labs, viņam ir jābūt labam priekš kaut kā. Šis kaut kas ir spēja dzīvot tā, ka tas, ko cilvēks saņem, līdzsvarojas ar to, ko viņš dod sabiedrībai kopumā”.Ceru, ka pilsoniskās skolas absolventi aktīvāk iesaistīsies novada aktivitātēs, radīs idejas un kopā ar vienaudžiem tās arī realizēs.Paldies novada deputātiem un domes darbiniekiem par atsaucību!

Sagatavoja Laura Miķelsone

Brocēnu novada skolēnu projektu konkursa nolikums

Katrs skolēnu izstrādātais projekts veicina novada attīstību

Gaidot valsts simtgadi, novada izglītības nodaļa izsludināja skolēnu projektu konkursu. Projektus izstrādājot, vajadzēja izmantot projekta “Pilsonis” metodiku. Projekts ietvēra 4 fāzes – grupai aktuālas problēmas aktualizācija, iespējamo risinājumu apzināšana, risinājumu izvērtēšana un viena risinājuma detalizēta izstrāde. Pavisam konkursā piedalījās 16 komandas. Kas tikai netika apzināts un izpētīts! Skolēnus satrauca velosipēdu stāvvietu trūkums pie Brocēnu vidusskolas, angļu valodas kabineta stāvoklis, dzīvnieku klaiņošana, pludmales un pirmsskolas iestādes “varavīksne” žoga bēdīgais stāvoklis, airēšanas bāzes kāpņu un ģērbtuvju izskats, soliņu trūkums Remtes bērnu laukumiņā, āra trenažieru un baskāju takas trūkums u.c. Blīdenes pamatskolas komanda jau bija izstrādājusi un izveidojusi latviešu rakstnieku karti.Konkurss notika Brocēnu vidusskolā, piedaloties Attīstības nodaļas vadītājai, novada projektu speciālistei un Brocēnu vidusskolas projektu koordinatorei. Projektus izvērtēt nenācās viegli. Dalībnieki aizrautīgi aizstāvēja savu ideju, iepazīstināja ar atrastajiem sponsoriem un apliecināja gatavību piedalīties projektu realizācijā. Reti kad skolēni savu ideju aizstāv, neizmantojot lapiņu ar rakstītu tekstu. Acis mirdzēja, viens otru papildināja un atbildēja uz visiem jautājumiem. Izvērtējumā bērni rakstīja, ka labprāt tā strādātu visās mācību stundās, jo attīstījuši sadarbības prasmes, laiks pagājis nemanot, liels izaicinājums bijis intervēt iedzīvotājus. 3.a klasīte sava projekta izstrādē apzināja 160 respondentu viedokļus. To reti kad izdara vidusskolēni, rakstot savus pētnieciskos darbus. Atzinīgi novērtēja iespēju piedalīties ar savām idejām vides uzlabošanā. Bet pats galvenais – viņos ieklausījās un apsolījās palīdzēt ar finansēm, lai ideju realizētu. Pēc konkursa Brocēnu vidusskolas skolēni izteica vēlmi ar saviem projektiem iepazīstināt novada priekšsēdētāju S. Dūklavu. Priekšsēdētāja bija pārsteigta par idejām, aktualizētajām problēmām un bērnu vēlmi iesākto padarīt līdz galam. Paralēli projektu prezentācijai, priekšsēdētāja informēja par nākotnes plāniem un iespēju projektu autoriem iesaistīties novada attīstībā.Nav labāks veids, kā sagaidīt valsts simtgadi. Katram būt atbildīgam par šodien un apkārt notiekošo. Pamanīt, kur katrs no mums, neatkarīgi no vecuma, var būt noderīgs.

Sagatavoja: L. Miķelsone

Vēl viens solis tuvāk novada vēsturei!

Nupat pabeidzām realizēt Brocēnu pašvaldības atbalstīto projektu “Pēti! Apzini! Stāsti!”. Jauniešiem reģionos šķiet, ka viņi dzīvo novadā, kurā nav nekā ievērības cienīga. Lai mainītu jauniešu attieksmi un radītu piederības un lepnuma sajūtu par savu novadu, pilsētu un pagastiem, nolēmām kopā ar jauniešiem apzināt un izzināt Brocēnu pilsētā un Cieceres pagastā esošās dabas un vēstures bagātības, jo lepošanās un zināšanas par savām saknēm un apkārtni iet roku rokā ar patriotismu.Projekta laikā kopā ar jauniešiem rīkojām ekspedīcijas uz Cieceres ezera Ozolu salu un Cieceres pilskalnu. Laika gaitā abi objekti ir zaudējuši iedzīvotāju interesi. Par Cieceres pilskalna atrašanās vietu vairs zina tikai retais novada iedzīvotājs. Ozola salas dabas un vēstures bagātības tikai nojaušamas. Saliņa, kā to sauc brocēnieki, slēpj ne tikai 12 dižozolus, interesantus koku saaugumus, īpaši aizsargājamos augus, pieminekli 1905. gada revolucionāriem, lapsu alas, otrā pasaules kara tranšejas, bet arī īpaši enerģētiskas un rituālu vietas. Neizskaidrojami, bet šeit gribas atgriezties vēl un vēl. Lai palīdzēt citiem orientēties šajā dabas brīnumā, iezīmējām izkāpšanas vietas, ar marķējuma  lentām iezīmējām takas uz pieminekli, īpašo ozolu un kulta vietu.Sarežģīti, bet interesanti mums  veicās Cieceres pilskalna meklēšanas ekspedīcijā. Neviens tā arī mums nevarēja palīdzēt atrast ceļu uz pilskalnu. Tas bija mūsu lielais izaicinājums. Pētījām kartes, aptaujājām vietējos iedzīvotājus, skolotāja mēģināja atcerēties pirms 12 gadiem veikto ceļu. Šo gadu laikā daudzas celtnes bija nojauktas, citas uzceltas no jauna, mežs izpleties, uz laukiem radušās jaunas krūmu audzes. Veicot 8 km garo ceļu, pirmajā reizē pilskalnu tā arī neatradām. Tikai pēc nedēļas, pārdomājot veikto ceļu, mums paveicās. Tas bija to vērts! Neskartā daba, kalni un pakalni, medību torņi un kāda zemnieka veiktie tīrīšanas darbi padarīja pilskalnu īpaši pievilcīgu. Ir vērts mērot tālo ceļu, lai gūtu gandarījumu!Cieceres ezers ir viena no galvenajām Brocēnu novada dabas bagātībām. Katra pilsētas iedzīvotāja dzīve vairāk vai mazāk ir saistīta ar ezeru. Tāpēc nolēmām apsekot tā krastus, braucot pa ezeru no viena gala līdz otram. Pats brauciens vien jau ir piedzīvojums! Vērojumi no ezera puses uz krastu ļāva secināt, ka laika gaitā tas ticis arvien vairāk apbūvēts, vairāk pēdējos gadu desmitos, jo seno māju redzējām maz. Neskartajās vietās paveras ar mežu apaugušas ainavas līdz pat krasta līnijai, tikai vietām iznāk taciņas uz peldēšanas vai makšķerēšanas vietām. Jauno privātmāju saimnieki savu īpašumu teritorijā kokus pārsvarā ir izcirtuši. Domājam, ka šajās vietās pie ezera vairs pienākt jebkurš nevar, nākotnē šādu slēgto privāto teritoriju būs arvien vairāk. Iezīmējas mazdārziņu teritorija pilsētas tuvumā, tur vairākas peldvietas, laipiņas. Pilnībā pārveidota pilsētas pludmale un parka daļa līdz skolai. Nav vairs tik daudz ievu, lazdu un citu krūmāju. Pludmale tiek labiekārtota, tāpat arī pretējā krasta apbūves teritorija. Būtu jāpadomā par krasta kraujas nostiprināšanu parkā pie skolas.Vēl viens šī projekta mērķis bija savākt un apkopot informāciju par Ozolu saliņu, Cieceres ezeru, Cieceres pilskalnu. Teikas, nostāsti, atmiņas. Skolēni aptaujāja Brocēnu iedzīvotājus, izmantojām arī materiālus no iepriekšējiem gadiem, kad tika veikti pētījumi par minētajiem objektiem un vietvārdiem. Mums palīdzēja arī Saldus J.Rozentāla mākslas un vēstures muzejs, ļoti atsaucīga bija vienmēr enerģiskā Valda Ozoliņa un Andris Preiss. Rezultāts iepriecināja- tapusi avīze „Pēti! Apzini! Stāsti!”, kurā apkopojām visu iegūto informāciju. No skolēniem dzirdētas iepriecinošas atsauksmes, piemēram, „vecmāmiņa visu vakaru lasīja avīzi”, arī skolēni, lasot avīzi, ik pa brīdim izsaucās- „Kā? Arī pilskalns mums ir? Kur tas atrodas? Nezināju!”Sirsnīga un iedvesmojoša bija skolēnu tikšanās ar Andri Preisu. Klausījāmies viņa atmiņu stāstījumā par Brocēnu skolu, notikumiem toreiz. Interesanti bija arī klausīties bērnības atmiņas, jo skolēni dzirdēja un meklēja atšķirības starp toreiz un tagad. Ir, ko pārdomāt! Arī Andra Preisa iedvesmojošie vārdi par mūsdienu dzīvi iedvesmo un priecē, ka mums ir tādi brocēnieki!Projekta noslēgumā visiem KIC apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt izstādi, kurā varēja iepazīties gan ar vēstures muzeja fondos esošajiem arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem priekšmetiem, kas ir liecība par cilvēku apmetnēm Brocēnu tuvākajā teritorijā, gan skolēnu un skolotāju uzņemtajām fotogrāfijām, kurās redzama Brocēnu pilskalna meklējumu gaita, atrastā vieta, apsūnojušie mūru akmeņi, kapavietas. Izstāde tapa sadarbībā ar Saldus J. Rozentāla mākslas un vēstures muzeja speciālistiem, kuri piedāvāja artefaktus no Cieceres ezera apkārtnes.

Apmeklētāji ar lielu interesi apskatīja fotogrāfijas un priecājās par brīnišķīgo dabu ezera krastos. Ieinteresēja arī skaistās privātmājas. Vecāka gadagājuma skatītāji atcerējās jaunības dienu braucienus uz ezera saliņu gan maijpuķītēs, gan uz ballītēm, labākās makšķerēšanas vietas. Fotogrāfijās redzams arī vecais kaļķu ceplis un atpūtas bāze, kas arī tiek pieminēti atmiņu stāstos. Skolēnus vairāk saistīja neskartās dabas skati no saliņas, viņu pašu pārgājienos piedzīvotais un redzētais.

Sagatavoja: M. Neilande, L. Miķelsone, D. Barančane