2023./2024.m.g.pasākumi

Circenīša Ziemassvētki

20.decembrī mūsu skolas skolēniem bija lieliska iespēja noskatīties spēlfilmu “Circenīša Ziemassvētki” programmas Latvijas skolas somas ietvaros. Mūsdienīga, aizrautīga, ar veselīgu humoru un nemainīgām vērtībām. 🎁☃️❄️🎬📽 #kinoarpopkornu

Tikšanās ar Ati Ieviņu

Šodien pie mums viesojās mūziķis Atis Ieviņš ar koncertlekciju “Leģendas mūzikā”, programmas Latvijas skolas somas ietvaros. Dziesma mūs vieno, aizrauj un spēcina.

#leģendasmūzikā #svinamskolai75 #svinētirskaisti

Viesojās aktieris Ēriks Vilsons

9.oktobra rītā pie mums viesojās aktieris Ēriks Vilsons, programmas Latvijas skolas somas ietvaros.

Par Ē. Vilsona monoizrādi Piens-I. Ziedonim-90

Kā iekustināt pusaudžus un ļoti jaunus cilvēkus? Likt domāt, just, pamanīt pasauli sev apkārt? Vai tiešām to var izdarīt viens aktieris, runājot dzeju?

Ēriks Vilsons pierādīja, ka tas ir iespējams. Klusums skatītāju zālē, kur pulcējušies vairāki desmiti pusaudžu, kas klausās I. Ziedoņa “Poēmu par pienu”, ir tam apstiprinājums. Nevis trulais “man vienalga” klusums, bet tas, kurā sadzirdama domu rosība un dvēseles trīsas.

Kā viņš to panāk? Sarunājoties. Ļaujot justies kā līdzīgam ar līdzīgu. Nebaidoties izskatīties neveikls. Stāstot gadījumus no savas dzīves, liekot skolēniem domās teikt: jā, ar mani notiek tāpat. Aicinot sev blakus uz skatuves un ļaujot pamēģināt runāt dzeju – uzreiz, bez gatavošanās un kautrēšanās. Un klausītāji nemanot ievilkti aktiera radītās burvības lokā, kur jāklausās, jāieklausās un jādzīvo kopā ar viņu Ziedoņa dzejas notikumos un valodā.

Gribas cerēt, ka burvība nezudīs, līdz ar atvadīšanos no aktiera un zāles atstāšanu, ka intereses sēkla ir iesēta un vismaz daļai no viņiem gribēsies vēlreiz sastapties ar I. Ziedoni, bet varbūt ar Ē. Vilsonu kādā citā izrādē.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Zane Zuja

Cirka izrādi “Bufonāde”

Ar milzu soļiem tuvojas Brocēnu vidusskolas 75 gadu jubileja.

9. oktobrī programmas Latvijas skolas somas ietvaros sākumskolas skolēni saņēma dāvanu – cirka izrādi “Bufonāde”.

Atbraukušie cirka mākslinieki bija pārsteigumu pilni. Izrāde bija komiskas aktiermākslas manierē, kur bērni tika iepazīstināti ar klaunādes klasiku, kurai caurvij cirka akrobātiku, komēdiju, jestrumu un vieglumu.

Izrādes galvenais centrējums- atgriešanās bērnībā.

Stāsts par diviem bērniem, kuru iztēlē dzimst viņu iedomu draugs. Draugs, kurš top pavisam īsts, kurš māca priecāties, fantazēt un novērtēt vienam otru un patiesu draudzību.

Iedomājies- cilvēks balonā!!!

Zāli piepildīja skaļi smiekli, sajūsmu spiedzieni un neremdināmi aplausi.

Paldies izrādes profesionālajiem cirka māksliniekiem un aktieriem: Valērijam Komisarenko, Alīnai Kešānei, Ņikitam Rumjancevam!

Tas patiešām bija ļoti iespaidīgi!

2022./2023.m.g.pasākumi

Ceļojums skaņu pasaulē

Šodien 4.-7.klašu skolēni piedalījās muzikāli izzinošā piedzīvojumā „Ceļojums skaņu pasaulē”, Latvijas skolas somas ietvaros.

Šajā ceļā dzirdējām dažādu komponistu harmoniskās krāsas solo dziedājumos balsij un klavierēm: romantiskas noskaņas franču komponistu Ž.Masnē, Š.Guno, Ž.Bizē, itāļu komponistu Dž.Pučīni, I.Katalāni ārijās, kā arī latviešu tautas dziesmās un latviešu komponistu kamermūzikas opusos.

Mūzika savijās ar aizraujošiem stāstiem par mūziku, operas un kamerdziedāšanas žanru un personīgi pieredzētiem notikumiem mūzikas laukā.

Paldies operdziedātājai Evitai Teterovskai, muzikoloģei Aurigai Jermakai, pianistam, profesoram Ventim Zilbertam.

Barikāžu atceres diena

Vakar, 20.janvārī, barikāžuatceres dienā, folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”, programmas Latvijas skolas soma ietvaros, pieskandināja mūsu skolu ar karavīru dziesmām un atmiņu stāstiem.

Mums jābūt vienotiem, drosmīgiem un modriem, lai turpinātu nosargāt savas zemes brīvību.

Koncerts “Ziemassvētki apkārt pasaulei”

“Ziemassvētki apkārt pasaulei”, koncerts Latvijas skolas somas ietvaros. Viktorīna, dziesmas, prieki un līksmība!
#ziemassvētkimanāsmājās

2021./2022.m.g.pasākumi

Koncertlekcija “Es mīlu Tevi, Latvija”.

3. maijā klases stundā 1.-12.klašu skolēni pārrunāja Latvijas valsts vēsturi, dibināšanas faktus un norisi, neatkarības atgūšanu, noskatījās dokumentālo filmiņu par Latvijas valsts veidošanos.

Programmas “Latvijas skolas somas” ietvaros skolēniem bija iespēja piedzīvot koncertlekciju “Es mīlu Tevi, Latvija”.

Tā bija mācību stunda, kur katrs varēja apzināties sevi  kā Latvijas pilsoni, aktualizēt un veicināt pilsoniskumu, latviskās dzīvesziņas rosināšanu, līdzdziedāšanu zināmām dziesmām, iepazīt Latvijas skaistākās vietas, kurās ir un nav būts. Dievību saistība ar latviešu literatūrā apgūto. 

Skolēni koncertlekciju vērtēja pārsvarā pozitīvi, ne visiem puišiem gan patika piedāvātās dziesmas. Atzinīgi novērtēja jautājumu konkursu par novadiem, tas uzreiz atdzīvināja uzmanību. Pildot darba lapu par patriotismu, skolēni pauda viedokli, ko katram nozīmē būt latvietim. Man, kā klases audzinātājai, tas deva papildus ieskatu skolēnu dzīves uztverē. Ir jāstrādā ar savas dzimtās vietas vērtību apzināšanos.

​​​​​7.b klases audzinātāja Daiga Barančane 

Iluzionista nodarība/lekcija

Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros sadarbībā ar Iluzionisma teātri/muzeju Mystero šodien 1.-4.klašu skolēniem bija iespēja piedzīvot burvju mākslinieka Dantes Pecolli nodarbību-izrādi, kurā viņš iepazīstināja ar dažādiem faktiem par ilizionisma vēsturi un attīstību, pastāstīja par sevi, kā pats kļuvis par burvju mākslinieku un to, ka ir ļoti, ļoti daudz jāmācās un jātrenējas, lai sasniegtu labus rezultātus.

Izrāde sastāvēja no dažādiem vizuāli krāšņiem, neparastiem un interaktīviem trikiem, kas mazajiem skatītājiem deva iespēju ielūkoties brīnumu pasaulē.
Priekšnesuma laikā tika uzburta torte, popkorns, konfektes, apēsts balons, visi skatītāji tika iesaistīti kopīgā trikā!

Burvju izrāde skolēnos izraisīja vēl nebijušas emocijas- smieklus, izbrīnu, aizrautību, zinātkāri un lielu apbrīnu!

Mācībizrāde “Kā top izrāde”

18. maijā “Latvijas skolas somas programmas” ietvaros pamatskolas un vidusskolas skolēniem notika mācībizrāde “Kā top izrāde”. Tā tika veidota kā performatīva tiešsaistes lekcija skolēniem, kuras galvenais mērķis un uzdevums ir atraktīvā un saistošā formātā parādīt jauniešiem, ka teātris ir kas vairāk par aktieri, kurš no galvas iemācījies lugas tekstu. Teātris ir vienots organisms, kurā katras profesijas pārstāvis – sākot no skatuves tehniskajiem darbiniekiem, grāmatvežiem, butaforiem, beidzot ar direktoru, ir neatņemama sastāvdaļa, lai teātra brīnums un izrāde varētu tapt un nonākt skatītāju rokās. Aktieru vadībā skolēni tika iepazīstināti ar skatuves mākslinieku ikdienu un izrādes tapšanas procesiem. Izrādi veidojis aktieris un režisors Leons Leščinskis, sadarbībā ar dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci un aktieriem Armandu Kaušeli un Karīnu Tatarinovu. Izrādes laikā skolēniem bija iespēja uzdot jautājumus un aktīvi izspēlēt dažādas lomas.

Ekskursija uz Tērvetes dabas parku

17.maijā 1.a un 1.b klases draudzīgi devās atbalstītajā ”Latvijas skolas somas programmas” ietvaros ekskursijā uz Tērvetes dabas parku, lai iejustos mazās Anneles tēlā un iepazītos ar pasaku varoņiem. Sākotnēji ciemojāmies pie raganiņas, kura bērniem lika izpirkt skolotājas, uzdodot dažādus uzdevumus no pasakām. Bērni ar to tika lieliski galā un skolotājas atbrīvoja. Tālāk devāmies pie Lutauša un Sprīdīša, kur varējām izmēģināt spēlēt Meža mātes doto ieroci-stabulīti. Izdancojāmies gluži tā pat kā Lutausis pasakā. Rūķu pilsētiņā iejutāmies mazo rūķīšu tēlos un izmēģinājām visus amatus, kā arī iepazinām jau sen aizmirstus arodus: bārddzinis, beķeris, melderis un citus. Ekskursija bija izdevusies un bērni labprāt dotos vēlreiz, lai izstaigātu neizstaigātās A. Brigaderes bērnības takas.  

Sagatavoja: D.Nīmane un E.Bistere

“Es un Imants Ziedonis- Dzirnakmeņos”.

Programmas “Latvijas skolas somas “ietvaros 12. a klase 14.februārī piedalījās interaktīvā nodarbībā “Es un Imants Ziedonis- Dzirnakmeņos”. Imanta Ziedoņa pasaulē. – Ziedoņa dzeju ir grūti izprast, tomēr, klausoties to rodas pārdomas par dzīvi, saviem uzskatiem.(Rainers)- Ir raksturīgi tas, ka mēs gribam sev kādu blakus, bet mums ir arī vajadzīgs laiks vienatnē, lai sakārtotu domas. (Evelīna)- Nav tā vērts palikt ar cilvēkiem, kam tevis žēl. Tā tu neaugsi, tikai nodilsi no jauna atkal un atkal. Gaidot un neko nedarot, vēlēto nesasniegsi, nekas nenotiek no sevis.(Mareks Lapsenbergs)- Dzeja ir asa,  kā akmens metiens. Viņš māk izmantot lietas, par kurām mēs pat nepadomāsim. Klausoties nav tā, ka nejūtu, bet vairāk negribu pieņemt, ko jūtu. (Marijs)- Ko tu kop? Tieši Ziedoņa jautājums raisa vislielākās pārdomas, kas tu esi kas dzīvē ir svarīgs.(Hella)- Kas ir tās manas vērtības? Kas ir svarīgs man? Laikam atbildi uz šo jautājumu atradu epifānijas. Viņa darbu un domu dziļums ir saknes.(Daniela)- I. Ziedoņa pasaule vispirms jāapzinās, jāizprot, un tas aizņem laiku. Bet, kad izprasts kamols ,taurenis un pilsēta, tad dvēselē jūtams miers un drošība. Es neesmu viena, tā jūtās arī viņš un daudzi citi.(Agija)- Ziedoņa dzeja un epifānijas liek apšaubīt sevi, pamudināt atbrīvot sevi un atteikties no negatīviem ierobežojumiem. Pats cilvēks nespēj zaudēt, ja pārtrauc domāt instinktu līmenī un ar savām darbībām kopj sevi. Tieši šie vienādie cilvēki spēj krāpt sevi un melot savām domām.(Mareks Lazda)- Darītājs- Ziedonis runā par to, ka dzīvē ir kaut kas jāizdara, lietas jākustina, tās nevar atstāt novārtā. Dažreiz apzināta nekā nedarīšana ir kaut kā liela darīšana. (Ādams)- Kaut man personīgi dzeja īsti neiet pie sirds, tā rada pārdomas pašam par sevi. Rodas jautājums- kā būtu labāk? (Edijs)- Es ieraudzīju lietas, kuras es savā atmiņā nevarētu atrast,  es ieraudzīju lietas, kuras nekad neesmu piedzīvojusi. (Leandra)- Mēs varam pilnveidoties, ja iemetam sevi dzirnakmeņos un maļam… Ne jau nosodot sevi,  bet meklējot, kur pilnveidoties, mainot sevi. Jāiet tikai darīt! (Klāvs)- Šķiet, ja es kādreiz kādā dimensijā izlemtu rakstīt dzeju, tā būtu stipri līdzīga Ziedoņa darbiem. Viņš raisa pārdomas (Pēteris)

Komēdijas filma “Tizlenes”

“Latvijas skolas somas” ietvaros  trešdien, 13. oktobrī, Brocēnu vidusskolas 10.-12. klašu audzēkņiem tika dota iespēja noskatīties komēdiju “Tizlenes”. Šajā filmā tiek stāstīts par trīs 9. klases skolniecēm, kuras nolemj likt punktu savai tizleņu dzīvei un kļūt par skolas populārākajām meitenēm. Iedvesmojoties no Holivudas filmām, draudzenes nolemj, ka vienīgā izeja ir ierasties izlaidumā ar klases spicākajiem čaļiem. Taču, kad izfantazētie plāni gandrīz izbojā patiesu draudzību, meitenēm nākas saprast, ka izlikšanās par to, kas neesi, nenes nedz laimi, nedz stilīgumu, un dzīvē viss nenotiek kā kino. 12. a klase Diāna Lasmane

Trešdien, 22. septembrī, mūsu skolas vidusskolēni devās uz satikšanos. Tā nebija parasta satikšanās, bet gan satikšanās ar dzejoli. Pie mums ciemojās Jaunā Rīgas teātra aktieri Jana Čivžele un Ivars Krasts. Jana arī ir mūsu skolas absolvente. Pasākums “Satikšanās ar dzejoli” bija īpašs ar to, ka ikviens dalībnieks bija atnācis ar dzejas grāmatu un sameklējis tajā dzejoli. Aktieri ieveda mūs dzejas pasaulē un rosināja uz dzejoli paskatīties citādi. Vieglāk, brīvāk, bet dziļāk. Daži dzejoļi skanēja pat 4-5 reizes, lai dzirdam atšķirību, kā var to lasīt ar dažādām attieksmēm, intonācijām. Dziesmas un dzejoļi šajā pēcpusdienā rosināja uz pārdomām, kas mums katram ir dzeja, kad tā mums ir nepieciešama un kā to lasīt.

Tā patiesi bija ļoti, ļoti īpaša satikšanās- ar dzejoli un ar lieliskajiem aktieriem- Janu un Ivaru!

2020./2021.m.g.pasākumi

---

---

Muzikāla izrāde “Īkstīte”.

5.martā 1.-4.klašu skolēniem bija lieliska iespēja programmas Latvijas skolas somas ietvaros, digitāli noskatīties muzikālu izrādi “Īkstīte”, tā sniedza iespēju papildināt zināšanas par literārām pasakām. Šobrīd 4. klases skolēni lasa dažādu autoru darbus- gan A. Saksi, gan I. Ziedoni, gan H. K. Andersenu.  Pasakas “Īkstīte”  muzikālais aranžējumus ļāva sasaistīt izlasīto pasaku ar muzikālo uzvedumu. Skolēniem bija dažāds redzējums. Bija skolēni, kuriem patika un pievērsa lielāku uzmanību arī tērpu izskatam- sasaistīja pat ar šova “Balss maskā” tērpiem.  Dažas no skolēnu atbildēm:

• Pārsteidza, ka krupja kungs gribēja Īkstīti piespiest apprecēties.
• Patika, kā Īkstīte izdejoja no zieda.
• Es uzzināju, ka pasakas var pārvērst dziesmās.
• Pārsteidza, ka izrādē bija gan mazi bērni, gan pieaugušie.
• Patika, ka bija viss- balets, teicējs, dziesmas.

Bija arī skolēni, kurus nesaistīja muzikālais sniegums, bet atzina, ka patika tēli, pārsteidza Krupja kunga loma. Mani kā skolotāju iepriecināja viena skolēna atbilde, ka pasakas galvenā doma ir par to, ka draugus var atrast jebkur!

Paldies programmas iespēju!

4.b klases audzinātāja V. Ķezbere

17. februārī 1.-4.klašu skolēniem bija lieliska iespēja piedzīvot programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros muzikālu koncertlekciju “Sprādziens mūzikā”, Mika Aboriņa vadībā.

Tas bija patīkams, izglītojošs ieskats mūzikas attīstībā. Skolēniem patika vietas, kurās viņi atpazina dzirdētās melodijas.

“Man patika dziesmas. Bija interesanti uzzināt, ka dažām no tām jau tik daudz gadu. Interesanti, ka kara laikā bija populāras dziesmas par mīlestību. Es to nezināju.” (Renāte Olševska, 4.a)

“Man bija interesanti, kā radās dažādi mūzikas žanri, arī instrumenti, piemēram sintezators., ka tas nemaz līdz 1970. gadam nebija.” (Kate Sestule, 4.a)

“Neparasti, ka bija baltais džezs un melnais džezs, ka baltie cilvēki ar melnajiem kopā nespēlēja.” (Roberts Šenbergs, 4.a)

“Man lielākoties viss bija nezināms. Uzzināju, kad radās rokenrols un, ka par tā karali dēvē Elvisu Presliju.” (Haralds Ābuls, 4.a)

“Nezināju, ka tikai 1920. gadā dziesmas sāka atksaņot radio.” (Efraims Sergejevs, 4.a)

 “Es uzzināju, ka ar mūzikas palīdzību izsaka uzskatus, protestus, cīnās par tiesībām.” (Roberts Rancans, 4.n)

“Man patika koncertlekcija. Bija interesanti. Daudzas dziemsas biju dzirdējusi, bet nezināju, kad tās radās un kāpēc.” (Sanija Krievāne, 2.n)

 Jānis: “Koncerts bija foršs. Jautrs puisis dziedāja daudz dziesmu un stāstīja daudz par mūziku un dejošanu.”(2.b)

Ralfs: “Man patika, ka rādīja par seniem laikiem. Tas bija kaut kas jauns.”(2.b)

Betija: “Man visvairāk patika, ka stāstīja par seno laiku dziesmām, interesanti bija klausīties dažādas dziesmas.”(2.b)

Paldies par iespēju ceļot laikā un iepazīt dažādus mūzikas žanrus! Un ne tikai…  Skolēni ieguva arī jaunus faktus. Piemēram, Līva uzzināja, ka tika nogalināts prezidents Džons Kenedijs, Viktorijai jaunums bija mūzikas atskaņotājs, bet Amandai paliks atmiņā deju veidi, Maikls Džeksons un grupa ABBA. Vairāki atzina, ka iepriekš nebija dzirdējuši par  hippiju un disko laiku.

Skolēniem visvairāk patika rokenrols, džezs. Mūzika, kas mudināja izkustēties pie datora ekrāniem un ļauties kopīgām klases dejām. Tā bija lieliska atpūta laikā, kad attālinātās mācības rada spriedzi un nomāktību.

Atsauksmes 4.b,skolotāja V. Ķezbere

Pirmdien, 14.decembrī notika programmas „Latvijas skolas somas” ietvaros  tiešsaistes koncerts sākumskolas bērniem „Ziemassvētki apkārt pasaulei”. Ar dažādu tautu Ziemassvētku tradīcijām, ēdieniem un dziesmām skolēnus iepazīstināja pasākuma vadītājs, dziedātājs Mikus Abaroniņš. Muzikālo pavadījumu kuplināja Arta Abaroniņa (čells, kontrabass) un Dāvis Bindemanis (klavieres).

Muzikālais ceļojums sākās ar latviešu Ziemassvētku tradīcijām, ar tautas dziesmu „Sidrabiņa lietiņš lija”. Agrākos laikos latvieši svinēja Ziemas saulgriežus, ēda zirņus ar speķi un pīrāgus. Vācija, Krievija, Austrija, Anglija, Austrumu zeme Japāna, Ukraina, Amerika. Tāds bija muzikālais ceļojums. Vai jūs zināt, kura ir pati populārākā Ziemassvētku dziesma? Nē? Tā ir „Last Christmas” (Pēdējie Ziemassvētki)! Koncertā skanēja populāras melodijas no filmas par Hariju Poteru un baleta „Riekstkodis”. 3.a klases skolēni bija sajūsmināti, jo viņi tās atpazina un visiem ļoti patika. Lūk, viņu domas par redzēto:

Linda – Man ļoti patika Amerikas tradīcijas un Harija Potera melodija.

Adelīna – Man patika, kad visas dziesmas dziedāja.

Ernests – Man patika to, ka ceļoja pa valstīm un es pazinu Hariju Poteru.

Aleksandrs – Man patika kā dzied un stāstīja.

Patrīcija un Rēzija – Man patika, ka meitene spēlēja čellu un Harija Potera melodiju.

Pauls – Man patika Amerikas izgaismotās mājas.

Jasmīna – Man patika, kā dziedāja vīrietis, patika baleta mūzika un Poters.

Ar 3.a klases skolēniem kopā bija mūzikas skolotāja Aija Zakovska.

ZOOM un teātris

1.decembrī „Latvijas skolas somas programmas” ietvaros 10.-12.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties Latvijas Nacionālā teātra izrādi ”Margarēta’. Izrāde norisinājās ZOOM platformā. Šī bija mana pirmā pieredze ar šāda veida teātra izrādēm. Skatoties ZOOMĀ, es pamanīju, ka es neietekmējos no gaismām, skaņām vai akustikas, kas ir izrādēm klātienē, bet es vairāk vēroju aktiermākslu, sejas izteiksmes, skatienus un sejas vaibstus. Vairāk spēju ieklausīties tekstā un saprast lugas nozīmi un būtību. Es pavisam noteikti noskatītos vēl kādu izrādi ZOOM platformā. Visa izrāde man šķita kā viena liela epizode, jo nemainījās telpa un cilvēki, bet tomēr stāsts tika virzīts uz priekšu. Visvairāk man patika izrādes beigas, kad viss tapa skaidrs.   Margarēta saprata, ka tas nav tikai uzbāzīgs advokāts, bet gan viņas dēls.

Izrādes laikā es ļoti ievēroju aktieru sejas izteiksmes. Aktieri ļoti profesionāli spēja kontrolēt savus acu skatienus un sejas vaibstus atbilstoši tekstam un stāstam. Tas nemaz nav tik viegli, runāt dialogu un pa vidu arī monologu. Kārtējo reizi es pārliecinos, ka Latvijas aktieri ir talantīgi un profesionāli. Daiga Kažociņa ļoti spēcīgi nospēlēja izrādes galveno varoni Margarētu, un, ja izrādes laikā kaut vienu reizi skatītājam aizraujas elpa, tad pavisam noteikti izrāde ir izdevusies, un man elpa aizrāvās ne vienu reizi vien.

 Es sapratu, ka šis Māras Zālītes daiļdarbs ir veidots pēc Gētes traģēdijas ”Fausts” motīviem. Viss notiek 25 gadus vēlāk, kad Grietiņa šos gadus ir nosēdējusi cietumā. Fausts kā Dievs, kā brīnumains cilvēks, būdams vecs, apbūra jauno Margarētu un lika iemīlēties viņā. Visi notikumi, kas bija norisinājušies Margarētas dzīvē pirms cietuma, bija saistīti tikai un vienīgi ar Faustu. Margarētas acīs viņš tika parādīts kā izcils, skaists un jauns vīrietis, jauneklis, kurš zināja no galvas bez gala daudz dzejas rindu, bet advokāts ātri vien atklāj, kas ir Fausts patiesībā, un viss kļūst skaidrs, ka Fausts ir 80 gadus vecs noziedznieks, kurš pavedina, nogalina un pamet. Izrāde beidzas ar to, ka Mefistofelis ir iemiesojies cietuma apsargā un cenšas dabūt no jaunā Fausta dēla asinis, bet tā vietā Margarēta sagriežas ar glāzes stikliem un noasiņo, cerot glābt sava dēla dzīvību.

ANNA ZARIŅA, 12.a klases skolniece

Š.g. 7.oktobrī 6.c klase brauca ekskursijā uz Kazdangu. Ekskursijas laikā skolēni „Latvijas skolas somas” ietvaros apmeklēja  Kazdangas pili, kur iepazinās ar izvietotajām izstādēm un darbojās radošās darbnīcās, kurā skolēniem bija iespēja cept pankūkas.

Toms:Man atmiņā no Kazdangas Pils ir palicis dzīvnieku istaba, kā arī mākslas izstāde.

Ralfs: redzējām visu baronu bildes un barona mājvietā atrastais paslēptais priekšmets, kuru mēs atradām.

Rūdolfs: Man visvairāk palicis atmiņā tas, ka tur ir  spoki un Baronu katru vakaru sajūt apkopēja.

Reinholds: Man no Kazdangas pils palika atmiņā tas lielais balkons.

Adrians: mūs izveda ekskursijā pa Barona pili (es ja godīgi aizmirsu kā viņu sauca 😊 ) un vel tas milzīgais parks – nekad tik lielu un saistu parku nebiju līdz šim redzējis. Būs vien jāaizbrauc vel vienu reizi tur un jāapskatās visa platība.

Ernests: Man atmiņā  ir palikusi māja, kas atrodas blakus pilij. Patika šīs mājas vizuālais izkārtojums. Ļoti interesantas bija mājas trepes, kas ir saglabājušās no senajiem laikiem. Skaists marmora kamīns.

Gustavs: No ekskursijas uz Kazdangas pili man atmiņā ir palikusi pils, tās izskats un pils lielā zāle ar skaisto grezno lustru.

Pankūku cepšana un ēšana arī bija spilgts piedzīvojums, kurā ne tikai apguvām jaunas prasmes, bet iepazinām viens otru no neierastas puses.

Justīne: Man pašai pankūkas sanāca labas, es vismaz tā domāju, un klases biedriem ari tas izdevās, it īpaši Adrianam un Gustavam. Viņi visu laiku bija uz vietas un cepa pankūkas.

Daniels: pankūkas mums visiem labi padevās cept.

Ralfs: Man no pankūku cepšanas palicis atmiņā tas, ka mēs metām pankūkas apkārt, un gājām meklēt basketbol laukumu, bet atradām zemes sardzes treniņ bāzi.  Un to ka bija garšīgas pankūkas.

Elīza: Es atceros kā nozagu pankūku, bet skolotāja neatļāva, jo visas nebija vēl izceptas.Man liekas, ka mēs visi forši un draudzīgi pavadījām laiku, bija patiešām jautri.

Estere: ES pankūku cepšanu atceros ļoti labi, man arī labi gāja tās uzcept, un klases biedriem arī labi veicās. Adrianam vislabāk no visiem, jo viņš mācēja pankūku gaisā apgriezt.

Gustavs: Pankūku cepšana bija ļoti interesants pasākums. Man pašam veicās ļoti labi. Tas ir man saglabāts video. Adrianam ļoti labi veicās. Viņš apgrieza gandrīz katru pankūku. Meitenes gan nobijās un pankūkas nemētāja.

Adrians: Par pankūku cepšanu es teikšu tā, ka man tā nodarbe ļoti patika un visiem pankūku cepšana izdevās ļoti labi.Visi gribēja tā ēst, tā ēst, bet beigās tās pankūkas izrādījās tik sātīgas, ka tik daudz nevarēja nemaz apēst, cik gribējās.

Arturs: visvairāk patika tas, ka pankūkas pēc tam varēja apēst un padzert siltu un garšīgu piparmētru tēju. Man sanāca uzcept tikai 1 pankūku, jo, kamēr citi cepa pankūkas, es skraidīju visur apkārt ar draugiem, bet man pankūku cepšana uz ugunskura ļoti patika.

Ernests: Man no pankūku cepšanas ir palikušas atmiņā pannas, ar kurām tika ceptas pankūkas. Manuprāt pankūkas cept bija viegli, un maniem klases biedriem arī neklājās slikti.  Man patika cept pankūkas, jo es nekad neesmu cepis pankūkas uz ugunskura.

                                6.c klases audzinātāja Inga Rozalinska

Recenzija par filmu “Mans mīļākais karš”

2020.gada 16.novembrī Brocēnu vidusskolas 6.b klase noskatījās dokumentālo animācijas filmu “Mans mīļākais karš ”. Filmu skolēni varēja noskatīties projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Filmas režisore ir skolēnu novadniece Ilze Burkovska-Jakobsena. Filma stāsta par galvenās varones Ilzes bērnības un jaunības laikiem padomju režīmā. Stāsts ir autobiogrāfisks, veidots dokumentālās animācijas žanrā. Tas ir stāsts par pieaugšanu Padomju Savienībā: ar trūcīgu ikdienu, ko padomju propaganda sludina kā leiputriju, ar gatavošanos trešajam pasaules karam, bet filmas centrā ir Otrais pasaules karš – cildenas un varonīgas uzvaras simbols. Šādu uzskatu bērnu prātos cenšas nostiprināt arī tālaika skolotāji tepat Saldus novadā. Skolēnu atziņas:

Filips: “Man patika šī dokumentālā filma, jo bija laba animācija, interesants atmiņu stāstījums. Man patīk stāsti un filmas par vēsturi, uzskatu – mums vajadzētu iemācīties to laiku vēsturi par padomju laiku, par karu, Sibīriju un militārajām mācībām. ”

Elizabete: “Filma ir ļoti interesanta, tajā viss ir skaisti pastāstīts. Varone Ilze stāsta par savu bērnību un skolas gadiem Saldū, par to, ko viņa domā par karu. Gājis viņai smagi, bet galu galā kļuvusi par žurnālisti. Es ieteiktu filmu skatīties 13 – 14 gadu vecumā, jo ne visu var kārtīgi saprast.”

Bruno: “Es šo filmu ieteiktu noskatīties saviem vecākiem, jo filma bija interesanta, un gribu, lai mana mamma ar tēti uzzina vairāk par šo laiku, kad arī viņi bija mazi.”

Jēkabs: “Man šī filma patika, jo tā atšķīrās no citām filmām, un mani interesē, kā cilvēki tajos laikos dzīvoja. Noteikti iesaku citiem noskatīties, pat – ja tas maksā naudu.”

Māra: “Man patika šajā filmā tas, ka bija stāstīts par to, kā norisinājās kādreiz dzīve skolā padomju laikos, un man patīk uzzināt ko jaunu.”

Amanda: “Es šo filmu ieteiktu noskatīties saviem vecākiem, jo uzskatu, ka viņiem patiktu šī filma. Tā ir interesanta, tās darbība notiek Saldū, un man patīk vēsture.”

Laila: “Man šī filma nepatika, jo nebija interesanta. Tā bija par karu, un tā bija biedējoša un šausmīga.”

Edžus: “Mani personīgi šī filma neinteresēja, jo es jau visu zinu par šo karu un padomju laikiem.”

Leila: “Man filmā ļoti patika animācija. Bija daudz nesaprotamu fragmentu, jo es neesmu piedzimusi padomju laikā. Filma bija interesanta.”

Emīls: “Man filmā šķita interesants fakts, kā visi gatavojās trešajam pasaules karam, kā skolā lika izjauktAK-47 un apmācīja šaut ar to. Visiem bija obligāta militārā mācība. Lai visi būtu gatavi karam. Bet karš nenotika, un Ilze protestēja pret šo sagatavošanu, to arī nolēma atcelt.”

Estere: “Man šī filma patika, tā likās interesanta, jo tā bija gan animācijas, un tajā pašā laikā bija stāstīts arī kā īstajā dzīvē.”

Viktorija: “Filmu ieteiktu noskatīties visiem, jo man filma patika. Īpaši patika, ka filmas sākumā Ilze bija pie aizliegtās jūras, bet filmas beigās viņa aizveda savus bērnus pie jūras tai vietā, kur viņa pirmo reizi bija aizbraukusi ar saviem vecākiem 7 gadu vecumā.”

Elza: “Man šajā filmā patika redzēt, kā notika šis karš, jo es to neesmu piedzīvojusi. Man patīk paskatīties to no citas puses. Man nepatika tās lidmašīnas, kas meta no gaisa bumbas, kas sprāga, jo mana ome ir stāstījusi par to, kādi posti no šīm bumbām ir nodarīti (Zvārdē). Es ieteiktu filmu noskatīties tiem, kam patīk vēstures stāsti. ”

Marta: “Man šī filma patika, jo tur stāstīts par senākiem laikiem, par kuriem es nezināju to, kas notiek. Piemēram, par pionieriem skolā. Filma bija par padomju laikiem. ”

Evelīna: “Man patika visa filma, jo tur bija daudz “atcerības un dramatika”.”

Patrīcija: “Man patika filma, jo galvenā varone mācījās Saldus skolā. Nepatika tas, ka viņa dzīvoja blakus vidusskolai, kur apakšā bija kauli no 2.pasaules kara. Tur uzcēla māju virsū, bet apakšā bija kapi. Tas bija spocīgi.”

Keitija: “Man patika šī filma. Tur bija vectēvs, kurš daudz zināja par karu, viņš viņai arī stāstīja, jo visu bija pieredzējis. Viņš bija gleznotājs. Ilzei bija brūni, gari mati un mazāks brālis. Es iesaku visiem noskatīties šo filmu.”

Daniels”: “Man filma patika, jo bija interesanti uzzināt par citu cilvēku dzīves stāstiem.”

Skolēnu vairākums atzīst, ka filma viņiem patika, bija interesanti to skatīties, lai arī filma bija 2 stundas gara. Visiem patika filmas animācija, jo tā bija viegli uztverama, saprotama, vienkārša. Skolēni arī atzina, ka daudzi atpazina filmas darbības vietu – Saldu un tās apkaimi, tādēļ filmu uztvēra personiskāk. Kāda skolēna vecāki ir personīgi pazīstami ar režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu un meitai stāstījuši par filmā attēlotajiem notikumiem.

Mīnuss, kuru uzsvēra skolēni, bija tas, ka viņi vēl nav mācījusies par šo posmu Latvijas vēsturē un neizprot filmā atainoto notikumu pretnostatījumu. Mums, pieaugušajiem, ir saprotama Padomju Savienības un citu totalitārisma režīmu bīstamība, tās nostādīšanā pretstatā visam cilvēcīgajam, tiesībām uz savu viedokli, uz pašnoteikšanos.

Taču kā teikusi pati filmas režisore- 9 gadus tapušās filmas “Mans mīļākais karš” idejiskais pienesums ir iestāšanās pret vardarbīgiem režīmiem, kas vēlas atņemt cilvēcību.

Latviešu valodas skolotāja: Marika Ulmane

2019./2020.m.g. pasākumi

6.martā pamatskolas un vidusskolas skolēniem bija iespēja skatīties „Latvijas skolas somas” māksla filmu „Pilsēta pie upes”. Skolēnu pārdomas par redzēto: Man filma ļoti patika, tā tiešām lika aizdomāties gan par to laiku, karadarbību, cilvēku krasajām dzīvēm, uzskatiem, viedokļu noteiktību, pārmaiņām. Vairāk izpratu tā laika dzīvi, cilvēku savstarpējās attiecības, cēloņus noteiktiem notikumiem. Sapratu, ka tajā laikā cilvēks ir tāda trausla, sīka dvēselīte, jo jebkurā brīdī var pienākt pie tevis un nošaut, pat ja neesi neko sliktu izdarījis, vienkārši tāpēc, ka gadījies kādam nelabvēlim ceļā. Ļoti bieži ienāca jauna valdība, jauna cenzūra, jauna valoda, un pilnībā viss-ielas nosaukumi, statuetes, krāsas, karogi, uzskati, domas- bija jāmaina, jāpielāgo valdības gribai. Ļoti patika tas, kā parādīja valodu dažādību, piemēram, sākumā runāja tīri latgaliešu valodā kopā, tad bija latgaliešu un latviešu valoda kopā, vēlāk ienāca krievu un vācu valoda. (Leandra Spriesle-10.a) Filma lika aizdomāties par latviešu neatlaidību, par to, cik daudz viņi bija gatavi paciest ceļā uz brīvību. Guvām nelielu ieskatu viņu ikdienas dzīvē- latviešu, krievu un vācu laikos. Tā bija skarbā realitāte, ko nevēlējāmies redzēt-diskriminācija pret ebrejiem un latviešu savstarpējās cīņas, kad jākaro vienam pret otru. Protams, filmas neatņemama sastāvdaļa bija galvenā varoņa traģiskais mīlas stāsts, kas lika novērtēt attiecību brīvību mūsdienās. ( Agija, Katrīne, Mareks Lapsenbergs-10.a ) Šī filma mums ļoti patika, vēsturiski labi -ataino situāciju Latvijas vēsturē, šajā filmā tiek parādītas cilvēku pielāgošanās biežajām valdības maiņām. Filma parādīja ne tikai bēdas, sāpes, rūpes, bet arī mīlestību, dzīves prieku. Filma spilgti parādīja  katras valdības vērtības un simboliku. ( Rainers, Mareks Lazda-10.a ) Filma „Pie upes” bija interesanta ar to, ka, mainoties valdībām, ir jāspēj pielāgoties. Cilvēki, vainojot citus, nepadomā par to,  vai tas varētu būt viņš un kā rīkotos pats tādā situācijā. Man šī filma patika labāk par mākslas filmu „Dvēseļu putenis”. (Klāvs Zakevics-10.a)  Kopumā filma bija ļoti pamācoša par  vēsturi un cilvēku attiecībām, kā mainās vara no Ulmaņa laikiem līdz komunismam un nacistiem. Filmas mīļākā aina bija, kur galvenais varonis Ansis, apzinoties, ka Zisele ir žīdiete, viņu tomēr slēpj. Tad  Anša dzīvē  ienāca Naiga, latviešu meitene. Anša tēls bija vienkāršs, neitrāls un tajā pašā laikā ļoti uzticams savai zemei, viņš nepakļāvās nevienai varai. Cilvēku attiecībās virmo mīlestība, naids, skaudība, Naiga nošauj Ziseli un paliek kopā ar Ansi. (Hella-10.a)
3.martā „Latvijas skolas somas” ietvaros 10.-12.klašu skolēniem tik demonstrēta spēlfilma „Jelgava-94”.Pirms filmas demonstrēšanas 11. klases skolēni literatūras stundā iepazinās ar rakstnieku Joņevu un viņa romānu „Jelgava 94”. Skolēniem bija iespēja pastāstīt un parādīt savas zināšanas par 90. gadiem Latvijā. Iegūtās zināšanas lieliski papildināja literatūras mācību saturu. Skolēnu atgriezeniskā saite par filmā  piedzīvoto ? Atsauksmes: „Man patika visa filma, jo bija parādīts, kā cilvēki var mainīties savstarpēji sadarbojoties”. Andis. „Filmā mani ieinteresēja jauniešu humors, dzīve, valoda, attieksme pret dzīvi. Nepatika, ka Jelgava tika parādīta no slkitās puses.”Anna. „Filma bija interesanta, jo tika stāstīts par pusaudžiem.” Patrīcija. „Filma bija interesanta, jo bija par jauniešiem- tādiem kā mēs”. Samanta. „Mani ieinteresēja filmas stāsts par jauniešu problēmām.”Ivo. „Filmas varoņu stāsts mums māca, ka nevajag sapīties ar nepareizajiem cilvēkiem, jo tas sabojā nākotni.” Matīss „Man patika, kā filmā tika parādīta Latvija 90. gados…Mani samulsināja filmas beigas. Tās šķita tādas neīstas.” Markuss 6.03.2020.                                         Ļena Zvaigzne
„Latvijas skolas somas” ietvaros 11. februārī,izmantojām lielisku piedāvājumu Pastariņa muzejā izdzīvot citādas  muzeja nodarbības.  Kopā ar vēstures skolotāju Lauru Miķelsoni nolēmām 3. a klases skolēnus aizvest uz Ernesta Birznieka – Upīša dzimtajām mājām, lai bērni projektu nedēļā pētāmo tēmu par maizes cepšanu varētu iepazīt arī vēsturiskā kontekstā. Muzejā mūs sagaidīja atsaucīgas un sirsnīgas gides, kas bērniem aizraujošā veidā pastāstīja par rakstnieka bērnību un ikdienas darbiem, kā arī ļāva pašiem sagatavot krāsni, veidot maizes kukulīti un izbaudīt to neaprakstāmo sajūtu, kad vari ēst savu tikko cepto maizi ar pašu kultu sviestiņu.  Savukārt, Rideļu dzirnavās aplūkojām graudu dažādību, novākšanu, kulšanu un glabāšanu, malšanas procesu. Skolēni bija patīkami pārsteigti un izbrīnīti, cik daudz darba un pūļu mūsu senčiem vajadzēja ieguldīt, lai tiktu pie maizītes. Skolēnu atsauksmes. “Man ļoti patika ekskursija. Patika viesoties muzejos un redzēt, cik grūti bija jāstrādā, lai tiktu pie maizītes.” “Man liekas ļoti interesanti uzzināt vēsturi, kā dzīvoja un strādāja mūsu vecvectētiņi un vecvecmāmiņas.” “Man ļoti garšoja mūsu ceptā maizīte ar pašu sakulto sviestu.” “Man patika lielās dzirnavas. Būtu interesanti, ja tās darbotos, un mēs varētu samalt dažus maisus graudu.” 12.02.2020.    3. a klases audzinātāja Evita Sergejeva
„Latvijas skolas somas „ ietvaros „Piedzīvo un ceļo laikā” 24. janvārī 12.klase devās uz Durbes pili, lai gluži tāpat kā pirms tam 10. un 9.klases piedalītos programmā „ Ceļojums laikā. 1919. gads”. Skolēni iepriekš gan vēstures stundās, gan audzināšanā bija mācījušies par tēmām, kas tiek izmantotas šajā programma. Vēsturē – sarežģītais Latvijas laikaposms, audzināšana- ko nozīmē tolerance šādos apstākļos, kas ir Hipokrāta zvērests, kā rīkoties izvēles situācijā. Šī programma ir piedzīvojums un arī spēle vairāk nekā stundas garumā, kad esi aktieris un izspēlē dzīves vai kāda cita cilvēka uzrakstītu scenāriju. Skolēni izvēlējās lomas, bet ar scenāriju un nosacījumiem iepazinās Durbes pilī. Kā skolēni vēlāk rakstīja atsauksmēs- šis piedzīvojums ir vērtīgs, jo pats esi tā dalībnieks un pats izdzīvo, piedalies, iesaisties, vērtē, pārdzīvo un piedzīvo, līdzdarbojies. Ir lieliski, ka šāda iespēja tiek dota, lai vēsture kļūtu saprotamāka, grūtie dzīves jautājumi – mazliet vieglāk atbildami. Ja vēlies ceļot laikā, ikvienam ir tāda iespēja – kļūt par šī piedzīvojuma dalībnieku un iesaistīties!                    12.klases audzinātāja Mairita Neilande
Skolas somas projekta ietvaros, 4.a un 4.b klases 19.decembrī  devās uz Kazdangas pili meklēt ziemas brīnumu. Mērķis šim braucienam bija Latvijas kultūrvērtību saglabāšana mūsdienās.  Sniegu protams neatradām, taču iemācījāmies liet smiltīs sveces un izgatavot rotājumus no veidošanas masas. Iepazināmies ar Kazdangas pils vēsturi. Zināšanas nostiprinājām orientēšanās spēlē. Zināšanas un prasmes sasaistījām ar sociālajām zinībām, latviešu valodu, mājturību un tehnoloģijām , kā arī ar vizuālo mākslu. Pievienosim arī mūziku, jo drosmīgākie skolēni dziedāja kopdziesmu, kā arī spēlēja ģitāru un klavieres pils lielajā zālē. Skolēni no brauciena guva pozitīvas emocijas, savos iespaidos dalījās arī ar citiem. Visvairāk viņiem patika darboties praktiski un apgūt sen aizmirstus paņēmienus kā liet sveces un veidot rotājumus no māla. Patika pils senā vēsture un orientēšanās pils plašajās telpās , atbildot uz dažādiem jautājumiem saistībā ar uzzināto. sk.Dace Viļumsone
Kad gaisā virmo eglīšu un svecīšu smarža, kārojas savas gardi ceptās piparkūkas un trīsošas gaidas pārņem ikvienu, tuvojoties Ziemassvētku brīnumam, mums, Brocēnu novada sākumskolas skolēniem, iniciatīvas „Latvijas skolas somas” ietvaros13. decembrī bija iespēja noskatīties Ditas Balčus senu „Ziemassvētku pasaku”, kurā netrūka sirsnīgu un aizkustinošu mirkļu, kad kāda puisīša ilgas pēc brīnuma piepildījās… Izrādē mūs uzrunāja eņģeļi, kuri nesa vēsti par pasaulē notiekošo, viņi iepriecināja ar savu skanīgo dziedājumu un instrumentu spēli, kā arī iesaistīja dažādās aktivitātēs. Izrāde bija veidota par visu gaišo, skaisto, labo, par mīlestību un ticību mums apkārt… 2.a klases audzinātāja: Eva Raboviča
Šā gada 28.novembrī iniciatīvas “ Latvijas skolas somas” ietvaros 9.klases skolēni varēja izmantot  savas zināšanas vēsturē, literatūrā, mākslā, medicīnā, sociālās zinībās, starpdisciplinārā  muzej programmā “Ceļojums laikā 1919.gads.” Pirms ceļojuma skolotāji  ievirzīja šajā tēmā gan no vēsturiskās puses, gan no sociālās puses. Paši varējām izvēlēties lomas un iepazīties ar tām pirms paša ceļojuma. Kad bijām Durbes pilī, apskatījām un iepazināmies ar pašu pili, tās vēsturi. Pats interesantākais sākās, tad, kad noskatījāmies filmas fragmentu, kuru mēs pēc tam izspēlējām. Mums tika izdalīti tērpi un katras lomas pienākumi, kuri bija jāpilda ceļojumā laikā. Visi aktīvi piedalījās , izmantojot savas zināšanas, kuras vienkārši tiek izmantotas ikdienā un, protams, kuras ir apgūtas arī skolā. Skolēnu atsauces bija pozitīvas. Skolēni uzskata, ka šādā veidā vieglāk izprast tā laika notikušo, nostiprināt esošās zināšanas un veikt sadarbību ar citiem, kā  arī skolēni teica, ka iejutās tās dotās lomas vietā. 9.klases ir ļoti pateicīgas par tādu starpdisciplināro programmu, kurā tika dota iespēja  izmēģināt, ko jaunu un nepieredzējušu. Ksenija Sanduļaka 9.b klase
Teātra izrāde “Viņš ir pliks” „Latvijas skolas somas” ietvaros 31. oktobrī Brocēnu novada 6.-12.klašu skolēniem bija lieliska iespēja apmeklēt teātra izrādi “Viņš ir pliks!”, ar mūsdienīgu skatuves versiju, ko režisēja Dita Balčus. Tā vēsta par visos laikos aktuālo H.K. Andersena pasaku “Karaļa jaunais tērps”. Muzikāla, interaktīva izrāde – modes šovs ar klaunādes elementiem, “tā par šo izrādi teikts reklāmā. Izrāde stāsta mums par vērtībām, kas katram ir nozīmīgs šajā dzīvē. Un karalim vērtīgākais bija viņa ārējais izskats un ārišķība!  Kādas nezināmas un nenoteiktas zemes karalis bija tik ļoti pārņemts ar jauniem tērpiem, ka tērēja visu naudu, lai vienmēr būtu izsmalcināti, mūsdienīgi apģērbies. Viss, ko karalis darīja, saistījās tikai ar pārģērbšanos un jaunu tērpu iegādi. Izrādē neparastie tērpi tika izgatavoti no materiāliem, kas ir kaitīgi videi, piemēram, no plastmasas maisiņiem vai folija. Kad karalis uzrunāja tautu, runa bija bezjēdzīga un neinteresanta. Var teikt, ka viņš mīlēja un rūpējās tikai par sevi. Viņam nebija laika risināt valstiskus jautājumus, jo bija jāpārģērbjas. Taču kādu dienu karalim apnika visi tērpi, viņš vēlējās ko nebijušu. Uzradās drēbnieki, kas karali piekrāpa.  Viņi izsludināja, ka uzšūs tērpu no vissmalkākajiem audumiem, ko redzēt varēs tikai īpaši gudri cilvēki. Tērps bija gatavs. Neviens negribēja atzīt, ka karalis ir pliks, jo neviens taču negribēja būt muļķis. Izrāde bija skaļa, neparasta, taču uzskatu, ka tomēr tajā bija dziļš zemteksts: “Kas dzīvē ir pats svarīgākais? Ko cilvēki uzskata par mākslu? Un galvenais-nesekot muļķa “karalim”, bet būt ar savu viedokli.” 11.a kl. skolēnu atsauksmes: Izrāde man ļoti patika, jo pirmo reizi apmeklēju tāda tipa teātri, vēlētos vēl apmeklēt tādus teātrus. (Ivo) Ļoti fascinēja teātra izrādes stils, kas izraisīja daudz smieklu. Ļoti dziļa doma. (Anna) Man izrāde patika, bija interesanti. Bet man nepatika, ka es neizpratu to tēmu. (Patrīcija) Izrāde bija iespaidīga un jautra, kad izrādes vadītājs tirgojās ar Elvi par papriku. Neparasta, jo vadītājs komunicēja ar publiku. (Viktorija) Izrādē interesants bija tieši vakara vadītājs, bet citas lomas nebija tik interesantas. (Matīss) Izrāde bija interesanta, smieklīga, lai gan to nesapratu. (Liene) Vakardienas izrāde bija jautra un uzlaboja garastāvokli, puisis gandrīz nozaga Elvim 5,-eiro. (Laura) Vakardienas izrāde bija interesanta, taču neko no tās nesapratu, bet iesaistījos izrādē. (Andis) Vakardienas izrāde man ļoti patika, jo karalis staigāja ar koka kājām un vadītājs bija ļoti atraktīvs. (Samanta) Bija interesanti apskatīties ko oriģinālu. (Markuss) a kl. audzinātāja Ļena Zvaigzne
Projekta “Latvijas soma ietvaros” Brocēnu vidusskolas  1. b klasē tika organizēta Tradīciju stunda “Vargana stāsts”, kuru vadīja stāstniece skolotāja no Ventspils Līga Reitere. Skolotāja atraktīvā, aizraujošā stāstījumā ar bērniem izspēlēja ritmus, demonstrēja rituāla instrumenta-Vargana spēli.Kopā ar bērniem dejoja Vargana atsperes deju. Instrumenta spēles starplaikos bērni uzzīmēja Varganu un attēloja tā mūziku ar zīmējumu, palīdzēja arī pareizi noturēt zīmuli mazajos pirkstiņos, pastāstot interesantu pasaku par pirkstu čaklumu. Noslēgumā nodejojām Latvju danci. Paldies stāstniecei, paldies “Skolas somai” par dāvāto iespēju! 1.b klases audzinātāja: Svetlana Tarasova
20.septembrī projekta „Latvijas skolas „ietvaros Brocēnu novada skolēnus uzmundrināja,iedrošināja ar karavīru dziesmām un stāstiem Vīru kopa “Vilki”. Viņi jau  gadiem apmeklē skolas un skolēniem stāsta karavīru stāstus, Latvijas stāstus.  “Vilku” dziesmas nāk no kara lauka, mēs aptveram latviešu karavīru dzīvesziņu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Tā var izvērtēt lietas, aptvert, cik ļoti daudz ir mītu, kādas lietas, piemēram, man mācīja skolā, bet kas neatbilst patiesībai,” tā Edgars Lipors.
Tikšanās ar rakstnieci Luīzi Pastori. 25.septembrī iniciatīvas „Latvijas skolas somas” ietvaros uz tikšanos ar Brocēnu vidusskolas un Brocēnu novada skolu 5. klasēm bija ieradusies rakstniece bērnu grāmatu autore, divkārtēja Literatūras gada balvas ieguvēja Luīze Pastore. Viņa iepazīstināja ar saviem darbiem “Maskačkas stāsts” un stāstiem no sērijas “Mākslas detektīvs”. Lielākā daļa no skolēniem bija redzējuši animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, kas veidota pēc “Maskačkas stāsta” motīviem, daži bija lasījuši arī grāmatu. Mazāk zināmi bija darbi no sērijas “Mākslas detektīvs” – stāsti “Pazudušais pērtiķis”, “Neredzamais cilvēks”, ”Bez nosaukuma”u.c. Autore rosināja tikšanās dalībniekus doties mākslai pa pēdām. Katrs varēja iejusties mākslas detektīvu lomā, iepazīt mākslas aizkulises, nonākt piedzīvojumu un noslēpumu pilnā pasaulē, kas atrodas “otrpus gleznām”, lai kopīgi risinātu atslēgas uzdevumus un meklētu gleznā apslēpto. Nodarbība bija ne tikai izzinoša, bet arī aizraujoša un interesanta, kas iedvesmo izlasīt rakstnieces darbus. Brocēnu vidusskolas bibliotekāre Daiga Lapčinska.

2018./2019.m.g.pasākumi 

Projekta „Latvijas skolas somas” ietvaros cepam maizīti un apgūstam senlatviešu tradīcijas. Lai uzzinātu, kā maizi cepa senāk 4.b klases skolēni 5.februārī devās ekskursijā uz lauku sētu “Caunītes”, kurā katram ir dota iespēja  pabūt latviskā vidē un darboties atbilstoši gadskārtas ritmam un norisēm dabā. Sētas centrā ir sena klēts ar maizes krāsni. Mīklu mīcīja koka abrā. Kamēr mīkla rūga, kurināja krāsni ar malku. Kad mīkla uzrūga, veidoja kukulīšus, uz kuriem ar pirkstiem uzspieda latvju zīmes. No krāsns klaipiņus izņēma ar koka lizi. Katrs mājās pārveda pašceptu maizes kukulīti. Kad maizīte cepās, saimniece bērniem pastāstīja par senām latviešu tradīcijām, skolēni iepazinās un varēja izspēlēt senās rotaļas, uzpīt pīnītes, uztaisīt puzurus un papīra lidojošo dzērvi. Lauku sēta ”Caunītes” ir  senlaicīgās un mūsdienīgas latviskās noskaņas apvienojums. 4.b klases audzinātāja Svetlana Tarasova
Deviņu pakalnu pilsētā – Talsos.Saulainais laiks un siltā saulīte tā vien vilināja, lai dotos ārpus skolas telpām un apceļotu Kurzemes interesantākās vietas. 21.maijā 2.b klase devās ekskursijā uz deviņu pakalnu novadu- Talsiem. Pateicoties Skolas somas finansējumam, skolēniem bija iespēja apgūt praktiskas lietas un pilnveidot ziemā no grāmatām apgūtās zināšanas. Šoreiz apskatījām Lauksaimniecības muzeja eksponātus. Vēsture nemaz neliekas garlaicīga, ja, var iepazīt kā top maizīte, kādu tehniku izmantoja zemnieku saimniecībās. Nu vairs latviešu valodā lasītie teksti ar vecvārdiem neliksies tik nesaprotami un skolēniem radās interese zemes darbus redzēt realitātē! Tālāk ceļš veda uz Laumas dabas parku, kur bija iespēja izliet savu svecīti- dāvaniņu un iepazīt bitenieka profesiju. Tērpušies speciālos aizsargtērpos varējām redzēt bišu saimi pavisam tuvu. Pieredzējušu bitenieku pavadībā iepazinām bišu valstību, kļuvām par krustvecākiem jaunajām bitītēm un uzzinājām interesantus faktus par bišu saimes dzīvi. Lai bitītes čaklumiņš un darba prieks palīdz arī mums! skolotāja V.Ķezbere
9.b klases skolēni kopā ar audzinātāju apmeklēja pasākumu Melngalvju namā ar nosaukumu: „Divi piedzīvojumi vienā”. Audzināšanas stundā tika pārrunāta Melngalvju saistība ar Rīgu; skatīti foto interneta vietnēs; atpazītas nozīmīgas celtnes un vietas, kuras saistītas arī ar Latvijas vēsturi. Melngalvju namā izvietotā ekspozīcija bija vizuāli labi pārredzama un informācija saprotama. Ļoti interesants bija 5D kino „Rīga no putna lidojuma”. Izbaudījām augstumu, vēju, mazliet Daugavas šļakatu. Pasākums saistīts ar mācību stundu Latvijas vēsture un cerams, ka arī eksāmenā kaut nedaudz, bet tomēr palīdzēs. Skolēnu domas pēc ekskursijas –   Interesanti, ka varēja uzģērbt karavīru bruņojumu. Patika izstādes vizuālais noformējums, skaidrs un saprotams. Izcelti gada skaitļi, kas palīdz orientēties. Melngalvju Prezentācijas zāle ļoti skaista. Labi, ka varēja sēdēt skaistajos, vecajos krēslos. Man vienkārši viss patika. Brīnišķīgs ceļojums virs Rīgas (5D kino). Pārāk daudz skaitļu. 9.b klases audzinātāja Aija Zakovska.
Glītrakstīšanas stunda. „Rokas klēpī, mugura taisna, visam sava kārtība, visam sava vieta,” tā 14. maijā sākās glītrakstīšanas stunda 1.a un 1.b klasē, projekta „Latvijas skolas soma”ietvaros  ar Līgu Reiteri. Zināji, ka „burti šķiļas no olām” un, lai glīti uzrakstītu lielos burtus, ar roku pa papīru jāslidinās kā pa slidkalniņu: augšā un lejā. Tā skolā mācīja rakstīt mūsu vecvecmāmiņām. Pēc krietni padarīta darba ar pāris veiklām roku kustībām varam paši sev pasniegt iztēles kronīti kā prinčiem un princesēm.  Nu tas jānotur, kad būs jāturpina strādāt. Vai izdosies? 1.klases audzinātājas Inga Zamberga un  Eva Raboviča.
Pastariņa muzeja apmeklējums projekta „Latvijas skolas somas” ietvaros. Kā tu pavadītu brīvo laiku, ja kaut uz dienu pazustu gan televizors, gan dators, gan telefons? 9. maijā, izstaigājot rakstnieka Ernesta Birznieka- Upīša bērnības takas, 1.a un 1.b klašu skolēni guva priekšstatu par ikdienas dzīvi laukos, par bērna pienākumiem pirms 100 gadiem. Izrādās mazajam Ernestam jeb Pastariņam bija tikai viena rotaļlieta, jo bija jāgana cūkas, jākapā lopiem ēdiens, jāpalīdz saimei  mājas darbos. Muzejā skolēni apskatīja, ar kādiem darbarīkiem laucinieki strādāja, kā no graudiem tika pie miltiem. „Bisinieku” saimnieces rādīja kā top maize un katrs skolēns varēja pielikt savu roku kukulīša veidošanā. Bet kurnu maize bez sviesta?   Veicot pāris sparīgu apgriezienu, tika iegūts arī tas. Nobaudot ar pašu līdzdalību tapušo sviestmaizi, pirmklasnieki izteica dažādas domas, vienaldzīgo nebija. 1.klases audzinātājas Inga Zamberga, Eva Raboviča.
Ziedoņa klase. 2019.gada 15. maijā mēs, 10.a klases skolēni, apmeklējām Imanta Ziedoņa klasi, ko atbalstīja projekts “Skolas soma”. Mums sākumā vajadzēja komandās pildīt testu par Imantu Ziedoni un citiem dzejniekiem. Mēs uzzinājām par viņa dzīves gaitu interesantus faktus. Pēc tam mums komandās vajadzēja izkļūt no istabām, kas bija izveidotas pēc Imanta Ziedoņa pasakām: “Kroko un Dils”, “Pasaka par pogu”, “Suns Funs un vējš”. Mēs pildījām dažādus uzdevumus, kas bija kā pavedieni uz nākamo līmeni, lai izlauztos no istabas. Kādā no uzdevumiem mums vajadzēja palīdzību, sazinājāmies ar skolotāju, izmantojot rāciju. Mūsu izlaušanās laiks 44 minūtes un 14 sekundes. Apjautāju klasesbiedrus un noskaidroju viņu domas pēc šī pasākuma. “Bija ļoti jautri, ļoti patika izlaušanās istaba, prieks redzēt, ka pasakas var pārveidot interesantā uzdevumā, kurā visiem ir vēlme domāt,” apgalvo Laura no 10.a klases. Pēc Kristera domām: “Manuprāt, emocijas visiem bija ļoti izteiktas un pārsteidzošas. Istabās bija ļoti jautri uzdevumi, kas prasīja daudz domāšanas. Man tas šķita ļoti interesanti un jautri.” Elvis: “Bija ļoti jautri. Likās, ka mēs mūžam no tās telpas netiksim laukā.” Patrīcija; “Izlaušanās istabā tiešām bija interesanti, jo es pirmo reizi biju tādā istabā. Es jutos vienu brīdi apmulsusi, bet pārējo laiku bija interesanti. Vienīgi varēja būt labāka komanda, jo daži bija priecīgi, ka nekas nav jādara.”                                                    Mums, 10.a klases skolēniem, ļoti patika Ziedoņa klasē un gribētu pēc kāda laika aizbraukt atkal. Viktorija Visocka, 10.a klases skolniece
28.maijā 1. klašu skolēni devās uz Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju, lai mācītos kā senāk, pirms vairāk nekā 100 gadiem. Un skolēnus sagaidīja patumša telpa ar aizdegtu sveci. Vai tā būtu skola? Kur tad gaisma, kur grāmatas un pildspalvas? 19.gs. beigās un 20.gs. pirmajā pusē skolēni mācījās lasīt no Bībeles vai kalendāra. Pie tam, ja bērns neiemācījās lasīt, pērienu saņēma gan vecāki, gan bērni. Rakstīšanai tika atvēlētas šī paša kalendāra malas, avīzes malas vai lietotas mazas tāfelītes. Rakstāmrīki – zosu spalvas ar sodrēju tinti. Te nu bija jābūt īpaši uzmanīgiem, jo pie mazākās neuzmanības tintes pudelīte varēja apgāzties un izlīt, no spalvaskāta izpilēt kāda pārlieku liela tintes lāse. Tad nu gan skolotāja kungs likta lietā vēl kādu senai skolai piederīgu lietu – žagaru vai bakstāmo koku. Lai cik grūti bija pirms daudziem, daudziem gadiem, skolēni gribēja mācīties, jo ne visi to varēja atļauties un tā bija iespēja zināt, prast vairāk nekā mājinieki. Sk.Inga Zamberga
2.c klase 2019. gada 16. maijs. Ventspils-pilsēta ar rītdienu, bija 2.c klases ekskursijas galamērķis. To iepazinām ar projekta „ Latvijas skolas somas” atbalstu. Ekskursijas sākumā apmeklējām Strausu fermu “Nornieki”, kurā gatavojām zīmuļus ar strausa spalvu un uzzinājām daudz interesanta par pasaulē lielākajiem putniem-strausiem. Vai zināji, ka pirmos dzīves gadus tiem nespēj noteikt dzimumu; tiem ir lielākās acis no visiem putniem un dzīvniekiem? Tālāk devāmies uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju, kurā piedalījāmies fotoorientēšanās nodarbībā “Pazudis un atradies muzejā”. Tālāk mūsu ceļi veda uz Ventspils Amatu māju un tā organizēto nodarbību “Leģenda par zelta saktu”, kurā piedalījāmies mācību stundā ar vēstures garšu, izbaudījām seno sodu metodi – ar plikiem ceļiem tupēt uz zirņiem. Bērni šo ekskursiju atzina par vienu no labākajām, jo tajā piedzīvots tik daudz jauna un interesanta. 2.c klases audzinātāja Viviāna Grīnberga
15.maijā devāmies ekskursijā uz Rīgu. Bijām gan uz laikmetīgās mākslas centrs “KIM”, gan Imanta Ziedoņa muzeju izlaušanās spēli, gan arī uz “Getliņiem” un dienas noslēgumā – uz teātri.“KIM”  bija interesanti. Mums bija iespēja redzēt Katrīnas Neiburgas izstādi “Mati”. Izstādes autore bija izveidojusi dokumentālo filmu, kurā viņa devās pie dažādām frizierēm un ļāva viņām veidot sev frizūras. Kā arī uzzinājām, ka no matiem tiek veidotas interesantas lietas, apskatījām matu cepures un rotas, kas veidotas no matiem. Lasījām arī daudz interesantu stāstu, kur cilvēki stāstīja savus iemeslus, kāpēc nogriezuši matus. Imanta Ziedoņa muzejā uzzinājām daudz faktu no viņa biogrāfijas. Izlaušanās spēlē mēs tikām sadalīti trīs grupās, katra grupa savā telpā, un katrā telpā bija sava pasaka. Bija grūti, bet strādājām kā komandas, kopā paveicām visus uzdevumus. Sākumā bija grūti saprast , ar ko sākt, tas radīja bailes par to, vai vispār tiksim ārā no telpas, bet mierīgi visu apdomājām un sākām rīkoties. Šī aktivitāte patika visiem, vajadzētu atkārtot un uzlabot klases kopējo rezultātu! Vēlāk devāmies uz “Getliņiem”, kur uzzinājām par uzņēmuma vēsturi un aizsākumiem, par viņu darbību tagad un nākotnes plāniem. Sapratām, ka šis uzņēmums darbojas tā, lai visu iegūto elektroenerģiju un siltumu maksimāli izmantotu un nelaistu vējā. Nākotnes plāni viņiem ir lieli, bet varbūt pēc pāris gadiem, mēs, apmeklējot šo pašu vietu, redzēsim uzlabojumus. Ekskursijas vadītājs mums ieteica domāt jaunas metodes, kas palīdzētu aizbiedēt putnus, tā mēs varētu kļūt bagāti. Pēdējā ekskursijas daļa bija teātris – “Ar vīru nav viegli”. Varēja kārtīgi izsmieties, teātris bija tiešām baudāms! Aktieri bija savu uzdevumu augstumos, un mēs izbaudījām viņu spēlētprieku un azartu. Ne ko pielikt, ne ko atņemt!            Kopumā ekskursija bija izdevusies, arī turpmāk būtu interesanti apmeklēt muzejus, kur pašiem jāiesaistās, jāstrādā komandās, kas sadalītas pēc nejaušības principa, jo tas palīdz iemācīties sastrādāties ar jebkuru. Iemāca arī atbildību, jo katrs pats ir atbildīgs par to, cik daudz iesaistījies un palīdzējis komandai. 11.klases ekskursijā pieredzēto izstāstīja Zita un Renāte
Melngalvja nama un 5D kino “LookatRiga”apmeklējums. 7.maijā 7. b klases skolēni devās uz Rīgu, lai apmeklētu Melngalvju namu projekta „Latvijas skolas somas” ietvaros. Skolēnus sagaidīja atraktīvs ekskursijas vadītājs, sniedza ieskatu Rīgas vēsturiskajos faktos un iepazīstināja ar Melngalvju nama rašanās vēsturi, iedzīvotājiem un tirdzniecību. Skolēnus pārsteidza skaistās un izsmalcinātās nama telpas, svētku zāle, portreti, gleznas, mākslas veidojumi nama fasādē un astronomiskais pulkstenis. Interesants bija ceļojums uz pagraba telpām, kur redzējām senu apkures sistēmu un nama maketu, kā izskatījās Melngalvju nams. Greznajās telpās skolēni sēdēja smagajos ozolkoka krēslos, uzvilka metāla bruņas un pētīja sudraba traukus un izstrādājumus. Skolēnu interesi piesaistīja interaktīvi materiāli, video uz nama sienām un dažādas instalācijas, kas atdzīvina nama vēsturi. Noslēgumā skolēni devās 5 D kino ceļojumā uz Rīgas populārākajiem kultūrvēstures objektiem. Iepazina ēkas, muzejus, Vecrīgas burvību un arhitektūru.   b klases audzinātāja Inese Lasmane
Š.g. 25. aprīlī Brocēnu vidusskolas 5. b klases visi 15 skolēni kopā ar audzinātāju V. Mielavu apmeklēja, rīta izrādi “Polianna” Liepājas teātrī programmas projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Režisora Dž. Dž. Džilindžera izrāde bērniem pēc Justīnes Kļavas scenārija, kas tapusi pēc Eleonoras H. Portreres romāna motīviem, vēsta par to, kā kādā depresijas māktā pilsētā ierodas vienpadsmit gadus veca meitene Polianna, lai ar prieka spēles palīdzību pierādītu apkārtējiem, ka pasaule ir ļoti jauka vieta, kurā dzīvot. It sevišķi savai krustmātei Pollijai, kura nocietinājusi savu sirdi un neļaujas nedz priekam, nedz emocijām. Vai pilsētiņas iedzīvotāji ļausies prieka spēlei? Un vai krustmāte atvērs savu sirdi priekam un mīlestībai? To tad arī braucām uzzināt, jo jau iepriekš bijām iepazinušies ar izrādes anotāciju un atsauksmēm, pārrunājuši uzvedības un ģērbšanās kultūru teātrī. Prieks, ka skolēni bija atbilstoši ģērbušies, prata uzvesties, uzmanīgi sekoja izrādes gaitai.Veicot pasākuma analīzi audzināšanas stundā, lai sekmētu skolēnu izpratni par gūtajiem iespaidiem, skolēni 100% norādīja, ka izrāde patika, lika aizdomāties par to, ka bieži saskatām tikai bēdīgo pusi, nespējam ieraudzīt iemeslus priekam. Turpmāk katrā notikumā koncentrēsimies uz pozitīvo. Ļoti patika arī lipīgā Poliannas dziesma. 5.b klases audzinātāja:Vineta  Mielava
30.janvārī Brocēnu vidusskolas 6.a un 6.b kl. skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz VEF Kultūras pili Rīgā, lai apmeklētu vienu no pēdējā laika inovatīvākajām muzikālajām izrādēm “Riekstkodis un es”. Izrāde pārsteidza ar dzīvo mūzikas izpildījumu, horeogrāfiju, animāciju un sarežģītām jaunām tehnoloģijām. Visiespaidīgākais bija muzikālais sniegums – pianiste Aleksandra Dariesku spēlēja ļoti lielu muzikālu skaņdarbu, tas bija vienreizēji. Balerīna Dezirē Belanteina uzstājās aiz caurspīdīga, gandrīz neredzama auduma ekrāna. Uz šī ekrāna tika projicēti digitāli animācijas tēli, kas dejoja kopā ar balerīnu. Tas radīja pārsteidzoši dzīvu un reālu klātbūtnes efektu. Mums visiem bija sajūta, ka animētie tēli ir patiesi dzīvi. Roberts no 6.b atzīst, ka šī izrāde bija neparasta un ļoti vēlas apmeklēt klasisku baletu “Riekstkodis”, lai salīdzinātu, kura tad no izrādēm būs labāka. Elīza no 6. b kl. atzina, ka izrāde ļoti patika:”Man ļoti patika, bija ļoti interesanti paskatīties, kā īsta balerīna dejo kopā ar animācijas tēliem.” Evelīna no 6.a kl. teica: “Ļoti laba izrāde, taču es būtu priecīgāka, ja tur dejotu vairāk dejotāju. Nebiju sajūsmā par digitālo ekrānu, laikam esmu klasiskā baleta cienītāja.” Savukārt, Annija no 6.a kl. teica tā: “Neteikšu, ka izrāde man patika, uzskatu, ka tā nebija piemērota mūsu vecumam, pārāk garlaicīga.” Linda no 6.b kl.: “Noteikti noskatīšos multfilmu par Riekstkodi, lai labāk izprastu.” Miķelis no 6.b kl.: “Kā balerīna tik sinhroni mācēja nodejot kopā ar animācijas tēliem? Droši vien ir ieguldīts milzīgs darbs! Sākumā es pat nesapratu, ka uz skatuves bija ekrāns un ballerīna dejo aiz ekrāna.” Secinājām, ka šīs animēta baleta izrādes stāstā ir daudz kopīga ar P.Čaikovska “Riekstkoža” sižetisko līniju, jo abi šie darbi aicina izmantot iztēli, cerēt, strādāt un nekad nepadoties, apliecinot to, ka brīnumi notiek tad, ja esi neatlaidīgs un patiess savās sirds domās un cerībās. Klases audzinātājas Maija Golubeva un Oksana Visocka
2.aprīlī 2.a klase, projekta „Latvijas skolas somas“ ietvaros devās uz keramiķu darbnīcu, lai iepazītos un iemēģinātu roku podnieka profesijā. Skolēni ar lielu interesi klausījās keramiķu stāstījumā par podnieka profesiju un darba materiālu- mālu. Jo, kā izrādās, lai pagatavotu māla traukus, nemaz neder jeb kurš māls, bet tieši pelēkais, kuru “Klapatu” keramiķes iepērk kaimiņzemē, Lietuvā. Bija interesanti atklāt, kā podnieks traukiem panāk tik dažādu faktūru. Pārliecinājāmies, ka tas notiek ar tamborēto sedziņu palīdzību. Laipnās keramiķes ļāva bērniem darboties arī ar podnieka ripu. No malas jau gan izskatījās, ka tas tāds nieks vien ir, bet,paši iemēģinot roku, skolēni secināja,ka mālu un podnieka ripu pārvaldīt nemaz nav tik vienkārši. Tas ir smags darbs, kas apvienots ar pacietību,precizitāti, un radošumu. 4.a klases audzinātāja Evita Sergejeva.
Glītrakstīšanas stunda. „Rokas klēpī, mugura taisna, visam sava kārtība, visam sava vieta,” tā 14. maijā sākās glītrakstīšanas stunda 1.a un 1.b klasē, projekta „Latvijas skolas soma”ietvaros  ar Līgu Reiteri. Zināji, ka „burti šķiļas no olām” un, lai glīti uzrakstītu lielos burtus, ar roku pa papīru jāslidinās kā pa slidkalniņu: augšā un lejā. Tā skolā mācīja rakstīt mūsu vecvecmāmiņām. Pēc krietni padarīta darba ar pāris veiklām roku kustībām varam paši sev pasniegt iztēles kronīti kā prinčiem un princesēm.  Nu tas jānotur, kad būs jāturpina strādāt. Vai izdosies? 1.klases audzinātājas Inga Zamberga un  Eva Raboviča.
Š.g. 8.maijā Brocēnu vidusskolas 12.a klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Liepāju, lai redzētusituāciju komēdiju “Paldies tev, draudziņ!”, kas iestudēta pēc Dereka Benfīlda lugas “UpandRunning”. Režisors Dž. Dž.Džilindžers ne tikai iestudējis izrādi, bet radījis arī skatuves noformējumu un skaņu celiņu.Kā izkļūt no neērtas situācijas, kas turklāt vēl apdraud karjeru? Padarīt to vēl neērtāku! “Paplašināt un padziļināt!” Novest līdz pilnīgam absurdam un marasmam! Bet pēc tam pārcirst šo sapiņķerēto mezglu. Praktisku šīs receptes iemiesojumu redzēja 12.a klases skolēni izrādē “Paldies tev, draudziņ!”. Uzmanību piesaistīja izrādes noformējums – viss – absolūti viss! – ir divās krāsās – sarkanā un baltā. Gan scenogrāfija, gan visu varoņu tērpi, un pat ēd personāži zemenes un balto zefīru! Izskatījās  gan stilīgi, gan smieklīgi vienlaikus. Tomēr saturiskā ziņā izrāde varēja būt interesantāka. Patika aktieru tēlojums – gan Egons Dombrovskis televīzijas šova vadītāja Patrika Samnera lomā, gan Karīna Tatarinovagalvenā varoņa sievas lomā, kā arī mazāk pazīstamie aktieri.             Šo izrādi ieteicams apmeklēt, lai vienkārši atpūstos, pasmietos un nemeklētu nekādu dziļumu tajā, kas notiek uz skatuves. Pirms izrādes,staigājot pa Liepāju, redzējām Latvijas lielākās bungas – viens no Liepājas vides dizaina objektiem. Pastaigājām pa Kūrmājas prospektu. Sendienās tas bijis galvenais ceļš uz pludmali, pa kuru atpūtniekus vedis tramvajs. Prospekts izceļas ar skaistiem 19./20.gs mijā jūgendstilā celtiem aristokrātu namiem, bagātnieku villām un savrupmājām. Kūrmājas prospektu rotā Liepājas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēlu skulptūras – laivinieks, vārna, krogus aina, telefonists un cilvēku mežs. Bijām iegājuši arī koncertzālē „Lielais dzintars”, kas ir reģionālu kultūras un pasākumu norišu centrs.Koncertzāles “Lielais dzintars” īpašais veidols, unikālais iekšējais plānojums un izcilā akustika ļauj apgalvot, ka šī, visam Baltijas jūras reģionam nozīmīgā kultūras centra apmeklējums katram viesim kļūs par neaizmirstamu notikumu. Sajutām to, ka Liepāja ir Latvijas mūzikas galvaspilsēta. 12.a klases skolēni un audzinātāja I.Rozalinska
7.a klase 2019.gada 8.maijā, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros apmeklēja Melngalvja namu Rīgā. Apmeklējuma laikā skolēni izzināja Melngalvju nama vēstures faktus. Skolēni iejutās tirgotāju lomā un devās pastaigā pa nama senāko daļu – viduslaiku pagrabiem. Ceļojums turpinājās Melngalvju nama vēsturiskajos kabinetos, kur četrus gadus atradās Latvijas Valsts prezidenta darba telpas, bet šobrīd apskatāmas vitrīnas ar grezniem un mākslinieciski augstvērtīgiem sudraba izstrādājumiem. Pēc tam visiem bija iespēja vienuviet ieraudzīt un izjust Rīgu no putna lidojuma 5D kinoteātrī. Skolēni atzina, ka vēstures stundās mācītais par Melngalvju namu tagad paliks atmiņā labāk, jo viņi realitātē redzēja vēstures liecības. Aizraujošs un interesants likās 5D kino, jo tas bija kaut kas jauns un neizjusts, vienlaikus vēsturiski izglītojošs. Sagatavoja Sk.I.Birgersone
15.februārī 4.a klases un 2.a klases skolēni noskatījās iniciatīva „Latvijas skolas somas”ietvaros improvizācijas teātra izrādi ,,Mana dzimšanas diena”. Tā ir jautra izrāde bērniem, kura veidota tā, lai skatītāji aktīvi piedalītos izrādes norisē. Kopā ar izrādes varoņiem skatītāji svinēja Baltā lāča dzimšanas dienu. Tā kā Baltais lācis nemācēja svinēt dzimšanas dienu, tad viņa draugi Surikāts, varde, Tītariene palīdzēja noorganizēt un nosvinēt dzimšanas dienas svinības, iesaistot skatītājus. Skolēni, noskatoties izrādi, ieguva zināšanas par to, kas ir improvizācijas teātris, ar ko parasta teātra izrāde atšķiras no improvizācijas teātra izrādes. Sagatavoja: D. Staško, E. Sergejeva
5.02.2019. 4.a klase apmeklēja iniciatīvas „Latvijas skolas soma” ietvaros keramikas darbnīcu ,,Klapatas”, Pampāļu pagastā, Saldus novadā. Iepazina keramiķa profesiju. Katrs skolēns veidoja no pelēkā māla, kas ir speciāli domāts keramikas trauku gatavošanai, traukus. Traukus veidoja bez podnieka ripas palīdzības un ar podnieka ripas palīdzību. Lai veidotu traukus bez podnieka ripas palīdzības, ir vajadzīgas dažādu faktūru lupatiņas, rullis un neliela pacietība. Lielāka pacietība ir vajadzīga, lai strādātu ar podnieka ripu. Nodarbība bija interesanta un izglītojoša. 4.a klases audzinātāja Daiga Staško.
30.janvārī Brocēnu vidusskolas 6.a un 6.b kl. skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās uz VEF Kultūras pili Rīgā, lai apmeklētu vienu no pēdējā laika inovatīvākajām muzikālajām izrādēm “Riekstkodis un es”. Izrāde pārsteidza ar dzīvo mūzikas izpildījumu, horeogrāfiju, animāciju un sarežģītām jaunām tehnoloģijām. Visiespaidīgākais bija muzikālais sniegums – pianiste Aleksandra Dariesku spēlēja ļoti lielu muzikālu skaņdarbu, tas bija vienreizēji. Balerīna Dezirē Belanteina uzstājās aiz caurspīdīga, gandrīz neredzama auduma ekrāna. Uz šī ekrāna tika projicēti digitāli animācijas tēli, kas dejoja kopā ar balerīnu. Tas radīja pārsteidzoši dzīvu un reālu klātbūtnes efektu. Mums visiem bija sajūta, ka animētie tēli ir patiesi dzīvi. Roberts no 6.b atzīst, ka šī izrāde bija neparasta un ļoti vēlas apmeklēt klasisku baletu “Riekstkodis”, lai salīdzinātu, kura tad no izrādēm būs labāka. Elīza no 6. b kl. atzina, ka izrāde ļoti patika:”Man ļoti patika, bija ļoti interesanti paskatīties, kā īsta balerīna dejo kopā ar animācijas tēliem.” Evelīna no 6.a kl. teica: “Ļoti laba izrāde, taču es būtu priecīgāka, ja tur dejotu vairāk dejotāju. Nebiju sajūsmā par digitālo ekrānu, laikam esmu klasiskā baleta cienītāja.” Savukārt, Annija no 6.a kl. teica tā: “Neteikšu, ka izrāde man patika, uzskatu, ka tā nebija piemērota mūsu vecumam, pārāk garlaicīga.” Linda no 6.b kl.: “Noteikti noskatīšos multfilmu par Riekstkodi, lai labāk izprastu.” Miķelis no 6.b kl.: “Kā balerīna tik sinhroni mācēja nodejot kopā ar animācijas tēliem? Droši vien ir ieguldīts milzīgs darbs! Sākumā es pat nesapratu, ka uz skatuves bija ekrāns un ballerīna dejo aiz ekrāna.”Secinājām, ka šīs animēta baleta izrādes stāstā ir daudz kopīga ar P.Čaikovska “Riekstkoža” sižetisko līniju, jo abi šie darbi aicina izmantot iztēli, cerēt, strādāt un nekad nepadoties, apliecinot to, ka brīnumi notiek tad, ja esi neatlaidīgs un patiess savās sirds domās un cerībās. Brocēnu vidusskolas skolotājas Maija Golubeva un Oksana Visocka.
Brocēnu vidusskolā 11. decembrī viesojās izbraukuma programma „Pasakas ceļa somā”, kuru organizē Džūkstes pasaku muzejs 1.– 2. klasēm. Šajā pēcpusdienā iepazinām, klausījāmies atraktīvu stāstu par Džūkstes pasaku muzeju, pasaku tēvu Ansi Lerhi – Puškaiti un viņa ieguldījumu latviešu tautas pasaku un teiku vākšanā. Skolēniem bija iespēja klausīties dažādas pasakas kā arī pašiem spēlēt spēles un rotaļas. Vislielākais prieks bija vērot negaidītu leļļu teātri, kuru uzveda skolotājas. Džūkstes pasaku muzejs aicina ikvienu pie sevis ciemos, lai iejustos kādā pasaku varoņa tēlā, izspēlētu leļļu teātri, kā arī radīt pašiem pasaku tēlus. Domājams, arī nākamo ekskursiju ar klasēm organizēsim uz šo jauko vietu. Sagatavoja: 1. a klases audzinātāja E. Raboviča
30.novembrī Brocēnu Kultūras un izglītības centrā jautrība sita augstu vilni, jo Brocēnu novada 2.-6.klašu skolēniem bija lieliska iespēja priecāties un ceļot kopā muzikālā izrādē „Kas par traku, tas par traku”. Izrāde bija jautrs, muzikāls, izglītojošs piedzīvojums visa vecuma bērniem, tās režisore Dita Balčus iedzīvināja latviešu izcilo dzejnieka Ojāra Vācieša radīto dzeju tēlu pasaulē, kas skatītāju priekšā atdzīvojās dziesmās, dejās, lomu spēlēs. Izrādes literārais pamats ir Ojāra Vāciešu bērnu dzeja, muzikālo ietērpu veidoja Elizabetes Balčus orģinālmūzika, vizuālo – Ingrīda Zābere/zīmols RECYCLED/neparastie tērpi. Izrādes īpašo gaisotni radīja dzejas un mūzikas tēlu apvienojums, ko rotaļīgā vieglumā izspēlēja aktieri un mūziķi. Skatītāji ar lielu aizrautību tika iesaistīti šajā muzikālajā izrādē, dejojot krakovjaku. Skolēni par izrādi saka: patika, jo bija jautra, patika, ka arī dzejoļus var izspēlēt kā teātri, interesants dzejolis bija par lielo spoku, es šo izrādi noskatījos 2 reizes, man ļoti patika, tajā bija māksliniecisks raksturs, man patika tērpi, aktieri un mūziķi, daudzus dzejoļus es atcerējos. Sagatavoja: Brocēnu vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Dita Dubulta
28.novembra rītā 2.a un 2.c klase piedalījās Latvijas skolas somas piedāvātajā „ASPIRED“interaktīvajā nodarbībā “Spīdīgais mošķis”. Bērni vispirms iepazinās ar vaboli, jāņtārpiņu, kura sugas meitenes spīd. Pēc tam ķērās klāt pie mīklas sagatavošanas un paši izveidoja savus mošķīšus, kurus vēlāk varēja izrotāt un padarīt spīdīgus.Bērni darbojās ar lielu interesi un aizrautību. 2.a klases audzinātāja Evita Sergejeva.
Iniciatīva Latvijas Skolas soma ietvaros 8.novembrī Brocēnu vidusskolā viesojās māksliniece Anita Zīverte, kura zīmē arī karikatūras. Viņa parādīja savus zīmējumus un pastāstīja, kas ir karikatūra: “Karikatūra ir satīrisks, humoristisks zīmējums vai attēls, kurā komiskais efekts tiek panākts ar pārspīlējumu, neparedzētu salīdzinājumu vai simboliem. Ir tematiskas karikatūras, situāciju karikatūras un portretiskas karikatūras. Mūsdienās teju vai katrā laikrakstā un žurnālā ir atrodamas karikatūras. Dažas karikatūras liek tās vērotājam smieties vai arī pārdomāt notiekošo. Karikatūra zīmēšana ir lieliska iespēja saņemt jautru piedzīvojumu gan tās zīmētājam, gan saņēmējam. Lai radītu karikatūru, nepieciešamas novērošanas spējas, fantāzija, humora izjūta, domāšana simbolos, zināšanas un prasmes  reālistiski attēlot cilvēka seju.”Mūsu novada 4. klašu skolēni arī paši pamēģināja šāda veida zīmējumu. 4. b klases skolēns Raivo pēc nodarbības atzina, ka pirmo reizi zīmējis cilvēku, kuram uz galvas piena pudeles. Leila teica, ka karikatūras zīmēt bijis jautri un arī mājas to tagad  dara katru dienu. Daniels no 4.a klases uzzinājis, ka karikatūrā galva jāzīmē daudz lielāka nekā ķermenis. Savukārt Evelīna savā zīmējumā attēloja pašu mākslinieci un karikatūru arī viņai uzdāvināja. Bērniem šī vizuālas mākslas stunda šķita jautra un interesanta. Vizuālās mākslas skolotāja Aiva Šteina.
30.oktobrī Brocēnu vidusskolas skolēni pulcējās kultūras centrā, lai noskatītos filmu “Homo Novus” Interesants un krāsains stāsts par jaunā talanta  ienākšanu Rīgas mākslinieku aprindās. Filma rosināja skolēnus domāt par dažādām problēmām:   Kā bagātā sabiedrība ietekmē mākslinieka likteni, Kāpēc cilvēks zaudē savu viengabalainību, Dzīve ir/nav spēle, Ko nozīmē konkurence un slava mākslinieku pasaulē Kā nepazaudēt sevi Cilvēka ceļš ir sarežģīts, māksla palikt uzticīgam savam sapnim nāk grūtā darbā. Filma sniedza interesantu ieskatu par 20. gs. sākuma Rīgas dzīvi. 9.c klase
18.oktobrī iniciatīvas Latvijas Skolas somas ietvaros Brocēnu novada 7. klases devās ekskursijā uz Jaunpils pili – vienu no retajām viduslaiku pilīm. Skolēni, enerģijas un zinātkāres pārņemti, sasēdās vairākos autobusos un uzsāka ceļu. Jaunpilī skolēni apmeklēja pils muzeju, kambarus, pagrabu, iepazina pils iekšpagalmu un telpas. Vissaistošākais skolēniem bija atraktīvās gides stāstījums par pils vēsturi un muižniekiem. Skolēni uzzināja, ka Jaunpils pils kalpojusi kā cietoksnis, kurā uzturējās neliela militāra vienība, ordeņa mūki, kā arī vecumdienas pavadījuši Livonijas ordeņa bruņinieki.Vēlāk stāsts aizved tālajā 1771. gadā, kad Georgs Pēteris Magnuss fon der Reke un Elīza Medema dzīvoja pilī. Jaunieši īpašu interesi izrādīja par dažādiem seniem ieročiem, šaujamlūkām pils sienās, slepenajām ejām un pilī dzīvojošo spoku – Bruni (saīsinājums no bruņinieks). Pēc vēsturiskā stāstījuma un latviešu dziesmas nodziedāšanas atskanēja kārtīgs lielgabala šāviens. Gide paskaidroja, ka mūsdienās lielgabals šauj tikai līksmu iemeslu dēļ – par godu pils viesiem un svētkiem! Ekskursiju turpinājām, spēlējot viduslaiku spēles – šaujot ar loku, cīnoties ar salmu maisiem, spēlējot koka boulingu, krustiņu, aplīšu spēli, labirintu, staigājot ar koka kājām un piedaloties līdzsvara uzmanības spēlē. Skolēni gandarīti – ieguvuši zināšanas, kopīgi sadarbojušies un izbaudījuši burvīgo rudeni, aizceļojot viduslaikos. Paldies Mārītei Rullei par ideju un pasākuma organizēšanu. 7.b klases audzinātāja Inese Lasmane
15.oktobrī projekta Latvijas skolas somas ietvaros Brocēnu novada 3. klases brauca ekskursijā uz Tukumu. Skatījāmies leļļu teātra izrādi “Labākais draugs” un, sadaloties 2 grupās, devāmies uz darbnīcām. 1. grupa apmeklēja Audēju darbnīcu, kurā iepazinās ar latviešu zīmēm, apskatīja tautastērpu izstādi, izveidoja no dzijas aproci un iemēģināja pirmos soļus aušanā. 2.grupa devās uz Durbes pili. Pils pārvaldītāji lieliski bija sagatavojušies ciemiņu uzņemšanai. Skolēni iepazina pils vēsturi, apskatīja krāšņās telpas, senlaicīgās rotaļlietas, mērinstrumentus, ieročus. Pils parkā apskatīja plašo koku daudzveidību, uzzināja, kā senāk mērīja koku garumu un darbojās praktiski. Vērtīgi pavadīts laiks un iegūtās zināšanas tiks izmantotas mācību stundās. 3.b klases audzinātāja Vineta Sproģe
Izrāde Pēc Mārtiņa Zuša grāmatas „Nenotikušais atklājums” Vai esat kādreiz sev apkārt pamanījis ko dīvainu? Vai esat ļāvis vaļu fantāzijai, lai noskaidrotu, kā tas te radies? Dabas pētnieks Kārlis Darviņš ir gatavs veikt kārtīga detektīva cienīgu izmeklēšanu. Mazie klausītāji seko līdzi katrai stāstnieka kustībai, skaita, rēķina pēdu nospiedumus un gājēja kāju atbilstību. Stāstījumu atdzīvināja ģitāras spēle, klibais suns, kurš publikas acu priekšā tapa no parasta krēsla, uz sienas no līmlentes tapusī uts, un kur nu, vēl ”dzīvās” zeķītes! Iespējams, kāds sadzirdēja līdzību, kāds cits turpmāk papētīs, kas viņa pagalmu izstaigājis, bet kāds cits apjautīs, ka par izrādes varoni var pārvērsties jebkurš sadzīves priekšmets. 1.b klases audzinātāja Inga Zamberga
Goda teātris „ Čomiņi” Vai tev ir labākais draugs vai draudzene? Protams, ka ir. Tāds (vai tāda), kuram (vai kurai ) var uzticēt noslēpumus? Ar kuru var parunāt par visu, visu, ko vien sirds kāro un par ko dvēsele raud?Vai tavs draugs nekad nenostāsies pret tevi? Vai tu esi pārliecināts, ka nekas nespēs jūsu draudzību izšķirt? Arī Olivers Un Pāvels bija labi draugi. 8.oktobrī Brocēnu KIC mūsu skolas 8.-12.kl.audzēkņiem bija iespēja noskatīties Goda teātra izrādi “Čomiņi”, kas vēstīja par diviem labākajiem draugiem Oliveru un Pāvelu. Abi jaunieši bija ļoti atklāti viens pret otru, viņiem nebija noslēpumu. Un šie zēni varēja runāt par visu, protams, arī par meitenēm. Bet tad iznāca tā, ka meitene,pašai to nemaz nezinot, nostājās abiem pa vidu. Kas notiek tālāk? Tālāk seko īsts pārbaudījums puišu draudzībai, jo izrādās, ka meitene ir labākā drauga māsa. Labi, ka viss beidzās pozitīvi. Izrādi noskatījās arī 10. a klases skolēni. Lūk, ko viņi domā par šo izrādi. Elizabete V.: “ Izrāde šķita interesanta, ar labu humora izjūtu, piemērota mana vecuma jauniešiem. Izrāde varēja būt garāka.” Liene:” Izrāde bija interesanta, pat ja uz skatuves bija tikai divi aktieri. Patika izrādes sižets, jo tika attēlotas divu pusaudžu problēmas.” Ivo:” Izrāde bija interesanta, jo tur parādīja mūsdienu problēmas. Tā bija jautra.” Andis:” Izrāde bija ļoti interesanta, laiks paskrēja ļoti ātri. Pēc izrādes gribējās, lai tā turpinātos vismaz kādas 30 minūtes.” Patrīcija:” Izrāde “Čomiņi” man likās ļoti pamācoša, interesanta un ļoti jautra. Tā nebija sarežģīta, tāpēc varēja viegli uztvert.” Samanta:” Man izrāde ļoti patika, jo bija interesanta. Aktieri runāja kā mūsdienu jaunieši, tas piešķīra izrādei tādu “odziņu”. Tikai žēl, ka ātri beidzās.” Anna:” Izrāde “Čomiņi” bija ļoti labs piemērs tam, kādi mūsdienās ir lielākā daļa zēnu. Citi-kautrīgi, citi-bravūrīgi, citi-pat “lecīgi”, bet kopumā cieņa pret draugu tomēr sirdī mājo.”Viktorija:” Izrādē “Čomiņi” bija ļoti interesanti ieklausīties puišu problēmās, pat ja to attēloja tikai 2 aktieri.” Kristers:” Izrāde bija ļoti oriģināla, un tajā nekā netrūka. Notikumi šķita neparedzami.” 10.a klases audzinātāja,latviešu valodas un literatūras skolotāja Ļena Zvaigzne
Filma “Bille” 4.oktobrī Brocēnu novada 5.-12.klašu skolēniem bija iespējams noskatīties vienu no Latvijas simtgadei veltītajām filmām “Bille”. Filma vēsta par 30. gadiem Latvijā, kad Billei ir 7 gadi. Vide, kurā Bille dzīvo, liecina, ka bagātajiem un nabadzīgajiem ir katram savas pasaules. Meitenei ir sapnis atrast savu Leiputriju, bet reālajā dzīvē- pierādīt sevi. Pēc filmas noskatīšanās skolēni rakstīja recenzijas. Viņi filmu novērtējuši ļoti atzinīgi, jo katram bija kāds filmas moments, kas paticis, licis pasmieties, padomāt par savu bērnību, ieraudzīt 30. gadu dzīvi, kad divi lati bija liela bagātība, un vēl daudz citu pārdomu! Filmas vērtība ir arī lieliskie aktieri- skolēniem patika Elīnas Vānes, Maijas Doveikas un  Artura Skrastiņa tēlojums. Apbrīnu izpelnījās Billes lomas atveidotāja Rūta Kronberga. Skatoties interviju ar mazo aktrisi, secinājām, ka viņa ir manījusies, protams, pieaugusi, bet vēl joprojām tās pašas skumīgās acis! Interesants ir Rūtas ceļš līdz lomai- viņu ieteikusi rakstniece Nora Ikstena, kura mazo meiteni pamanījusi tad, kad uzņemta filma par Rūtas vectētiņu Daini Īvānu. Dažas atziņas no skolēnu rakstītā.“Man filma lika novērtēt visu to, kas man ir, lika novērtēt savus vecākus un visu, ko viņi manā labā dara.” AMANDA.“Man patika tas, ka filmai bija dziļa doma- jātiecas dzīvē uz augšu un vienmēr jātiecas vēl augstāk,  tad viss izdosies!” RENĀTE“Pēc filmas noskatīšanās sāku aizdomāties par dzīves vērtībām, cilvēku attiecībām. Šo filmu ieteiktu noskatīties jebkuram, jo filma ir ĪSTA. Cerēt un sapņot- domāju, ir filmas moto.” KSENIJA“Ir diezgan grūti iztēloties mūsdienu bērnus bez telefoniem, televizoriem un datoriem. Bet, protams, ne tikai ar to mūsu un Billes bērnības atšķiras. Kādreiz bērni neapsmēja cits citu apģērba dēļ. Cilvēki arī senāk cits citu nicināja, bet ne tā kā mūsdienās…” ALISE.“Aizdomājos par to, ka ne vienmēr viss ir tā, kā izskatās, un, lai kaut ko sasniegtu, vajag smagi strādāt.” KRISTA “Skatoties filmu, es uzzināju, kā kādreiz dzīvoja bērni, ko viņi darīja brīvajā laikā, kā viņi jutās un par ko viņi tiešām bija laimīgi. Es sapratu, ka mūsdienu bērnu vērtības ir telefoni, datori un planšetes, bet kādreiz bērnam pietika ar diviem latiem pilnai laimei, un viņi lasīja daudz vairāk grāmatu (Bille 7 gadu vecumā lasīja V.Igo darbu “Parīzes Dievmātes katedrāle”!!!!!!)” LĪZA “Pirms filmas jau biju lasījusi grāmatu, un mana iedomātā Bille izskatījās līdzīgi kā filmā. Apbrīnojami, cik labi Rūta Kronberga izdzīvoja Billes lomu!” NORA Billes sapnis “izsisties uz augšu” piepildījās, viņa kļuva par slavenu rakstnieci. Mums katram noteikti ir arī sava Leiputrija- laimīgā zeme, vajag tikai meklēt! Skolotāja Mairita un Brocēnu vidusskolas skolēni

Latvijas skolas soma

Latvijas skolas soma ir Kultūras ministrijas iniciēts un koordinēts projekts Latvijas skolēniem, sagaidot valsts simtgadi. Tās mērķis ir nodrošināt Latvijas skolēniem iespēju pieredzēt Latviju klātienē, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības. Latvijas skolas soma balstās uz četriem pīlāriem:

1. Pilsoniskums, valstiskās piederības apziņa, nacionālā identitāte.
2. Izglītības kvalitāte.
3. Kultūras izpratnes un izpausmes kompetence.
4. Sociālās nevienlīdzības mazināšana.

Lai projekts sasniegtu tam izvirzītos mērķus, un atbilstu tā būtībai, kultūras izpratnes un izpausmes kompetence ietver 2 aspektus: starpdisciplināru pieeju un izglītību par mākslu un kultūru.

/Sagatavots izmantojot metodiskos ieteikumus pašvaldībām un skolu vadītājiem/

 Brocēnu novads ir vienīgais novads, kam uzticēta projekta aprobācija, iedalot projekta realizācijai 3000 eur. Mūsu uzdevums bija izstrādāt novada skolu sadarbību, tā, lai katram novada skolēnam būtu iespēja piedzīvot kultūras izpausmes un līdzdarboties radošā procesā.

Projekta aktivitāšu tabula šeit

“Profesijas kino pasaulē”

2018.gada 8.februārī Brocēnu vidusskolā 1. – 4. klašu skolēniem notika nodarbība “Profesijas kino pasaulē”, kuru vadīja studijas “Animācijas brigāde” pārstāvji. Nodarbības laikā bērniem bija  iespēja uzzināt, kā top leļļu animācijas filmas, satikt to veidotājus, redzēt tēlus, kas atdzīvojas uz ekrāna un arī noskatīties interesantu jaunāko latviešu leļļu animācijas filmu programmu.

Pasākumu laikā bērniem tika radīta lieliska iespēja klātienē redzēt un saprast, ko dara leļļu filmas režisors, operators, animators, dekorators, mākslinieks, kāda nozīme ir kamerai, gaismu uzstādījumam un dekorāciju uzbūvei. Skolēni varēja izzināt, kā top dažādas skaņas, kā ierunāti filmās dzirdamie dialogi, kāda nozīme montāžai, muzikālajam noformējumam. Šos un citus kino tapšanas noslēpumus atklāja filmu studijas Animācijas Brigāde animācijas filmu veidotāji. Atsauksmēs skolēni rakstīja: Uzzināju, kā taisa lelles; ka lelles kustina un fotografē. Patika, ka rādīja, kā taisa filmu. Uzzināju, kā taisa skaņas, un patika visas skaņas multfilmā. Gribētu vēl vairāk uzzināt un aizbraukt uz filmu studiju Rīgā.

Nodarbības notika pasākuma “Profesiju nedēļa” ietvaros. Pasākums notika Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros. Informāciju sagatavoja Inta Švaža, Brocēnu novada pedagogs karjeras konsultants

“Lidojošais šķīvītis”

2017.gada 10.novembrī notika izrāde “Lidojošais šķīvītis”, kas bija paredzēta 5. klašu skolēniem. Ieejot klasē, visus pārņēma neliels uztraukums. Klase bija tumša, un bija sajūta, ka atrodamies ne uz šīs zemes. Klases griestos spoguļojās tūkstošiem, nē, miljoniem zvaigžņu un arī planētas. Izrādes laikā skolēni varēja aizdomāties par to, vai bez mums plašajā visumā ir vēl kādas dzīvas un saprātīgas būtnes, vai šīs būtnes grib ar mums draudzēties vai varbūt padejot, vai spēlēt basketbolu.    Skolēni varēja noklausīties stāstus par citplanētiešiem un lemt, vai dzirdētais ir patiesība. Paldies aktieriem Samirai Adgezalovai un Jānim Kronim, kuri ļāva iepazīties ar interesantiem zinātnes atklājumiem un kaut brīdi pašiem iejusties zinātnieka lomā. Izrāde ir veidota projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros.

Skolotāja Ļena Zvaigzne

Pilotprojekts “Latvijas skolas soma” Brocēnu novada noslēdzies

No septembra līdz decembrim vairāk nekā 600 Brocēnu novada skolēniem bija iespēja piedzīvot dažādas kultūras izpausmes. Dejot, dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentus, projektēt, izdzīvot literatūras darbus, līdzi pārdzīvot izrādes varoņiem, izveidot pašiem savu teātra izrādi un reflektēt pārdzīvoto un piedzīvoto. Arī skolotāji pilnveidoja savas prasmes filmu industrijā un mākslas darbu uztverē. Un, protams, katra piedzīvotais un uzzinātais klašu ekskursiju laikā. Apbrīnojami, ko var paveikt tik īsā laika sprīdī! Lai labāk sajustu un izprastu pilotprojekta laikā notikušo nodarbībās, vēlos publiskot Blīdenes pamatskolas vērtējumu.

Apsveicami, ka valsts  pievērš uzmanību kam tik ļoti svarīgam, kā kultūras profesionālai jomai un tās iepazīšanai.
1.klase – tikšanās ar rakstnieci Eviju Gulbi – atraktīva, interesanta, ieinteresējoša. Redzēto var praktiski izmantot latviešu valodas stundās, veidojot personisko ieinteresētību un aizrautību.
2.klase- bungu aplis – skolēniem iespēja piedalīties praktiskā, interesantā, muzikālā nodarbībā. Nodarbībā praktizēto izmantoja dabas zinību stundā, runājot par skaņu. Paši izveidojām stīgu instrumentu orķestri.
4.klase-arhitektu organizēta nodarbība – skolēniem saistoša nodarbība ar praktisku darbošanos, iespēja fantazēt un argumentēt. Komandu radoša darbība, sadarbošanās prasmes, viedokļa aizstāvēšana.
J. Čivželes vadītā nodarbība “Kā top teātra izrāde” – dažādu skolu skolēnu iespēja sadarboties, saprast izrādes “sākšanos”.
“Tikai nesaki nevienam”- izrāde  kā iespēja paskatīties uz sevi no malas. Skolotāju viedoklis – kā un ko darīt, kā reaģēt uz rupjībām no skatuves, kaut arī tās atspoguļo realitāti? Morāle? Šeit teorētiskais kurss vajadzīgs arī skolotājiem.
E.Vītola nodarbība kora dziedāšanai – jauki! Īss paraugdemonstrējums, kā darīt lietas interesanti un baudāmi! Skolotāja Dz. Ēdelmane teica :“Tikšanās ar Vītola vadīto kori, manuprāt, bija ļoti interesanta gan skolēniem, gan skolotājiem. Tas bija aizraujošs koncerts un iespēja pašiem skolēniem būt kora dalībniekiem vienlaikus. Manuprāt, tie skolēni, kuri dzied korī un kuriem bija iespēja kāpt uz skatuves, to īpaši sajuta. Diriģenta saistošais un vienkāršais stāstījums radīja interesi par dziedāšanu, par to, ko nozīmē uzstāties. Interesanti bija visiem zālē esošajiem piedalīties dažādos vingrinājumos. Tā tiešām bija aizraujoša nodarbība, kura padarīja krāsaināku mūsu ikdienu un lika aizdomāties par skaistumu, kas slēpjas šķietami parastās lietās.”

7.-8. klase -laikmetīgās dejas izrāde “3D pa telefoniem” – lielisks piemērs, kā visu var parādīt ar kustībām un top skaidra bilde un morāle.
Redzētais un piedzīvotais izmantots mācību procesā dažādās mācību stundās, salīdzinot, argumentējot, veidojot savu viedokli, radot jaunas idejas.
Šāds atbalsts – plāns noteikti ir iekļaujams skolu mācību plānos kā realitāte, kā skolēnu redzesloka veidotājs un paplašinātājs.

Brocēnu vidusskolas direktors E. Valters saka: “Esmu pārliecināts, ka skolēnu dalība un darbība projektā radīja dziļāku ieskatu Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā, laikmetīgās kultūras un mākslas norisēs, tādējādi stiprinot piederības sajūtu savai valstij.”

Remtes skolotāji saka-  skolēniem tā bija iespēja satikties ar citu novada skolu vienaudžiem, sadarboties lielākās grupās nekā ikdienā. Arī skolotājiem bija iespēja aizgūt kādu radošu ideju savam ikdienas darbam.

Gaiķu pamatskolas direktore Dz. Bērtulsone uzsver, ka veiksmīgi bija aptvertas dažādas kultūras jomas atbilstoši skolēnu vecumam un interesēm.

Pozitīvās emocijas un pārdomas uzkrātas. Un tas aicina domāt par tālāko darbību, izstrādājot “Brocēnu skolas somu”, meklējot līdzekļus, lai varētu turpināt pirmajā pusgadā uzsākto.

Paldies visiem kolēģiem un pašvaldības darbiniekiem par lielo atbalstu. Īpaši paldies I. Kunkulei un M. Neilandei.

Edgara Vītola koncertlekcija

Edgars Vītols ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents. Kultūras ministrijas veidotā projekta Latvijas Skolas soma ietvaros Edgars Vītols  kopā ar Rīgas valsts 2.ģimnāzijas jauniešu kora dalībniekiem viesojās Brocēnu novadā un tikās ar 7.-8. klašu skolēniem. Koncertlekcijas laikā diriģents stāstīja par savu darbu ar kori, veica praktiskus iesildīšanās vingrinājumus, aicinot piedalīties arī zālē sēdošos. Atsaucība bija 100%, malā sēdētāju nebija. Liels izaicinājums bija mūsu kora dziedātājiem, jo Edgars Vītols viņus aicināja uz skatuves piedalīties dziedāšanas procesā. Noturēt pusaudžu uzmanību pusotras stundas garumā prasa no pasākuma vadītāja lielu profesionalitāti un izcilu sadarbību ar publiku. Diriģentam Edgaram Vītolam šīs prasmes piemīt. Viņa personības šarms, jaunība, prasme uzrunāt auditoriju, degsme un aizrautība darbā ar kori radīja kopības atmosfēru  publikai ar dziedātājiem.Uzskatu, ka  šādas koncertlekcijas pastiprina skolēnu interesi, izpratni un attieksmi pozitīvā nozīmē. Sarunā ar skolēniem dominēja vārds „interesanti”, „patika, kā koris un diriģents dzied”. Manuprāt, pozitīvs moments un iedarbīgs līdzeklis ir tas, ka skolēni praktiskā darbībā redz savus vienaudžus, redz viņu aizrautību, smaidu un mirdzošās acis.

• Skolēnu atsauksmes: Bija ļoti interesanti klausīties, kā dzied jaunieši, un arī patika, ka mēs ne tikai sēdējām un klausījāmies, bet arī bija jākustas. Interesanti klausīties, ko stāsta diriģents!

• Man patika šis pasākums. Interesanti uzzināt, kā iesildās koris un kā tas dzied. Vēlētos redzēt kora mēģinājumu viņu skolā vai redzēt šī kora koncertu.

• Bija interesanti. Labi bija, ka zināju vārdus un varēju pievienoties dziesmu laikā. Nepatika, ka mums arī bija jāievingrina balss un ķermenis.

• Man patika, kā viņi dziedāja. Kad E.Vītola kora dalībnieki dziedāja pirmo dziesmu, man uznāca skudriņas, jo man ļoti patika. Man arī patika diriģents, viņš bija ar humora izjūtu un jauks.

• Man šis pasākums patika, jo es iemācījos, kā var nostiprināt sev balsi pirms pasākumiem. Jauna pieredze.
• Man ļoti patika šodienas pasākums, jo bija interesanti skatīties, kā, dziedot tautasdziesmas, var pievienot kustības. Parādīja, kā var iesildīt balsi pirms lekcijām, projektu aizstāvēšanas. Paldies par lielisku kori!

Skolotāju atsauksmes: Tikšanās ar Vītola vadīto kori, manuprāt, bija ļoti interesanta gan skolēniem, gan skolotājiem. Tas bija aizraujošs koncerts un iespēja pašiem skolēniem būt kora dalībniekiem vienlaikus. Manuprāt, tie skolēni, kuri dzied korī un kuriem bija iespēja kāpt uz skatuves, to īpaši sajuta. Diriģenta saistošais un vienkāršais stāstījums radīja interesi par dziedāšanu, par to, ko nozīmē uzstāties. Interesanti bija visiem zālē esošajiem piedalīties dažādos vingrinājumos. Tā tiešām bija aizraujoša nodarbība, kas padarīja krāsaināku mūsu ikdienu un lika aizdomāties par skaistumu, kas slēpjas šķietami parastās lietās. /Dz. Edelmane/

Aija Zakovska, Brocēnu vidusskolas mūzikas skolotāja.

Goda teātris

„Ja?…. Ā, nu ja!”

„Šodien, ieejot Brocēnu vidusskolā, ieraudzīju savus vienaudžus un atcerējos vakar redzēto teātra izrādi  par jauniešiem un skolas dzīvi „Tikai nesaki nevienam”.”  Tā sākās 11.klases skolnieces recenzija pēc teātra izrādes, ko uz mūsu novada kultūras centru atveda Goda teātris. Kā rakstīts teātra mājaslapā- šis ir vienīgais Ārpusrīgas neatkarīgais teātris. Tajā spēlē lieliski aktieri no Liepājas teātra, šajā izrādē – aktieri Edgars Ozoliņš, Laura Jeruma, Rolands Beķeris un Kaspars Gods. Režisors L.  Leščinskis. Mums, Brocēnu novada 8.-12.klašu skolēniem un skolotājiem, KM iniciatīvas Latvijas skolas soma ietvaros bija iespēja šo izrādi noskatīties. Stāsts ir par četriem pusaudži, kuri dzīvo, sadzīvo, izdzīvo un cenšas būt iederīgi. Aktieru spēle, pusaudžu leksika, lakoniskas dekorācijas un izrādes dinamiskums pārsteidza! Skolēniem un skolotājiem izrāde ļoti patika, raisīja pārdomas par to, kādi esam, ko izjūtam, kāpēc tā vai citādi rīkojamies dažādās situācijās. Un, protams, arī stāsts par to, ka mums katram ir nepieciešams  vismaz viens cilvēks, kas mūs uzklausīs un sapratīs…

Skolēni pēc izrādes rakstīja recenzijas, tāpēc – lai „runā” fragmenti no recenzijām .Elīza.   „Gaismas izslēdzas, zālē iestājas klusums, un skatītāji tiek ievesti traģikomiskajā jauniešu pasaulē.Izrādē tiek atainotas pusaudžiem aktuālas problēmas- iekļaušanās sabiedrības normu pilnajā dzīvē, ieklausīšanās (vai NE- ieklausīšanās), arī mobings.Stāsts vijas cauri pusaudžu mīlestības labirintiem- viņam viņa patīk, viņai viņš- nē, jo neatbilst principiem, viņai patīk cits, citam no viņas ir kauns.Izrādē redzam arī bara instinkta problēmas- pīpēšu, jo tas ir „stilīgi” un tā varu vieglāk iekļauties, ģērbšos, kā mana autoritāte, jo  atstumts nevēlos būt!  Jā, un, protams, arī pašapziņas problēma…”Santa.  „Atmiņā paliks Egīla teiktais :”Ja? Ā, nu ja…” Fantastiska aktiera sejas izteiksme, un šis teiciens! Šaubas un viltus.”Elizabete.“Noskatoties šo izrādi, es sapratu, ka ir svarīgi būt noteicējam par savu dzīvi, nevar ļaut, lai cits to vada. Mani rosināja domāt par dzīves vērtībām tieši Ieva, jo viņa ir tāda pat meitene kā es. Lai gan mūsu problēmas krasi atšķiras, es spēju saskatīt zināmā mērā sevi. Tika parādīts tas, ka vajag  “turēties pie sava” un neļaut, lai citi mani ietekmē.” Elīna. “Gan Ieva, gan Juris mēģināja Egilam dot padomus, kā atrast draugus. Šī situācija liek aizdomāties par to, ka ir daudz tādu bērnu, kuri ir atstumti un kuri darītu visu, lai ar kādu sadraudzētos, pat ir ar mieru pārdot kādu no tuvinieku personīgajām lietām. Arī tas, kā Juris izpauda savas sāpes, sacerot dziesmas, rāda, ka pusaudži skumjas neizrunā ar kādu, bet patur sevī, kas pēc tam var radīt psiholoģiskas problēmas.”Mārtiņš. “Šī uzveduma galvenā doma bija, ka draugus nevar iegūt ar viltu. Draugus nevar nopirkt.”Lauma. „Izrāde man lika aizdomāties par savu ikdienu un to, kā to pavadu. Katrā no aktieru lomām redzēju kādu līdzību ar sevi.  Pārdomu vērta izrāde!”Kristiāna. „ Man šķiet būtiski tas, ka izrādē bija saskatāmas mūsdienu jauniešu problēmas. Viena no aktuālākajām- provocēšana uz strīdiem, pašam sevī nepamanot vainu. Egīla bailes no piekaušanas. Katra trešā teikuma iesākums ar vārdiem : „Tikai nesaki nevienam…” Provokatoriski.”Ir ļoti liels prieks, ka daudzu, daudzu skolēnu darbos izskanēja doma- šāda veida teātri vēlamies redzēt vēl un vēl, jo izrādes rosina domāt, tā ir iespēja palūkoties uz sevi  un saviem vienaudžiem no malas, analizēt, kā es rīkotos tādā vai citādā situācijā.

Sagatavoja Mairita Neilande un Guna Raita

Arhitektu vadītā nodarbība “Terminators”

Oktobrī  jau otro reizi projekta Latvijas Skolas soma ietvaros, Brocēnu vidusskolā viesojās arhitektu grupa ar nodarbību “Terminators”. Šoreiz nodarbībās piedalījās Blīdenes un Brocēnu skolu 4. klašu skolēni. Iesākumā bērni sadalījās grupās un izdomāja, kā no  primitīviem materiāliem (māliem, zemes, kauliem, liānām utt. )izgatavot mītni. Skolēni pārrunāja un izspēlēja Saules ceļu ap Zemi, gaismas un tumsas mainīšanos….
Tad sekoja praktisks pāru darbs. Pretī sēdošie skolēni būvēja mājas – kaimiņiem, kur viens dzīvo mūžīgā gaismā un tumsu “dabū” tik,  cik pie “kaimiņa ieiet”. .Pirmais strādāja tikai ar baltu papīru uz balta fona, bet otrs dalībnieki atkal otrādi- mūžīgi tumsā, un gaismu redz  tik, cik pie “mūžīgi izgaismotā kaimiņa” ieejot, tāpēc darbu veidoja pilnīgu melnu. Ļoti vēlams, lai abi “jaunie arhitekti” sadarbotos un darbus veidotu savstarpēji kompozicionāli papildinoši, t. i. ,abas “kaimiņmājas viena otrai piestāvētu’” gan pēc formas, gan funkcijas. Lielie arhitekti bija fantastiski palīgi mazajiem, un rezultāts izdevās lielisks!
To var redzēt arī bildēs!!!!!

Sagatavoja Aiva Šteina

Skolotāji apmeklē Nacionālo mākslas muzeju

Jaunais mācību gads aicina iesaistīties dažādos projektos. Kopā ar novada izglītības iestādēm darbojamies projektā „Latvijas skolas soma”, kurš pulcē kopā dažāda vecuma cilvēkus. Lai integrētu mācību stundās kultūras zinības, arī skolotāji papildina savas zināšanas un 23.septembrī pirms teātra izrādes apmeklēja restaurēto Latvijas Nacionālo mākslas muzeju Rīgā. Izmantojiet arī Jūs šo iespēju!

sk.Vivita Ķezbere

Tikšanās ar detektīvstāstu autori Luīzi Pastori

Tiekoties ar skolēniem, grāmatu autori parasti vairāk stāsta un lasa priekšā savu daiļradi. Šoreiz 20.septembrī viesojoties skolā, rakstniece Luīze Pastore ieveda 4.klašu skolēnus fantāzijas pasaulē un rosināja radīt stāstus caur mākslas darbiem. Grāmatu autore dalījās pieredzē, kā top stāsts, kā grāmatas tapšanā iesaistās dažādu profesiju pārstāvji. Vērojot grāmatas ilustrācijas, bērni ļāvās iztēlei un rakstīja savu stāstu par ēnu istabā un melnā cilvēka siluetu.Vai gleznas spēj runāt? Ko tās mums stāsta? Lieliski noorganizētajā nodarbībā bērni ne tikai klausījās un skatījās, bet arī paši iejutās detektīvu lomās un devās atminēt vārdus no krustvārdu mīklas, kuru „parole” slēpās dažādu autoru gleznās un ilustrācijās. Kas ir uzgleznots ūdens atspulgā, bet ainavā trūkst? Nosauc objektu, ko māksliniece iekļāvusi gleznā, bet kas nav redzams fotogrāfijā! Tie ir tikai daži no uzdevumiem. Vērīgi izpētīt, uzmanīgi izlasīt aprakstu un saskatīt gleznās sīkas detaļas bija aizraujoši. Nodarbība lika aizdomāties arī pedagogiem, ka apvienojot dažādus mācību priekšmetus un uzturot intrigu, skolēni neierastā veidā ieguva informāciju par mākslas darbu autoriem un tajās attēlotajiem fragmentiem. Bērni lasīšanu un dotos uzdevumus uztvēra kā spēli, bet tajā pašā laikā ieguva jaunas zināšanas. Kur pazudis Komats? Ko dara kapteinis Āķis? Arī Jūs varēsiet kļūt par detektīviem, ja izlasīsiet rakstnieces darbus. Lai veicas!

sk.E.Sergejeva, V.Ķezbere

Darbnīca “Arhitektūras valoda”

21.septembrī trešo klašu skolēniem bija iespēja tikties ar arhitektiem un uzzināt, ko nozīmē būt arhitektam. Skolēni tika iepazīstināti ar „arhitektūras valodu” – saskatīt ēkas apjomu, pielietojuma mērķi, atbilstību un iekļaušanos vidē. Nodarbības praktiskajā darbā profesionāļi sadalīja bērnus grupās un aicināja „atdzīvināt” kādu sadzīves priekšmetu, izveidot tā mājokļa projekta pasūtījumu. Izstrādātos pasūtījumus skolnieki nodeva citai grupai, kurai, ņemot vērā pasūtījumu, bija jāizveido atdzīvinātā priekšmeta mājoklis. Katrai jauno arhitektu grupai bija savs konsultants – profesionāls, kurš palīdzēja „iztulkot” pasūtījumu, ieteica un vadīja celtniecības procesu. Vēlāk grupas prezentēja savu veikumu. Rezultātā rokassprādze, bateriju trauciņš, kniepadatas, diapozitīvu rāmīši un burkas vāciņš ieguva brīnišķīgas un ļoti atšķirīgas, tikai tiem piemērotas mājas. Savukārt bērni iepazinās, ar ko nodarbojas arhitekti un ļoti daudz darbojās paši.

sk.I.Zamberga

Kā top teātris

    Projekta Kultūras skolas soma ietvaros oktobra beigās  notika Jaunā Rīgas teātra aktrises Janas Civželes veidotā nodarbība ‘’Kā top teātris’’. Pasākums notika Brocēnu kultūras centrā, un  tur tikās 5.-6. klašu skolēni no Gaiķu, Remtes, Blīdenes un Brocēnu skolām.  Viss sākās ar to, ka Jana Čivžele iepazīstināja ar sevi un savu profesiju. Kad  jau bija radies priekšstats par teātra aizkulisēm, mūs sadalīja pa grupām. Sākumā analizējām varoņus no lugas- kāpēc viņa tā dara, kāds iemesls viņas rīcībai. Iedziļinājāmies varoņu raksturos. Jāpiebilst, ka lasījām lugu „Absurds dancis ap mājas darbiem”, kurā darbojas skolēni un piecas skolotājas. Pēc tam veicām vēl vienu- galveno uzdevumu. Kļuvām par scenogrāfiem ( domājām un veidojām, kāda varētu būt klases telpa, kurā notiek darbība) un tērpu autoriem lugas varoņiem. Katram komandas dalībniekam bija savs uzdevums. Daži bija tērpu dizaineri, bet citi bija scenogrāfi. Bija arī skolēni, kuri palīdzēja abās jomās.  Nevarēja iztikt bez komandu kapteiņiem, kuri pieskatīja un vēlāk prezentēja savas komandas darbu.  Visām komandām bija viens uzdevums, bet katra komanda to izdarīja citādākā veidā. Komandā bijām no visām novada skolām, un ļoti svarīgi bija prasme sastrādāties, lai izveidotu ko kopīgu.  Kad visas komandas bija pabeigušas savus darbus un viss bija gatavs, paši skolēni varēja novērtēt veikumu  ar aplausiem. Jana Čivžele arī izteica savas domas par darbiem. Beigās, saliekot abus vērtējumus kopā, noskaidrojām uzvarētājus. Jana Čivžele apbalvoja dažus skolēnus individuāli-  par labu darbu, par oriģinalitāti, par aktierprasmi, par labiem zīmējumiem.Daudziem skolēniem patika šī nodarbība. Daudzi uzzināja kaut ko jaunu, kā piemēram, kas ir scenogrāfs, kas notiek teātra aizskulisēs, kā top izrāde, kāda ir aktiera profesija. Iespējams, kādreiz kāds no mūsu novada 5.-6.klašu skolēniem arī būs saistīts ar teātri- aktieris, scenogrāfs, tērpu dizaineris utt. Lai izdodas!

Daniela Š. un Nora

Dz. Vīksna ar 2. klases skolēniem piebungā skolu!

24.novembrī Brocēnu novada 2. klašu skolēnus bungu ritmos ievadīja Dzintars Vīksna. Nodarbība, kura notika ar KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” atbalstu, sākās ar nelielu stāstījumu par dažāda tipa bungām. Vēlāk katrs skolēns saņēma kādu no bungām, lai kopīgi izjustu ritmu un radītu vienotu skaņdarbu. Bērni ar lielu entuziasmu centās apgūt Dzintara parādīto ritma vingrinājumu, apvienojot to ar kustībām. Skolotāji nodarbībā guva ierosmes kā ritma uzdevumus izmantot mācību stundās, bet skolēni bija sajūsmā par lielajā bungām, priecājās, ka uzveduma radīšanā var piedalīties visi un, protams, priecājās, ka bungas var spēlēt ar visu spēku, nebaidoties par lielo troksni. Tajā dienā ik pa brīdim lielāko klašu skolēni prasīja līdzīgu nodarbību savam vecuma posmam. Arī skolotāji teica, ka šāds pasākums noderētu visiem. Ir par ko padomāt, plānojot nākamā gada pasākumus. Skolas direktors, izmantojot iespēju tikties ar Dzintaru Vīksnu, vienojās par sitamo instrumentu iegādi skolas mūzikas kabinetam.

Sagatavoja: L. Miķelsone

”3D par telefoniem”

20.oktobrī pie mums skolā viesojās laikmetīgās dejas dejotāju kompānija “Ārā”.  Viņi ir profesionāli dejotāji, kuri ar savu deju, priekšnesumu parāda savu skatījumu par jauniešu atkarību no telefoniem.Priekšnesuma laikā dejotāji mums ļāva visu mācību stundu izmantot telefonus, pararēli rādot dejas. Mūsu klase visu mācību stundu neizmantoja telefonus, jo bija interesanti vērot šīs dejas. Dejojot viņi parādīja, cik mūsu dzīvēs ir svarīgi telefoni. Varētu teikt, ka pat dejojot viņi izspēlēja teātri. Tas bija ļoti interesanti, kā caur deju var parādīt, cik nozīmīgs mūsdienās  ir telefons un cik tam ir liela loma.Es gribētu, lai skolā būtu  biežāk tik interesantas nodarbības, jo, piemēram, šajā nodarbībā tika parādīta mūsu atkarība no telefoniem, par ko mēs ikdienā pat neaizdomājamies! Pasākums notika KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros.

Kate Kunkule, 7.a klase

Bērnu piedzīvojumi un pārdzīvojumi tiekoties ar Eviju Gulbi

 Evijas pasaciņas ir dzīvas, secināja bērni. Tik pat dzīvas kā viņi-mazliet palaidnīgi , draudzīgi ,zinātkāri .Bērni bija priecīgi un neslēpa savas emocijas. Viņi dzīvoja līdz Evijas stāstījumam. Viņiem ļoti patika tas, ka nebija jāsēž klusi kā vērotājam, bet gan tieši otrādi, varēja būt stāsta dalībnieks un darīt arī kādu blēņu, kā to darīja žurkulēni pasakā. Balonu spridzināšana, nu kas var būt smieklīgāks un interesantāks brīdī, kad ar apelsīna mizu var saspridzināt balonu. Plaukš! Smiekli un izsaucieni piepildīja visu zāli. Bērniem patika, ka viņus apmānīja. Viņi noticēja, ka grāmata top ar burvestību. Nepieciešams ir tikai burvju lakatiņš. Tikai viens drosminieks zālē pateica skaļi, ka tas ir joks. Taču daļa no tā ir arī patiesība ,jo grāmatas radīšanai ir nepieciešama fantāzija. Smiekli un ovācijas bija brīdī, kad mūsu klases bērni tika uzaicināti piedalīties nelielā improvizācijā , lai parādītu bērniem kā top stāsts vai pasaka. Cepumiņš, cepumiņš! Visiem bija jautri. Ātri paskrēja laiks. Atnākot uz klasi bērni vēl kādu laiku nevarēja nomierināties. Pārrunāja izjusto. Skrēja uz bibliotēku un sameklēja Evijas Gulbes grāmatu ,,Lillā un viņas pigoriņi”. Esam uz viļņa. Kad vien iespējams lasām šo grāmatu un klausāmies dziesmas, kuru teksta autore ir pati Evija. Bērni sūta lielu paldies un novēl vēl raženāku grāmatu rakstīšanu. Lai tev veicas, Evij! Pasākums notika KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros.

Sagatavoja: Dace Viļumsone

Skolotāji piepilda savu “ Latvijas skolas somu”

26.oktobrī KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros, Brocēnu novada pedagogi dienas garumā palīdzēja viens otram piepildīt Latvijas skolas somu. Kino valodu un simbolus mums palīdzēja apgūt Nacionālā kino centra direktore D. Rietuma. Uzzinājām jaunumus par projektu “Kino skolā”, papildinājām savas zināšanas par Latvijas, Eiropas un pasaules kino. M. Pallo un I. Brikša mūs ieveda mākslas pasaulē. M. Pallo sniedz praktiskus padomus kā ar mākslas darbiem strādāt pirmsskolas un sākumskolas posmā, bet I. Brikša pārējos kolēģus lūdza iedziļināties kā uztvert gleznu, kā mākslas darbus izmantot eksaktajos priekšmetos. Skolotāji atzina, ka vajadzētu rīkot praktikumus, lai iegūtās zināšanas varētu nostiprināt un iedzīvināt ikdienas darbā.

Sagatavoja: L. Miķelsone

Nodarbība “Mērogs arhitektūrā”

          29.novembrī Brocēnu vidusskolā KM iniciatīvas “Latvijas skolas soma” pilotprojekta ietvaros viesojās arhitekti nodarbību ciklā “Skolēns pētnieks pilsētnieks”. Viņi mūs iepazīstināja ar savu darbu. Vispirms mēs iemācījāmies, kas ir mērogs. Mums iedeva žurnālus. Mēs tajos meklējām attēlus un līmējām uz tiem attiecīga lieluma varoņus. Pēc tam sekoja nopietnāks uzdevums. Mums uzdāvināja avatariņus (mūsu miniatūras). Tiem vajadzēja uztaisīt mājas.  Arhitekti mums parādīja nelielu filmiņu, lai gūstam idejas saviem darbiem.  Pēc filmiņas noskatīšanās zīmējām skices. Tikai pēc tam taisījām mājas no putuplasta plāksnēm un krāsainā kartona. Katrai grupai bija viens arhitekts, kurš palīdzēja saprast, ko un kā darīt. Darbs nebija viegls. Sanija: „Man visgrūtāk bija izdomāt, kādas mēbeles būs manā sapņu mājā.“ „Man šo māju bija mazliet grūti taisīt, bet tas bija interesanti. Es izdomāju, ko vēl varētu uztaisīt. Mājās pabeigšu,“ stāsta Alise. Mājas izdevās dažādas. Citam bija viens stāvs, citām divi un pat trīs. Neparastākajām mājām  trepju vietā bija slīdkalniņš vai eskalators. Beigās visi, kas vēlējās, varēja pastāstīt par savu sapņu māju.

Piemiņai katrs skolēns un skolotājs saņēma arhitektu dāvinātas piespraudes. Alekss: „Es sapratu, ka arhitekta darbs nav viegls un, ka nekad nevajag padoties.“ „Nodarbībā ar arhitektiem iemācījos būt radošs,“ atzīst Kristers. „Pēc nodarbības sapratu, kas ir mērogs un, ka tas palīdz, lai saprastu, kas, kur iederas,“  secina Samanta. Artis: „Es iemācījos taisīt divstāvīgu māju. Arī citiem izdevās interesantas mājas. Paldies arhitektiem!“

Sagatavoja: sk.Evita Sergejeva