Skolas direktori:
Vladislavs Čekāns (1951. – 1961.)
Albīns Sinkēvičs (1961. – 1966.)
Jānis Kiršteins (1966. – 1991.)
Egons Valters (1991.-2021.)

Natālija Balode (2021.-

No skolā strādājošiem pedagogiem puse ir Brocēnu vidusskolas absolventi.

Pirmā desmitgade (1948. – 1958.)
Tagadējā Brocēnu pilsētas teritorijā līdz 1936.gadam, kad sāka celt Brocēnu cementfabriku, atradās zemnieku saimniecības mežs. Saimnieciskā dzīve kļuva rosīgāka pēc bagāto kaļķakmens atradņu izmantošanas (1920.g.) un Glūdas dzelzceļa līnijas izbūves (1929.g.).1938.g. fabrika deva pirmo cementa produkciju, bet 1940.g. arī šīferi. Pēc otrā pasaules kara (1947.g.) Cieceres ezera krastā sākās jaunā strādnieku ciemata celtniecība un 1948.g. beigās pilsētiņā ieradās pirmie iedzīvotāji Brocēnu kombināta strādnieki. Vācu karagūstekņu 5 barakas arī pielāgoja strādnieku dzīvokļiem. Radās nepieciešamība pēc savas skolas.Tuvākās bija Cieceres septiņgadīgā pie Saldus un pamatskola Lielciecerē. 1948.g. Cieceres pagasta izpildu komiteja pieņēma lēmumu atvērt Cieceres septiņgadīgās skolas filiāli 1./2. apvienoto klasi. Skolas vajadzībām kombināta administrācija atvēlēja jaunuzcelto ģimenes māju Pirmā ielā ? 1, kur oktobra mēnesī varēja uzsākt mācības. Skolēni sēdēja pie gariem soliem. Lai nokļūtu pie tāfeles, vajadzēja līst pa solu apakšu. Pirmā skolotāja bija Anna Zīlīte. Nākošajā mācību gadā skolu pārvietoja uz Pirmo ielu ? 3, atvēra arī 3.un 4.kl. Bija jāstrādā divās maiņās. Darbu uzsāka skolotāji Z.Kunkule, Vizbule un Boļšakovs. 1950.gadā sāka jaunās skolas celtniecību 280 skolēniem. 1950./51.māc.g. skolai nodeva plašākas telpas Skolas ielā ? 2. Joprojām nebija nekādu uzskates līdzekļu, centrālapkure nestrādāja, malku apkurei zāģēja un skaldīja paši skolēni. Vadot stundas 2.kl. skolotājam vajadzēja stāvēt durvīs starp divām telpām, lai pārredzētu visu klasi. 2.cet. sāka mācības apvienotā 2./3.kl. ar krievu mācību valodu kā Saldus 2.septiņg.skolas filiāle. No 1951.g. 1.janvāra skola kļuva par Brocēnu septiņgadīgo skolu. Direktora v.i. pienākumus uzticēja Zelmai Kunkulei. 1951.g. augustā nodeva ekspluatācijā jauno skolas celtni un 4.mācību gadu varēja uzsākt normālos apstākļos. Darbu uzsāka jaunais direktors Vladislavs Čekāns, dir.vietn. mācību darbā Līvija Rūse un 8 skolotāji, tajā skaitā A.Dimante, kura šajā skolā nostrādāja visu savu darba mūžu (līdz 1990.). Atvēra 5. un 6.klases. 1953.gadā skolā pirmais septiņg. skolas izlaidums (audz. Z.Kunkule). No 1954./55.m.g. direktora vietn.māc.darbā V.Grīnberga. Tagad skolā bija jāveic politehniskā apmācība un lauksaimniecības pamatu mācīšana. Materiālās bāzes tam nebija. 1955.g. 1.izlaidums (vienīgais pirmajā desmitgadē) krievu plūsmā (audz. A.Guļtjajeva).

Par aktīvu piedalīšanos pašdarbībā republikas apbalvojumus saņēma A.Graudiņš un A.Gaile (tagadējā Liepājas teātra aktrise A.Jaunzeme). 1956./57.māc.g. izvirzīja prasību visiem skolēniem nēsāt formas tērpus. 1957./58.māc.g. atvēra vidusskolas 8.kl. Skolas internātam piešķīra telpas barakā Meža ielā 5. Par māc.pārzini atkal strādāja L.Kiseļeva (Rūse). 50-to gadu sākumā iesākās skolotājas E.Lediņas veiksmīgais režisores darbs, iestudējot katru gadu vairākas ludziņas. Visus gadus aktīvi sabiedriskā darba veicēji Brocēnu ciematā bija skolotāji: koru diriģenti Z.Kunkule un J.Gailis (arī dramatiskā kolektīva režisors); koristi E.Lediņa, A.Dimante, L.Valtere, A.Brīvniece. D.Kugure; dramatiskā kolektīvā A.Brīvniece, A.Brizga; deputāti V.Čekāns, L.Rūse un J.Andrējeva; tautisko deju kolektīva vadītāja A.Zīlīte. 1957.g. skolotāju kolektīvs iestudēja R.Blaumaņa “Trīnes grēki”. Pie skolas iekārtoja izmēģinājuma lauciņu ar koku skolu (skol. J.Gailis), veica izmēģinājumus un pirmos apzaļumošanas darbus skolas apkārtnē. Skolēniem obligāti bija jāpiedalās kolhozu rudens un pavasara talkās. Vajadzēja vākt makulatūru un metāllūžņus. Par tradīciju kļuva pārgājieni un autobusu ekskursijas.
Direktora vietnieks saimnieciskajā darbā bija Viktors Dimants.

Otrā desmitgade (1958. – 1968.)

Otrajā desmitgadē izauga pilna vidusskola (1960.), uzcēla jauno skolas korpusu ar sporta zāli (1963.), likvidējot otro maiņu. 1959.gadā sāka pāreju uz pašapkalpošanos. Skolēni varēja saņemt siltas pusdienas. 1960.g. skolā noorganizēja pirmo pagarinātās dienas grupu. 1960./61.māc.gadā uzsāka ražošanas apmācību BCŠK un patērētāju biedrībā. Par direktora vietnieku ražošanas apmācībā strādāja O.Garoza. Pagrabtelpās skolotājs A.Boļšaks izveidoja labas darbnīcas zēnu darbmācībai. Uzsāka mācību kabinetu iekārtošanu.1963.g. pabeidza pāreju uz astoņgadīgo izglītību. Neizdevusies bija latviešu plūsmas skolu pāreja uz desmitgadīgo vidusskolu (bija tikai viens izlaidums 1966.g.). Ražens un augsti novērtēts bija skolas dramatiskā kolektīva darbs (rež. E.Lediņa), iestudējot L.Paegles “Runga iz maisa”, Z.Ērgles “Tā tik bija vasara”, I.Indrānes “Lazdu laipa” u.c.Par tradīciju kļuva žetonu vakari ar kādas lugas iestudēšanu. 1962.g. skolā noorganizēja estrādes ansambli (vad. A.Grūbe). Skolas koris veiksmīgi piedalījās skolēnu dziesmu svētkos. Tradicionāli bija skolēnu pārgājieni “Zelta rudens” un “Pretī pavasarim”, kā arī autobusu ekskursijas pa Latviju, Lietuvu un Igauniju. Skolā organizēja tikšanos ar rakstniekiem (Z.Ērgli, V.Lazdiņu, B.Saulīti u.c.), populāru ornitologu un rakstnieku K.Griguli, aktieriem (J.Lejaskalnu, V.Līni, L.Freimani, V.Singajevsku, K.Pamši u.c.), kara veterāniem, sabiedriskajiem darbiniekiem un darba pirmrindniekiem. Skaista draudzība izveidojās ar Mažeiķu 1.vsk. skolēniem un skolotājiem, kuģa “Sēna” jūrniekiem. Tradicionāli bija skolotājas R.Kasānes (1958. -1964.) iedibinātie fizkultūriešu vakari.

Labi panākumi bija skolas vingrotājiem, galda tenisistiem, vieglatlētiem (I.Zeiburliņa 17 reizes rajona čempione diska mešanā un lodes grūšanā 1964. -1974.), veiksmīgi startēja orientieristi. Skolas novadpētnieki izpētīja BCŠK vēsturi vācu okupācijas laikā un uzrakstīja skolas vēsturi. Otrajā desmitgadē darbu uzsāka daudzi jauni skolotāji, kuri deva lielu ieguldījumu skolas turpmākajā darbā: fiziķi M. un V. Ārmaņi; tēlotājas mākslas skolotāja V.Riekstiņa; 1. -3.kl. skolotājas V.Rancāne, V.Olševska, Ā.Holodņikova, P.Medvedjeva un I.Valtasa; krievu val.skolot. L.Šķeltiņa un V.Kožemjakina; matemātiķe V.Kiršteina; angļu val. skolot. V.Apšvalka u.c. V.Ārmaņa iekārtotais fizikas kabinets dažu gadu laikā kļuva par vienu no labākajiem kabinetiem Latvijā (republikas konkursa 2.v.).

Jaunie tehniķi sekmīgi demonstrēja savus darbus ikgadējās izstādēs Rīgā. Sākās mērķtiecīga skolas apkārtnes apzaļumošana, akmens dārza izveidošana (B.Brizga un A.Boļšaks). Izglītības darba teicamnieku nozīmes saņēma A.Sinkēvics, V.Rancāne un V.Ārmans. Arvien plašāk darbu izvērta darba un atpūtas nometne Lielciecerē. Pavasaros un rudeņos skolēni piedalījās kopsaimniecību talkās. 1961.g. skolas direktoru V.Čekānu nomainīja A.Sinkēvics, bet no 1966.g. direktora pienākumus pildīja J.Kiršteins. 1962.g.pirmo skolas direktora vietn.māc.darbā L.Kiseļevu nomainīja M.Tetere (līdz 1988.). Palielinoties skolēnu skaitam varēja pieņemt uz ½ likmi otru mācību pārzini V.Rancāni, kuru 1963.gadā nomainīja A.Guļtjajeva. 1967.g. no dir.vietnieku ražošanas apmācībā O.Garozu nomainīja V.Jakobsone par ārpusklases darba organizatori. Skolēnu skaits desmitgadē izauga no 378 līdz 623, bet komplektu skaits no 14 līdz 25. Skolotāju skaits dubultojās no 23 līdz 48.

Trešā desmitgade (1968. – 1978.)

Šajā desmitgadē lielu vērību pievērsa skolēnu zināšanu nostiprināšanai un otrgadniecības novēršanai. Ievērojami uzlaboja skolas materiālo bāzi. No 1969.gada uzsāka mācību grāmatu fondēšanu, apgādājot skolēnus ar bezmaksas grāmatām. Arvien lielāku nozīmi sāka pievērst skolēnu profesionālajai orientācijai, pārējai uz vispārējo vidējo izglītību. Mācību procesa efektivitātes celšanā ievērojama nozīme bija pārējai uz kabinetu sistēmu, ko pabeidza 1976.g.
Brocēnu v-sk.bija labākie mācību kabineti rajonā: fizikas (vad.V. un M.Ārmaņi) – 2.v. republikā, matemātikas (vad.V.Kiršteina) -3.vieta republikā, pirmās pakāpes diplomu republikas skatē saņēma literatūras kabinets (vad. V.Jakobsone), militārās apmācības kabinets (vad. A.Gavrilovs) -IM atzinības raksts, bioloģijas kab. (vad. B.Brizga) un muzikālās audz. (vad.B.Vāģe)-1.v.rajonā, krievu val. (vad.L.Šķeltiņa) – 2.v.raj., 1.-3.kl. kabinets (v.Rancāne) u.c. Mācību kabinetu aptumšošanu un MTL uzstādīšanu un to normāla darba nodrošināšanu veica skolotājs V.Ārmans. Skola iegādājās kopējamo aparātu “Ēra”, kas bija stingrā VDK uzskaitē (strādāt drīkstēja tikai viens cilvēks).Olimpiādēs veiksmīgi startēja skolas pārstāvji, sevišķi fizikā (skolot. M un V. Ārmaņi) un ķīmijā (skolot. T.Cakule-Anatoļjeva). Republikas olimpiādes godalgotas vietas ieguva V.Kalniņš, A.Taubenbergs u.c. fizikā, komandai 2.v; Ē.Kupče, G.Kalniņš, I.Cēris, A.Vasiļjevs un R.Medne – ķīmijā; A.Lāce un V.Zīlīte daiļlasīšanā, V.Pavāre un Z. Bērza angļu val. Labi rezultāti bija V.Rēderam bioloģijā, E.Ābolam ģeogrāfijā. Ārpusklases darbā vislabākos rezultātus guva jaunie elektroniķi (vad.V.Ārmanis) 1970.g. otrā vieta republikā. Veiksmīgi darbu izvērsa SZB (priekšsēdētāja R.Medne, konsultante M.Ārmane). Skolā organizēja mācību priekšmetu vakarus fizikā, ķīmijā, matemātikā, krievu val, vēsturē, bioloģijā. Pirmo zelta medaļu skolas vēsturē saņēma Rita Medne 1978.g. Sākot ar 1970.gadu notika ikgadējie skolas pedagoģiskie lasījumi, kuros skolotāji dalījās savā pieredzē. Desmitgadē darbu skolā uzsāka skolotāji, kas deva lielu ieguldījumu skolas darbā: K.Rijniece, T.Namiķe, B.Vāģe, M.Berce, A.Šperliņa, A.Matisone, K.Straupenieks, A.Perševica, M.Jēkabsone, G.Zabarovska, T.Ippoļitova, A.Milberga un Z.Pelce. Skolotāji savu kvalifikāciju cēla kursos un mācoties neklātienē. Augstskolu beidza A.Kalniņa, R.Jakobsons un A.Šperliņa. Izglītības darba teicamnieku nozīmes saņēma Ā.Holodņikova, M.Ārmane, A.Guļtjajeva, M.Tetere, J.Kiršteins, B.Brizga, V.Jakobsone, L.Valtere, V.Kožemjakina un K.Rijniece.Ar katru gadu skaistāka kļuva skolas apkārtne 1975.g. otrā vieta republikā, bet skolas mācību izmēģinājuma lauciņam 1977.g. trešā vieta republikā (vad.B.Brizga). Skola saņēma atzinību par veikto darbu dabas aizsardzībā. Dabas muzeja līdzstrādnieks G.Kasparsons nolasīja lekciju ciklu ar skaņu ierakstiem un diapozitīvu demonstrēšanu par Latvijas faunu. Nemitīgi augsme bija jūtama mākslinieciskajā pašdarbībā, pateicoties muzikālās audzināšanas skolotājiem V.Olševskai (1962. – 1969.) E.Karlštremam (1967. – 1969.), B.Vāģei (no 1969.) un K. Straupeniekam (1971.). Labus rezultātus guva arī tautisko deju kolektīvi (vad. I.Valtasa, V.Olševska, A.Matisone). Izveidojās labs pūtēju orķestris (diriģents K.Straupenieks), kas rajona skatēs guva godalgotas vietas. Skolēnu muzikālajā audzināšanā vērtīgas bija Filharmonijas koncertlekcijas. Sanitāro posteņu sacensībās desmitgades beigās godalgotas vietas bija arī Brocēnu vsk. (vad. A.Perševica, medmāsa O.Kupče). Novadpētniecībā rajona skatē 1.v. (atb. K.Rijniece, H.Brizga un V.Olševska), bet republikā atzinība (1970.).Turpinās tradicionālie pārgājieni “Zelta rudens” un “Pretī pavasarim”. Skolēniem organizēja mācību ekskursijas pa rakstnieku dzīves vietām republikā, uz Ukrainu, Igauniju, Maskavu, uz teātriem un izstādēm Rīgā. Rajona mērogā izcilus sasniegumus sportā guva A.Zandars, A.Taubenbergs, U.Ozols. Par tradīciju kļuva igauņu kara veterānu viesošanās Brocēnos, kad ieradās līdz 500 bijušo cīnītāju (piem. 1970.g.). Brocēnu skolēnu delegācijas izstaigāja arī kara ceļus ar igauņu veterāniem Sāmsalā un Veļikije Lukos, bet ar latviešiem Staraja Rusas rajonā. 1972.g. darbu sāka IDK “Dzirkstele” (vad. K.Rijniece), kas deva iespēju iepazīties ar citu tautu nacionālo kultūru, sadzīvi, tradīcijām. 1968.g. atzīmēja skolas 20.gadadienu, bet 1973.g. 25 gadadienu, kas pulcēja kuplu absolventu skaitu. 1971.g. pirmo reizi skolas vēsturē godināja veterānus E.Lediņu, M.Bigestāni, A.Zīlīti, A.Guļtjajevu, O.Meņģeli, J.Kaupužu, H.Melnaci un F.Antipovu. Pensijā aizgāja pirmā Brocēnu skolotāja A.Zīlīte (1973.), E.Lediņa (1971.), O.Meņģele (1974.), un A.Guļtjajeva (1977.). No skolas aizgāja O. un Z. Garozas, G.Cīrule. Notika izmaiņas skolas vadībā 1969.gadā par direktora vietnieci mācību darbā strādāja L.Valtere, par ārpusklases darba organizatori K.Rijniece (1972.), par direktora vietnieku saimnieciskajā darbā atkal V. Dimants (no 1969.g.). Aizsaulē aizgāja sk.M.Koņevņikova (1975.) un J.Kaupuža (1977.).

Ceturtā desmitgade (1978. – 1988.)

Šajā desmitgadē lielu vērību pievērsa darbaudzināšanai, estētiskajai un fiziskajai audzināšanai 1978.g.Saldū nodibināja mācību ražošanas kombinātu, kur visi vidusskolēni reizi nedēļā apguva teorētiskās un praktiskās zināšanas (bērnu dārzu audzinātājas, pārdevējas, elektriķi, atslēdznieki, šuvējas, kulināres, medicīnas māsas, adītājas). Skolā organizēja profesionālai orientācijai veltītus pasākumus, skolēni piedalījās atklāto durvju dienās vidējās mācību iestādēs un augstskolās, tikās ar darba pirmrindniekiem. Pakāpeniski pārgāja uz skolēnu apmācību no 6 gadu vecuma (pilnīgi 1986.g.).
Turpinājās mācību kabinetu pilnveidošana. Meiteņu un zēnu darbmācību kabinetiem 1.v. rajonā (vad.A.Kalniņa, V.Ārmans un R.Jakobsons). Augstu līmeni sasniedza 1.- 3.kl. kabineti (sk. V.Rancāne, V.Olševska, I.Valtasa, Ā.Holodņikova). Fizikas kab. (vad. V. un M.Ārmaņi) republikas skatē atkārtoti ieguva 2.v. Latv.val. un literatūras kab. (sk. V.Jakobsone) republikā 3.v. 1979.g. rajona skatē 1.v. ieguva skolas metodiskais kabinets (vad. M.Tetere). Arvien izcilākus panākumus no 1981.g.tēlotājas mākslas izstādēs un olimpiādēs guva Ā.Holodņikovas audzēkņi I.Lutere, A.Runce, D.Cenkurs, Z.Graudiņa, I.Zāģere, A.Ozoliņš, T.Anatoļjeva un D.Doniča. Labi rezultāti fizikas olimpiādēs U.Vītem, U.Nelsonam, V.Tokarevam, L.Ārmanei, D.Kozello, S.Vidzupam, J.Feldmanim, A.Vībergam, A.Teterei, I.Zāģerei u.c.; ķīmijā Parfjonovam, U.Vītem, J.Feldmanim, I.Lignovai, U.Nelsonam, D.Kozello u.c.; rasēšanā D.Mušai; matemātikā D.Kozello; ģeogrāfijā M.Bērzniekam, I.Valtasam; daiļlasīšanā D.Eņķūzei, M.Holenderam, sacerējumu rakstīšanā A.Ozoliņam, I.Luterei, A.Liepiņai; lingvistikā N.Zagrebinai u.c. 1985.g. K.Baronam veltītajā republikas literatūras olimpiādē folkloras grupa (I.Straupeniece, R.Tauriņš, M.Eglinskis, I.Jakobsone um I.Maļavkina) ieguva atzinības rakstu un piemiņas medaļu (sk.M.Tetere). Otro zelta medaļu skolas vēsturē saņēma Valerijs Tokarevs (1979.g.), bet sudraba medaļas Lita Ārmane un Ina Zāģere, viņām arī A.Sieriņas piemiņas diplomi matemātikā (1985.g.). Pateicoties skolas labi izveidotajiem kabinetiem, Saldus raj. TIN Brocēnos organizēja seminārus rajona skolotājiem un skolu vadītājiem. RSKCI noorganizēja semināru internātu metodisko apvienību vadītājiem, par ko Ā.Holodņikovai izteica pateicību. Skolotājas V.Kožemjakina, V.Olševska, V.Rancāne, V.Kiršteina, Ā.Holodņikova un M.Ārmane vadīja pieredzes skolas rajona skolotājiem.Panākumus guva arī mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. Skolā darbojās 6 kori, pūtēju orķestris (diriģents K.Straupenieks) republikas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieks 1979.g. Rīgā rajonu pārstāvēja arī I.Valtasas 1. -3.kl. deju kolektīvs (1984.g.). Pašdarbnieki piedalījās arī A.Žilinska (1981.g.) un I.Kalniņa (1987.g.) autorkoncertos Saldū, tāpat konkursos “Ko tu proti?”. Brocēnu k.n. bērnu dramatiskais kolektīvs (rež.I.Holodņikova) Ventspils zonā ieguva 3.v. Katru gadu žetonu vakarā izrādīja kādu lugu. J.Raiņa dzejas dienās septembrī skolā viesojās daudzi dzejnieki (L.Vāczemnieks, V.Artavs, L.Līvena, A.Līce, J.Veinarts, V.Ancītis u.c.). Skolas “Zaļā rota” 1981.g. bija VTSSI dalībniece Maskavā, bet 1985.g.republikas apzaļumošanas konkursā 3.v. Labi novērtēja arī mācību izmēģinājumu lauciņus (vad. B.Brizga). VTSSI dalībnieks bija skolotājs metodiķis V.Ārmans par izciliem sasniegumiem fizikas mācīšanā un ārpusklases darbā.Labus panākumus guva A.Perševicas un medmāsas O.Kupčes vadītie sanitārie posteņi pārstāvēja rajonu republikas salidojumā Siguldā 1980.g. (D.Muša, L.Bergholca, I.Brizga un M.Strikauska).1979.g. Brocēnos atklāja kartinga trasi, kuras uzbūvē lieli nopelni R.Jakobsonam. Veiksmīgi startēja orientieristi I.Valtass, A.Bitmanis, K.Fīrere, L.Bitmane u.c. Zelta ripas finālsacensībās Rīgā jaunie hokejisti ieguva godalgotas vietas, 1980.g jaunākajā un vidējā grupā 1.v. 1980.g. absolvents J.Rudovics kļuva par republikas čempionu motokrosā 250cm3kl. (1985.g.). Notikušajā skolotāja atestācijā metodiķa nosaukumu piešķīra M.Ārmanei, V.Kožemjakinai, V.Kiršteinai, bet vecākās skolotājas nosaukumu T.Anatoļjevai, A.Dimantei un L.Valterei. Tautas izglītības teicamnozīmi saņēma T.Anatoļjeva, P.Medveģeva, K.Rozenfelde, K.Straupenieks un I.Valtasa. Notika 4 darba svētki skolas veterānu godināšanai.Vasarās darbu turpināja darba un atpūtas nometne “Saturns”, izveidojās jauna darba forma LOTOSS, kas K.Rijnieces vadībā strādāja Nīgrandes un Vadakstes kopsaimniecībās (no 1983.g.). Ik gadus skolēni piedalījās talkās (akmeņu lasīšanā, ravēšanā, kartupeļu un biešu novākšanā, lopbarības slotiņu siešanā). Rudeņos skolā un rajonā notika ražas svētki. Skolēni piedalījās pārgājienos “Zelta rudens”, “Pretī pavasarim”. Skolotāji organizēja ekskursijas pa Latviju un arī ārpus republikas. Arī paši skolotāji bija čakli ceļotāji (K.Rijniece, T.Anatoļjeva, H.Brizga, J.Kiršteins, V.Rancāne, M.Tetere u.c.). Ļoti aktīvi strādāja IDK “Dzirkstele”. Skolā draudzības svetkos viesojās Igaunijas, Lietuvas, Krievijas Federācijas (Maskavas, Veļikije Luku), Ukrainas un mūsu republikas skolu delagācijas. Savukārt skolas delegācijas bija atbildes vizītēs. Skolu sacensībā par labāku sagatavošanos jaunajam mācību gadam guva labus un teicamus rezultātus. Par to atzinība kabinetu vadītājiem, it sevišķi V.Ārmanim, tāpat skolas vadībai, dir.vietn.saimn.darbā V.Dimantam. No vadošā darba 1988.g. aizgāja direktora vietniece M.Tetere, kas šajā amatā nostrādāja 26 gadus. Pensijā aizgāja B.Brizga, V.Jakobsone, M.Bigestāne.

Piektā desmitgade (1988 – 1998)

Šī desmitgade ir lielu pārmaiņu laiks gan valsts ,gan skolas dzīvē. Tā ienāk ar aizlūgumu Baltijas jūrai, „Baltijas ceļu”, ”Dziesmoto revolūciju” u.c. politiskajām aktivitātēm.Tiek dibināta arī Saldus rajonā Tautas fronte. LTF skolā vada VITĀLIJS un MIRDZA ĀRMAŅI kā arī VIJA OLŠEVSKA. Uzsāktas diskusijas par Latvijas vēstures mācīšanu- pēc Latvijas Tautas frontes ieteiktās programmas. Bija jābrauc uz Rīgu pēc vēstures materiāliem, to autors bija O.Kostanda. 1988.gadā decembrī virs Brocēnu kultūras nama tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Žetonu vakaros joprojām tiek rādīti iestudējumi, šajā laikā izrādes „Silvis študierē”, „Es savos zābakos”, „Vinnijs Pūks” (dziesmas šai izrādei komponējis E.VALTERS) un citas. 1989.gadā svarīgākais pasākums ir Skolu jaunatnes VI dziesmu un deju svētki Rīgā, kur piedalās jauktais koris ( vadītājs J. KIRŠTEINS), zēnu koris, pūtēju orķestris (vadītājs K. STRAUPENIEKS), 1.-3. kl. deju kolektīvs ( vadītāja I. VALTASA). Arī 1994. gada VII Skolēnu dziesmu un deju svētkos piedalās meiteņu koris, zēnu koris, jauktais koris, pūtēju orķestris ( vadītājs K. STRAUPENIEKS), 1.-3. kl. deju kolektīvs ( vadītāja I. VALTASA), 4.-8. kl. deju kolektīvs ( vadītāja V. ĶEZBERE) Šajā desmitgadē darbu skolā uzsāka daudzi skolotāji: R. ULMANE, L. MIĶLSONE,O.ĻITVINOVA, I. VALTERE, S. FRIDRIHSONE, I, BALAHOVIČA, O. SMONA, jo īpaši jāmin skolas absolventi- DAIGA BARANČANE, VINETA MIELAVA, SVETLANA TARASOVA, MAIJA GOLUBEVA, INGA ZAMBERGA, VINETA DĪRIŅA, VIVITA ĶEZBERE, INGA ROZALINSKA, VELTA MAZURE, S. GUROVA. Aizsaulē aiziet skolotāja V.RANCĀNE, ilggadējs skolas saimnieks V. DIMANTS. Jaunajiem skolotājiem, stājoties darbā, ienāk jaunas vēsmas. R. ULMANE izveido skolas avīzi „3xB”, kas vēlāk kļūst par „Skolasprieku” ( konsultantes L. MIĶELSONE un A. MILBERGA). L. MIĶELSONE rīko pasākumus „Ielūdz Raimonds Pauls”, „Superpuika’’, „Kāzas Brocēnos”, „Nepieradinātā mode”, „Latvisko dziesmu festivāls”. 1993. gadā sāk darboties vasaras nometne Zvārdes mežos „Tālais vigvams”. Pasākumus palīdz organizēt vidusskolēnu neformālā organizācija „Blice”(izveidojās 1991.gadā). 1996./97.m.g. vidusskolēni iesaistās intelektuālā spēlē „Debates”(konsultantes S. FRIDRIHSONE un A. MILBERGA)

Ar 1991./92.m.g. 10.klases sāk mācīties pēc jaunā mācību plāna- šajās klasēs pāriet uz kursu (mācību priekšmetu) izvēles sistēmu. 1.daļa ir obligātie kursi- latviešu valoda un literatūra, matemātika, svešvaloda, Latvijas un pasaules vēsture, fiziskā audzināšana. 2.daļa- izvēles kursi- otrā svešvaloda, ekonomiskā ģeogrāfija, informātika, fizika, ķīmija, bioloģija, mūzika, cilvēks,sabiedrība. 3.daļa- izvēles kursi, ko skola var piedāvāt. Brocēnu vidusskola piedāvāja padziļināti apgūt fiziku, ķīmiju, rasēšanu, svešvalodu, matemātiku, literatūru, Latvijas vēsturi, informātiku. Katram skolēnam jāapgūst ne mazāk kā 12 kursi. Tiek ieviesti jauni mācību priekšmeti – informātika, vēlāk datormācība ( V. SILIŅŠ, G. KĀRKLIŅŠ, M. GAKUTE, I.JEGOROVA); ekonomika (K. MASLOVSKA); kristīgā ētika ( I. STINGE). Iestājoties vidusskolā jākārto eksāmeni matemātikā un latviešu valodā, literatūrā (domraksts). 1990./91.m.g. devītās klases beidzējiem eksāmeni nebija jākārto- tos kārtos, stājoties vidējās mācību iestādēs, tāpēc izlaiduma valsis izskanēja jau maijā. Labi panākumi gan sportā, gan mācībās. Skolēni iegūst godalgota vietas mācību priekšmetu olimpiādēs rajonā. Fizikā – L. KUKUKA , M. NELSONE, krievu valodā – D.DERUMA, sacerējumos – K. PAHOMOVA, L.JĒKABSONE, daiļlasīšanā – K.un D. ŠINGIREJAS, T. ANATOĻJEVA, L. MILBERGA, I. KOŽOKARE, vizuālā mākslā – S. ZVIRGZDIŅA, L. STRAUPENIECE, K. KĻUČŅIKOVA, B. BIEĻA, ģeogrāfijā – N. KAPENIEKS, latviešu valodā – S. KARANFILS, čempiona nosaukumu pasaules orientēšanās sportā skolēniem iegūst A. GALINDOMS. Skolēni ar labiem rezultātiem piedalījās konkursā „Ko tu proti”, divus gadus pēc kārtas skolas meiteņu ansamblis ieguva 1.vietu. ansamblī dziedāja I.BARANČANE, L.JĀKOBSONE, A.KALIŠUKA, L.NĀBURGA, A.KUPČA, L.OZOLIŅA, D.ŠINGIREI, E.HARUNA, A.NELSONE. (sk. K. STRAUPENIEKS) Ar labiem rezultātiem joprojām startēja skolas komanda pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās.

1991.gadā par skolas direktoru kļūst EGONS VALTERS.  Skolā sāk darboties skolas padome ( pr-tājs I. HARMSENS), skolotāju dome (pr-tājas Ā. HOLODŅIKOVA UN T. NAMIĶE), skolēnu parlaments ( prezidenti G. BĒRZS, J. MASLOVSKIS). Skolotāji turpina aktīvi ceļot- uz Solovecu salām, Tadžikiju, Poliju, aiz Polārā loka,Uzbekiju un daudzām citām valstīm. No 1992./93. mācību gada par mācību pārzinēm sāk strādāt O. ĻITVINOVA un M. GOLUBEVA. Skolā vairākus gadus arī strādāja viesskolotāji no Dānijas. 1993./94.m.g. Brocēnu vidusskolas uzsāk kā Valda Valtera basketbola skolas filiāle, trenere I. NEIMANE. Labākie panākumi ir uzvara LJBL čempionātā 1995./96.gada sezonā, uzvara starptautiskajos turnīros Somijā 1995.gadā, Spānijā 1998. gadā. Labākie spēlētāji: M. CITKOVSKIS, DZ. SPROĢIS, M. STUPĀNS. Jaunums šajā mācību gadā ir arī tas, ka vidusskolā ir divas 10.klases- vienā no tām uzņem ar 9.klases liecību, kurā ir ne vairāk kā 4 nesekmīgas atzīmes (mācību maksa Ls 1 mēnesī, bet, ja 1.pusgadu beidzot būs sekmīgs visos priekšmetos, no mācību maksas atbrīvos). Šiem audzēkņiem vidusskolā jāmācās 4 gadi. Izveidojas regulāra sadarbība ar Krimuldas, Rīgas 36, un Ropažu vidusskolām, kā arī Kalnciema sākumskolu. Skolēni iesaistās organizācijā „Par dzīvi brīvu no alkohola un narkotikām”( vada N. ANATOĻJEVA un M. SERGEJENKO). Skolā strādā psiholoģe L. DEKLAVA, logopēde V. MAZURE. Par bibliotēkas vadītājām strādā G. SĪLE un A. KUKUKA ( no 1995. gada). Skola sadarbībā ar Latvijas Veselību veicinošo skolu centru iesaistās Eiropas veselību veicinošo skolu projektā. No 1993.-1996. gadam skolas projekta nosaukums ir „Mana skola – mana vide” ( koordinatores L. MIĶELSONE un S. SERGEJENKO). 1996. gadā skolai piešķir Eiropas veselību veicinošas skolas sertifikātu. Skola uzsāk projektu „Veselīga vide sev un citiem” un izveido veselības kabinetu ( koordinatore  I. VALTERE). 1997. gadā kopā ar VVS projekta atbalsta centru Rīgā skola piedalās Sorosa fonda – Latvija „Pārmaiņas izglītībā” konkursā un iegūst atbalstu Kurzemes reģionālā centra izveidei Brocēnu vidusskolā. Ar 1998. gadu sākas darbs pie projekta „Veselību veicinošu skolu pieredzes izplatīšana Kurzemes reģionā”. 1998.gada 1. septembrī skolā mācās 586 skolēni un strādā 57 skolotāji

1998.-2008.g.

Skolēnu skaits pieaug no 586 līdz 630, un Brocēnu vidusskola ir lielākā rajona skola.Skolā notiek plaši remontdarbi, veikta skolas renovācijas projekta I kārta, nomainot logus, durvis, sakārtojot apkures sistēmu. Izveidots un iekārtots dzīves prasmju centrs, izremontēts internāts. Veiksmīgi iesaistoties dažādos projektos, skola no 1998./99.m.g. ir Kurzemes VVS reģionālais centrs (un realizē iekšējos un ārējos projektus) no 2000./2001.m.g. ir sociālo zinību atbalsta skola, no 2000./2001.m.g. ir starptautiskā skolu partnerības projekta Comenius dalībniece. Skolotāju veikums un talanti atklājas rajona skolotāju projektu nedēļās, bet skolēni iesaistās skolas iekšējo projektu izstrādē, 10. klašu skolēni iziet dzīvesprasmju praksi, 12.klases -sociālo praksi, 11. klašu skolēni izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus. Skola rīko rajona atklātās olimpiādes matemātikā 1.- 4.klasēm, ģeogrāfijā, angļu valodā, veselības mācībā 8.,9. klašu skolēniem. Skolēnu parlaments ir kļuvis par sabiedrisku organizāciju, aktīvi iesaistās skolas dzīves organizēšanā un gūst pieredzi, iesaistoties projektos, viesojoties saeimā, tiekoties ar draugiem Igaunijā un Lietuvā. Interesantāku skolas dzīvi veido skolas radio un skolas avīze “Skolasprieks” ( atzinīgi novērtēta rajonā). Skolas tradicionālos pasākumus papildina jauni – ” Nelatvisko dziesmu un avangarda modes festivāls”, konkursi “Spēka Vīrs”, “Domu Pūce”. Vēl daudzveidīgāks kļuvis ārpusstundu piedāvājums -klāt nākušas modes dejas, teātra sports, debates, retorika, datorprogrammēšana, jauniešu klubs “Māja”. Skolēni savas prasmes un spējas rāda valsts mēroga konkursos, iegūstot godalgotas vietas konkurss “Cildens mans novadiņš”, Latvenergo konkurss “Kam gaišāka galva”, “Dienas” konkurss “Kas notiek?”LR Naturalizācijas pārvaldes konkurss “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” sociālo zinību konkurss “Pūralāde” rajona konkurss “Erudīts”,skolas kolektīvi piedalās Dziesmu un Deju svētkos, izstādes rīko mākslas studija “Spektrs” IZM apbalvo Brocēnu vidusskolas kolektīvu par iegūto 3. vietu konkursā “Lielā Pūce” . Skolotāji un skolēni iesaistās jaunu grāmatu, materiālu izstrādē I. Valtasa – darba burtnīcu matemātikā sākumskolai autore
E. Valters – trīs bērnu dziesmu grāmatu autors. “Zibsnis”- integrētas skolēnu grupas kultūrvēsturisks žurnāls par Brocēnu novada vēsturi, kultūru, tradīcijām (1.vieta republikā ar tiesībām tiražēt)

Skolēnu skaits šajā desmitgadē pieaug no 586 līdz 681 un atkal nokrītas līdz 584. Lielākais bērnu skaits ir 2005./2006. mācību gadā – 681. Neskatoties uz skolēnu skaita svārstībām, Brocēnu vidusskola ir lielākā Saldus rajona skola. Skolā notiek plaši remonti, veikta skolas renovācijas projekta I kārta, nomainot logus, durvis, sakārtojot apkures sistēmu, izremontēts internāts, ierīkots skolas muzejs, 2006. gadā veikts kapitālais remonts dabaszinātņu ēkā, 2007. gadā nomainītas vecā korpusa griestu sijas visās telpās, veikts mācību telpu remonts un darbu uzsāk skolas bibliotēkas lasītava un skolas ēdnīca.

Veiksmīgi iesaistoties dažādos projektos, skola no 1998./99.m.g. ir Kurzemes Veselību veicinošo skolu reģionālais centrs ( I. Valtere un A. Zepa), kas katru gadu realizē vairākus ar veselību saistītus projektus un nometnes vienaudžu izglītotājiem.  No 2000./2001. m.g. ir sociālo zinību atbalsta skola ( L. Miķelsone, I. Muižarāja), no 2000./2001.m.g. ir starptautiskā skolu partnerības projekta Comenius dalībniece( D. Barančane). 2004. gadā skola kļūst par UNESCO Asociēto skolu ( L. Miķelsone, D. Barančane, I. Valtere). UNESCO pilotprojekta par ilgtspējīgu attīstību GREAT VOLGA RIVER ROUTE nacionālo koordinatori kļūst D. Barančane. 2003. gadā skola kļūst par „Zaļā punkta skolu” (V. Ķezbere). 2006./2007. m.g. skola iesaistās ESF projektos „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” ( O. Ļitvinova). Projektā ilgstoši aktīvi iesaistās V. Mielava. Z. Pelce, V. Banzena, A. Milta un I. Adlere. Kā arī ESF projektā „Atbalsts Saldus rajona skolotāju kompetenču paaugstināšanai”( I. Birgersone, A. Zepa). Katru mācību gadu skolā realizē ap 10 dažādu projektu.  2001. gadā uzsākas veiksmīga sadarbība ar pašvaldību kopīgu projektu realizēšanā. Vidusskolas skolotāji ir tie, kas organizē pirmo Brocēnu iedzīvotāju forumu un jauniešu forumu, uzsāk sadarbību ar novada skolās novadpētniecībā.

Skolotāju veikums un talanti atklājas Saldus rajona skolotāju projektu nedēļās, bet skolēni iesaistās skolas iekšējo projektu izstrādē, 10. Klašu skolēni iziet dzīvesprasmju praksi, 12.klases – sociālo praksi, 11. klašu skolēni izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus. Ar 2003./04.m.g. pētnieciskos darbus sāk izstrādāt arī pamatskolā. Regulāri skolēni gūst labus rezultātus valsts priekšmetu olimpiādēs un pētniecisko darbu lasījumos.  2004./2005.m.g. zelta godalgu valsts ZPD lasījumos iegūst Anda Bērziņa ( A. Milberga), sudraba godalgu – Amanda Volfa ( I. Muižarāja), atzinību valsts ķīmijas olimpiādē- R. Sadredinovs, valsts atklātajā matemātikas olimpiādē 3. Vieta – J. Vasiļjevai ( G. Zabarovska).  2005./2006. m.g. Zelta godalgu valsts ZPD lasījumos iegūst E. Ļitvinova ( I. Muižarāja), valsts atklātajā matemātikas olimpiādē atzinību iegūst J. Vasiļjeva un D. Vasiļjevs ( G. Zabarovska). 2006./2007. m.g. zelta godalgu valsts ZPD lasījumos iegūst G. Tarasova ( A. Zepa), sudraba godalgu K. Barančans ( I. Muižarāja) un I. Vērdiņa ( L. Miķelsone), 2. vietu valsts vizuālās mākslas olimpiādē iegūst P. Voitāne ( A. Šteina), 2. vietu atklātajā matemātikas olimpiādē iegūst D. Vasiļjevs ( G. Zabarovska), atzinību valsts mājsaimniecības olimpiādē – Z. Sarģele ( I. Valtere). 2007./2008.m.g. valsts atklātajā matemātikas olimpiādē 1. vietu iegūst J. Vasiļjeva (G. Zabarovska). Skola rīko atklātās olimpiādes matemātikā 1.- 4. klasei, ģeogrāfijā, angļu valodā, veselības mācībā 8.,9. klasei.

2003. gadā skolā izstrādāti vienoti mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji, ieviestas skolas dienasgrāmatas un uzsākta multimediju aparāta izmantošana. 2004. gadā izveidota atbalsta grupa skolēniem ar mācīšanās problēmām, sporta stundās var izmantot mākslīgā ledus slidotavu. 2005. gadā  skolēnu komandas uzsāk piedalīšanos Saldus rajona konkursā „Kurzemes mežu mantinieki”, kur regulāri iegūst godalgotas vietas. Ar 2006. gadu skolēni sāk piedalīties starptautiskā vēstures Herbera fonda konkursā „Vēsture ap mums„. Godalgotas vietas iegūst A. Buzoverova un I. Stulpe. Ar 2008. gadu piedalāmies valsts TV  konkursā „ Enkurs” ( G. Sīle).

Skolēnu parlaments ir kļuvis par sabiedrisku organizāciju ( pirmā nvo Brocēnos), aktīvi iesaistās skolas dzīves organizēšanā un gūst pieredzi, iesaistoties projektos, viesojoties Saeimā, tiekoties ar draugiem Igaunijā un Lietuvā. 2004. gadā parlamentārieši viesojās Nīderlandē, Somijā un Vācijā, gadu vēlāk arī Krievijā un Spānijā. Parlamenta darbu šajā desmitgadē vada I. Muižarāja, B. Freidenfelde un G. Sīle.

Interesantāku skolas dzīvi veido skolas radio un avīzīte „Skolasprieks”. Skolas tradicionālos pasākumus papildina jauni – „Nelatvisko dziesmu festivāls”, konkursi „Spēka Vīrs”, „Domu Pūce”. 2005. gadā, pirmo reizi vēsturē, notiek 3 žetona vakara izrādes: mistērija „Maskas krīt”, „Viss sākās ar melno kaķi” un „Bet mīlestība dzīva”. Vēl daudzveidīgāks kļuvis ārpusstundu piedāvājums – klāt nākušas modes dejas, teātra sports, debates angļu valodā, retorika,  jauniešu klubs „Māja”. Skolēni savas prasmes un spējas rāda valsts mēroga konkursos, iegūstot godalgotas vietas konkursā „Cildens mans novadiņš” ( L. Miķelsone), Latvenergo konkursā „Kam gaišāka galva” ( A. Milta), LR Naturalizācijas pārvaldes konkursā „Ceļā uz pilsonisku sabiedrību”(L. Miķelsone). Skolas kolektīvi piedalās Dziesmu un Deju svētkos.

2003. gadā skolēni vasarā izveido kultūrvēsturisku žurnālu „Zibsnis” ( I. Muižarāja, L. Miķelsone). Žurnāls gūst atzinību Latviešu valodas valsts aģentūrā un tiek tiražēts. Nākamajos gados top vēl 2 „Zibšņa” numuri un integrācijas žurnāls „Acis”. Skolas direktors šajā desmitgadē izdod trīs bērnu dziesmu grāmatas. Mācību sasniegumi:

A+B+C līmeņi:
2005.g. – 41,17%
2006.g. – 49,21%
2007.g. – 59,18%
2008.g. – 67,38%
Vasarā skolēni un skolotāji dodas SIA Cemex dāvinātajās ekskursijās uz Čehiju, Ungāriju, Norvēģiju, Slovākiju. Skola uztur draudzīgas attiecības ar Tostamā vidusskolu Igaunijā, Mažeiķu Ventas vidusskolu, Garkalnes pamatskolu. Uzņem ciemiņus no Krievijas, Grūzijas, Taizemes, Grieķijas, Čehijas un Turcijas.

2009.-2013.

Šajā piecgadē skolēnu skaits samazinājies no 557 līdz 429 skolēniem. Joprojām saglabājam stabilus – augstus A+B+C līmeņus valsts pārbaudes darbos. 2008./2009. m.g. – 65%, 2009./2010.m.g. 59%, 2010./2011.m.g. – 67%, 2011./2012.m.g. – 66%, bet 2012./2013 valsts pārbaudījumu rezultātus vairs neizsaka līmeņos, bet procentos. Valsts olimpiādēs un pētnieciskajos lasījumos godalgotas vietas iegūst:  L. Andersone – atzinība valsts kultūras vēstures olimpiādē ( I. Muižarāja),   J. Vasiļjeva – 1.vieta atklātajā valsta matemātikas olimpiādē ( G. Zabarovska),  A. Rozentālberga – 2. pakāpe valsts ZPD lasījumos ( D. Baranšane), L. Miķelsone – 3. vieta starptautiskajā radošajā konkursā „Eiropa skola” un tiesības piedalīties radošā nometnē Austrijā un 1. pakāpe valsts ZPD lasījumos ( I. Muižarāja), M. Gočai – 2. pakāpe valsts ZPD lasījumos ( L. Miķelsone), M.Oškalnei – 2. pakāpe valsts ZPD lasījumos ( I. Muižarāja), J. Vasiļjeva – 3. vieta starptautiskā vēstures konkursā „Vēsture ap mums” ( L. Miķelsone), A. Brača – atzinība valsts krievu valodas olimpiādē ( O. Visocka), M. Maags – divas 3. vietas valsts vācu valodas olimpiādēs ( K. Pelce un V. Zusmane), E. Vorobjova – 2.vieta valsts kristīgās mācības olimpiādē ( M. Jefimova), L. Breidaka – atzinība valsts kristīgās mācības olimpiādē ( M. Jefimova), A. Brūvere – 1.pakāpe valsts ZPD lasījumos ( A. Zepa), L. Serbrjakova – atzinība valsts mājsaimniecības olimpiādē ( I. Valtere), komanda: M. Miķelsone, E. Plācis un Ž. Andersons iegūst atzinību valsts konkursā „Kultūras kanons-21. gadsimta jaunietim” ( I. Muižarāja), komanda: M. Milta, K. Voitova, A. Bruzinska, A. Daukste, R. Muša un V. Līdums iegūst 1. vietu Latvenergo konkursā „Eksperiments” ( A. Milta), J. Sušinska – 3. vieta Vītolu fonda konkursā „Lietas – likteņu liecinieces” un 1. vieta Okupācijas muzeja konkursā „Lietas un vietas – okupācijas aculiecinieces”( L. Miķelsone).

Daudz strādāts, lai uzlabotu mācīšanas un mācīšanās kvalitāti skolā. 2012./2013.m.g. skola realizē 9 izglītības programmas. 2008./2009.m.g. pirmo reizi organizējam Saldus rajona dabaszinības olimpiādi 5.-6. klasei. Izveido vērtēšanas materiālu krājumu visos mācību priekšmetos. I. Valtasa izdod mācību grāmatas „Matemātika 1.-4. klasei” pilnu komplektu. 2009./2010.m.g. Brocēnu novads atdalās no Saldus novada. Esam kļuvuši patstāvīgāki. Skolotāji sāk apgūt interaktīvo tāfeli. Ar šo gadu skolotājiem ir iespēja saņemts mērķstipendijas Eiropas sociālā fonda projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” un iegūt kvalitātes pakāpi. 4. kvalitātes pakāpi ieguva: O. Ļitvinova, L. Miķelsone, i. Muižarāja, D. Barančanei, V. Banzenai, I. Valtere, M. Neilande, G. Sīle, V. Ķezbere un M. Golubeva. 2010./2011.m.g. I. Muižarāja izdod mācību grāmatu kulturaloģijā. Latviešu valodas skolotāji noorganizē skolotāju apmaiņu starp novada skolām, O.Ļitvinova, I. Rozalinska un O. Sušinska publicē savus dzejoļus novada dzejas grāmatā „Cieceres ūdensrozes”, vēlāk grāmatā „Esmu mājās” bez minētajām skolotājām, savus dzejoļus publicē skolēni: L. Kunkule, A.L. Staškovska un M. Muzikante. 2010./2011.m.g. dabaszinību skolotājas noorganizē konkursu „Brocēnu četrcīņa”, kas kļūst ar katru gadu populārāks apkārtējos novados. Katru gadu skola iesaistās UNESCO izsludinātajā nedēļā „Izglītība visiem”. Lai veicinātu skolēnu piederību skolai, izveido skolas simbolu „Pogu”. Pogu pasniedz vairākas reizes gadā par labiem darbiem skolas labā. 2011./2012. m.g. skolai par labiem sasniegumiem dabaszinību projektā piešķir Inovatīvās pieredzes skolas statusu. Skolā regulāri notiek Kurzemes reģiona semināri, skolotājas rāda atklātās stundas un sniedz konsultācijas saviem kolēģiem.

Šajā gadā 1. reizi fizikas olimpiāde notiek datorizēti. 2012. gadā notiek pirmais neklātienes izlaidums. 12. klasi absolvē L. Dvorova un L. Vieško ( kl. audz. A. Ivanova). Skola sāk piedāvāt tālmācības programmu jau no 1.-12. klasei.

Lai skolu atvērtu sabiedrībai, A. Vērdiņš, G. Derkinte un A. Prusaka veic brīvprātīgo darbu skolas parlamentā, 2012. gadā pirmo reizi organizējam Sabiedrības dienu, jaunizveidotā vecāku padome ( priekšsēdētājs K. Jēkabsons) organizē akciju „Ziedi mana skola”. 2013. gadā notiek pirmās „Arodu dienas”, kuras arī palīdz noorganizēt vecāku padome. 2009. gadā Brocēnu vidusskola iesaistās Sorosa fonda – Latvija iniciatīvā „Pārmaiņu iespēja skolām” ar projektiem „Mācīsimies dzīvot, izmantojot savas iespējas” un „Mēs cits citam Brocēnos” ( L. Miķelsone). Pateicoties projektam, skolā mūžizglītības nodarbības angļu valodā, datorzinībās, projektu vadībā, rokdarbos u.c. apmeklē dažāda vecuma novada iedzīvotāji. Vairākus nozīmīgus projektus realizēja A. Zepa un I. Valtere: „Sporta aktivitāšu centra izveide vietējās sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā Brocēnu novadā”, „Mūzikas instrumentu un apskaņošanas tehnikas iegāde – atbalsts sabiedrības muzikālajai pašizpausmei” u.c. Veiksmīgi dažādus projektus realizē I. Birgersone, G. Sīle, D. Barančane, V. Ķezbere, O.Ļitvinova, A. Milta u.c. 2012. gadā skola atkal kļūst par UNESCO Asociāto skolu ( M. Neilande). 2012. gadā O. Ļitvinova iegūst laikraksta „Saldus Zeme” balvu „Mūsdienīgs izglītības darbinieks” un I. Muižarāja iegūst A. Kronvalda prēmiju.
Daudz strādāts ārpusstundu aktivitāšu nodrošināšanā. Skolas bibliotēkā regulāri notiek tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem, organizētas nakts nodarbības sākumskolēniem ( A. Kukuka, I. Kunkule). 2009. gadā skolēnu parlaments noorganizē pirmo „Ekstrēmo skrējienu”, adoptācijas dienu 10. klases skolēniem un turpina sadraudzību ar Tostema skolu Igaunijā. 2012. gadā skola paraksta ilggadīgas draudzības apliecinājumu ar Tostema skolu. 2009. gadā sākas brīnišķīga tradīcija – Ziemassvētku darbnīcas. Turpinās dziesmu konkursi, „Zvaigžņu sietiņš” un „Zvaigžņu nakts”, piedalāmies konkursā „Enkurs”. Vairākas klases sāk piedalīties ZZ čempionātā. 2011. gadā notiek pirmais vidusskolēnu un CEMEX futbola mačs. L. Līce uzvar konkursā „Mums pieder debesis 2011″ un brauc uz ASV kosmosa un raķešu centru Alabamā. 2012. gadā notiek pirmā olimpiskā diena. Priekšmetu metodiskās komisijas organizē priekšmetu popularizējošus pasākumus: valodu dienas, mīklu rītus, pasaku pēcpusdienas, sākumskolā dažādus konkursus, tematiskus pasākumus, izstādes u.c. Nemainīga tradīcija – žetona vakara izrāde. Šajā piecgadē parādītas izrādes: „Princis un ubaga zēns”, „Buratīno”, „Es savos zābakos”, „ Tās dullās Paulīnes dēļ”, „Sprīdīša piedzīvojumi”, „Mīlestība ir tāda”, „Trīnes grēki”, „Uz priekšu, Rolle”.
Uzlabota skolas fiziskā vide: skolēni uzdāvina akvāriju skolas ēdnīcā, modernizēts mūzikas kabinets, rekonstruētas sporta zāles ģērbtuves, izremontētas garderobes, nomainītas skolas durvis, labiekārtota skolas ēdnīca, rekonstruēts skolas iekšpagalms, realizēts novada izglītības iestāžu informatizācijas projekts, renovēts vecās skolas ēkas jumts, izremontēts ģeogrāfijas, angļu valodas, sociālā pedagoga, logopēda un mājsaimniecības kabineti, saremontētas skolas kāpnes, veikts remonts skolas sporta zālē, izveidota klinšu kāpšanas siena. Remonti veikti ar pašvaldības un A/S „CEMEX” finansiālu atbalstu.
2013.- 2018.
Šo vēstures periodu varētu nosaukt par lielo pārmaiņu laiku. Pārmaiņas skāra skolas fizisko vidi, mainījās pedagogu sastāvs, izmaņas notika skolas administrācijas sastāvā ( 2016./2017. mācību gadā par direktora vietnieci izglītības jomā darbu sāk M. Ulmane, par direktora vietnieci audzināšanas jomā – D. Dubulta), pedagogi darbu uzsāka vairākos inovāciju projektos, kas izmainīja mācību darba organizāciju skolā. Pie skolas sāk plīvot Brocēnu novada karogs. 2013./2014. mācību gadā uzsākta tālmācības un neklātienes programmas realizācija no 1. – 12. klasei, ko akreditē 2014./2015. mācību gadā. Programmas realizāciju uzrauga O. Ļitvinova un D. Gūtmane. Tālmācības programmu apgūst 160 skolēni no 15 dažādām pasaules valstīm. Lai celtu pedagogu kvalifikāciju darbā ar reemigrējušiem bērniem, kolēģes M. Neilande, Ļ, Zvaigzne un D. Gūtmane, organizēja meistarklases darbam ar reemigrējušiem bērniem.

2014./2015. mācību gadā pārveido mācību plānu no 1. līdz 9. klasei. Visās sākumskolas klasēs papildus notiek viena sporta stunda, kurā attīsta bērnu biomotoriskās spējas. 5. klases skolēniem skola piedāvā izvēles novirzienus: matemātika un dabaszinības, valodas un māksla. 5. klašu kolektīvi saglabājas iepriekšējie, bet uz izvēlētā virziena stundām dodas skolēni no visām piektajām klasēm. Matemātikas un dabaszinību novirziena skolēniem 5. klasē ir papildstunda matemātikā, bet 6. klasē – dabaszinībās, galveno uzmanību veltot pētnieciskai darbībai, modelēšanai, eksperimentēšanai un zināšanu praktiskai pielietošanai. Valodu novirzienu skolēniem gan 5., gan 6. klasē ir iespēja attīstīt uzstāšanās prasmes, valodas kultūru, spēlēt teātri. Mākslu novirziena skolēni 5. klasē izpauž savu radošumu zīmējumos, bet 6. klasē – muzikālajās nodarbībās. 7. klases skolēni sociālo zinību stundās pievērš uzmanību globālās izglītības un vērtībizglītības jautājumiem. 8. klases skolēni informātikas stundās papildus apgūst tehniskās iespējas, lai labāk uzrakstītu pētnieciskos darbus un sagatavotu prezentācijas. 9. klasē Latvijas vēsturē palielināts stundu skaits, lai labāk sagatavotos valsts eksāmeniem. Labi panākumi mācību darbā. Piecus gadus ar labiem rezultātiem mūsu skolēni piedalās konkursā “Experiments”. 2013/2014. mācību gadā komanda ieguva TV konkursā 1. vietu un devās braucienā uz Bulgāriju (sk. A. Milta). Katru gadu  (no 2014. – 2018.) godalgotas vietas republikas kārtā skolēni iegūst konkursā “Kultūras kanons” ( sk. I. Zankovska). Tradicionāli panākumus gūstam konkursā “Enkurs” (G. Sīle), skolas komandas piedalās konkursos “Spēks un daile” un “Skrundas sargi”. Skolēnu komandas piedalās reģionālajās sacensībās “Jauno satiksmes dalībnieku forums” un “Gribu būt mobils” (sk. A. Milta). Pateicoties skolotājas neatlaidīgajam darbam, skola 2017. gadā iekļūst labāko CSDD satiksmes drošības skolu topā. Godalgotas vietas valsts ZPD lasījumos:
2014.gads – 2. pakāpe – Žanis Andersons, skolotāja D. Barančane

2015. gads – 3. pakāpe – Mārtiņš Andersons, skolotāja D. Barančane
2016. pakāpe – Kristers Upenieks, skolotāja I. Zankovska
2017. gads – 1. pakāpe – Megija Petrova – skolotāja D. Barančane,3.pakāpe – Alvīne Paštore – skolotāja D. Barančane, 3.pakāpe – Santa Kirsanova – skolotāja I. Birgersone
2018. gads – 3. pakāpe – Žanis Grundmanis, Dace Preisa – skolotāja D. Barančane

Godalgotas vietas valsts olimpiādēs un konkursos:

2014. gads – 3. pakāpe valsts publiskās runas konkursā – Romans Maags – skolotāja I. Zankovsks
2015. gads – 1. vietu konkursā “Vācu valoda gaišiem prātiem” un braucienu uz Vāciju – Karīna Beķere – skolotāja V. Zusmane
2016. gads – 3. vieta valsts latviešu valodas un literatūras olimpiādē – Dace Preisa – skolotāja M. Neilande
2017. gads – atzinība valsts informātikas olimpiādē – Raivis Atteka – skolotājs Ivars Atteka
2018. gads – 1. pakāpe valstī konkursā “Latvijas toņi un pustoņi” – Arvis Miezis – skolotāja A. Šteina
2019. gads – 2. pakāpe fonda “Sibīrijas bērni” konkursā – Jeļena Sušinska – skolotāja Laura Miķelsone

Godalgots vietas starptautiskos konkursos:

2014. gads – 3. pakāpe – Kerbera fonda konkurss “Vēsture ap mums” – Jelēna Sušinska – skolotāja L. Miķelsone
2015. gads – 1. pakāpe – konkursā “Trejdeviņas saules lec” – Gustavs Vecmanis – skolotāja A. Šteina

2016.- 2018. gadam – laureāta diploms Bērnu mākslas konkursā LIDICE  – Arvis Miezis – skolotāja Aiva Šteina

2016. un 2018. gadā starptautiskajā bērnu mākslas konkursā “Es dzīvoju pie jūras” laureāta diploms – Arvis Miezis – skolotāja A. Šteina
2017. gadā starptautiskajā bērnu mākslas konkursā “Es dzīvoju pie jūras” laureāta diploms – Elza Dunaiska – skolotāja O. Sušinska

Skola mērķtiecīgi turpina organizēt starpnovadu mācību olimpiādes un konkursus:
Matemātika 1. – 4. klasei
Latviešu valoda 5. – 7. klasei
Angļu valoda 8. – 9. klasei
Krievu valoda 8. – 9. klasei
Ģeogrāfija 9. klasei
Konkurss “Brocēnu četrcīņa”

Vienmēr Brocēnu vidusskola ir varējusi lepoties ar panākumiem koru skatēs. Skatēs vienmēr 1.pakāpes diplomus saņem 1.-4. klašu koris, 5.-9.klašu koris un jauniešu koris “Sonate” (sk. I. Bērziņa). 2017.gadā skola iegūst Draudzīgā aicinājuma balvu dabaszinībās pilsētu skolu grupā. Fiziskās vides uzlabošana – renovēts vecais skolas korpuss, siltināta sporta zāle, veikti remontdarbi, lai nodrošinātu mācības bērniem ar invaliditāti, izremontēts vestibils, sākumskolas gaitenis, trepes, guļamtelpas internātā, kāpņu telpa, izremontēta skolas zāle un aprīkota ar audiovideo stacionāro tehniku, izremontēts un aprīkots psihologa kabinets, ieejas durvis un priekštelpa sākumskolā, skolas pārejas gaitenis. Aktīvi sadarbojamies ar vietējo kopienu: Projekta “Mēs cits citam Brocēnos” ietvaros notiek skolēnu veidoto filmu pirmizrāde “Es mīlu Brocēnus”’, notiek sabiedrības darba grupu tikšanās “Kopā varam, kopā darām!”, vasarā notiek “Pilsoniskās izglītības nometne” un “Nakts pašvaldībā”. Sākumskolas skolēni skolotāju A. Zakovskas un A. Zepas vadībā uzsāk tradīciju apmeklēt pansionātu “Atpūtas” un sniegt  koncertu. Skolēnu pašpārvalde regulāri organizē diskusiju  “Kafija ar politiķiem”. Pašvaldība kopā ar skolu noorganizē Ģimenes forumu. (2013.) Skola organizē Ģimeņu dienu un Vecāku nedēļu. Turpinās brīnišķīga Ziemassvētku akcija “Dodot gūtais neatņemams”. Sadarbībā ar citām pašvaldībām realizējām projektu “Mācīsimies mācīties: skolu un biedrību sadarbības modeļu veidošana mācīšanās motivācijas paaugstināšanai sešās Latvijas kopienās”. 2013. gadā noorganizējām pirmo lāpu gājienu skolai kopā ar vietējās kopienas ļaudīm, kuru 2015. gadā papildina Gaismas ceļš. 2015. gadā kopā ar kopienas cilvēkiem izveidojām un realizējām projektu “Pēti! Apzini! Stāsti!” (sk. D. Barančane, M. Neilande, L. Miķelsone). UNESCO Asociēto skolu projekta ietvaros 2015. gadā noorganizējām pasākumu “Pupu balle”.

Mācāmies ne tikai stundu laikā, bet arī ārpusstundu aktivitātēs. Ar vecāku padomes atbalstu notiek Arodu dienas, skolas dzīvē aktualizējam globālo izglītību un tolerances jautājumus, skolēni piedalījās ASV filmas “Rumbulas atbalss” uzņemšanā, sākumskolas skolēniem notiek eksperimentu pēcpusdiena un pašu skolēnu organizētais Miķeļdienas tirgus. Savus talantu skolēni rāda pasākumā “Zvaigžņu nakts” un “dziedi ar skolotāju”. Latviešu valodas skolotāji organizē tikšanos ar dzejniekiem un rakstniekiem. Savu dzeju skolēniem lasīja N. Ikstena, E. Gulbe, O. Ulmanis, R. Ozols. Skolēni un skolotāji noorganizēja “A. Čaka dzejas stundu”. Regulāri katru gada piedalāmies Dzimtās valodas dienās Ādažos. Mūzikas skolotāja A. Zakovska regulāri organizē Latvijas Operas un baleta un koncertlekciju apmeklējumus. Lielāku uzmanību pievēršam karjeras izglītībai. Notiek karjeras stundas 9.-12. klasei, karjeras izvēles dienas, profesijas iepazīst pasākumos – “Līderi jauniešiem”, “Iepazīsti. Izzini savas karjeras iespējas”. Skolotāji stundas organizē Viduskurzemes AAO “Vibsteri” Kurzemes elektro sadale tīklos, AS “Cemex”. 2015.gadā skolēni izveido vairākas Brocēnu vidusskolas TV “Odziņa” video filmas par pasākumiem novadā un skolā. Ziemassvētkos organizējam Ziemassvētku darbnīcas, dekorējam skolas logus un klašu durvis.

Skolēni un skolotāji lielu darbu ieguldīja, lai veiksmīgi piedalītos konkursā “Brocēnu novads ceļā uz valsts simtgadi”. 2017. gadā skola piedalās biznesa simulācijas spēlē “Fabrikants” un ANO modelēšanas spēlē. 2014.gadā atsākām organizēt komunikācijas līnijas vienu reizi mēnesī. 2015.gadā skola kļūst par projekta “Latvijas skolas soma” pilotskolu. Ar 2016. gadu sākumskolas skolotājas un darbinieku Ziemassvētku pasākumā iestudē izrādes.

Ar 2017. gadu piedalāmies “Baltā galdauta svētku” organizēšanā. 2017.gadā pirmo reizi piedalījāmies TV konkursā “”Gudrs vēl gudrāks”( D. Preisa). Atsākām tradīciju organizēt erudīcijas konkursu “Domu pūce”, kurā piedalās ne tikai Brocēnu vidusskolas skolēnu komandas, bet arī komandas no novada skolām, pedagogu, vecāku un domes darbinieku komandas (sk. D. Dubulta).  Kā arī sadzīves prasmju konkursu zēniem un meitenēm.
Vasarā sākumskolas skolēni ar sajūsmu apmeklē nometni “Vabulis” (sk. V. Ķezbere), divus gadus organizējām nometni ārvalstīs dzīvojošiem latviešu bērniem (Sk. O. Ļitvinova)

2013. gadā sākām piedalīties Vislatvijas olimpiskajā dienā un programmā “Skolas auglis”, 2016. gadā – programmā “Skolas piens”.
2014. gadā valsts atmaksāta ēdināšana 1.-4. klasei un daļēji atmaksāta ēdināšana 5.- 9. klasei
2015. gadā uzsākām organizēt novada skolām 1.-3. klašu skolēnu spartakiādi, angļu valodas konkursu sākumskolai. Aktīvu dalību uzsākām akcijā “Pasaules labākās ziņas” (sk. L. Miķelsone) un akcijā “Pasaules lielākā mācību stunda”, kur godalgotas vietas ieguva skolotājas L. Miķelsone un D. Barančane.

2017.gadā pirmo reizi Olimpiskās ziemas festivālā Ērgļos iegūstam 1. vietu hokejā. Pēdējo gadu laikā skolas pasākumu organizēšanā aktīvi darbojās skolas skolēnu pašpārvalde. Skolēnu prezidenti:
2013./2014. gadā – Oskars Deaks
2014./2015. gadā – Alise Bruzinska
2015./2016. gadā – Agate Zobiņa
2016./2017. gadā – Alvīne Paštore
2017./2018. gadā – Rihards Jēkabs Dzenis
Turpinās viena no senākajām vidusskolas tradīcijām – topošo absolventu žetonvakara izrādes:

2013. gadā “Sievu kari ar Belcebulu”
2014. gadā “Īsa pamācība mīlēšanā”
2015. gadā “Jampadracis Latgales sētā” un “No saldenās pudeles”. Aizsākas tradīcija pasniegt skolas absolventa žetonus īpašā ceremonijā.
2016. gadā “Dāvana vientuļai sievietei” un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”
2017. gadā “Skroderdienas Silmačos”

 Lai sekotu pārmaiņām, kas notiek izglītībā, skolotāji regulāri mācās un dalās pieredzē metodiskajās dienās, darbojās sadarbības grupās “No pirmsskolas līdz pamatskolai”, organizē un popularizē savu pieredzi konferencēs “Ieklausies! Radi! Mācies!”, “Ceļā uz kompetencēs balstītu mācību saturu”.
Pirmsskolas izglītības iestādes “Mūsmājas” audzēkņi apmeklē nodarbības dabaszinātņu priekšmetos.

2016.gadā ar labiem panākumiem skolotāji piedalījās novada pedagogu konkursā “Inovatīva problēmrisināšana mācību un audzināšanas darbā izglītības iestādē ( V. Ķezbere, S. Tarasova, M. Neilande, D. Barančane, A. Milta, V. Sproģe, V. Banzena, E. Sergejeva, V. Mielava), 2017. gadā – D. Barančane, M. Neilande un L. Miķelsone . Tradicionāli Brocēnu vidusskola aktīvi darbojās projektos. No 2016. gada projektu darbs saistīts ar mācību un audzināšanas darba kvalitātes uzlabošanu. Projektus finansē Eiropas savienības fondi un tajos ir iesaistīts viss skolas kolektīvs: “Kompetenču pieeja mācību saturā”, Pumpurs “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” un “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”. 2018.gadā skolotāji sāk veidot sadarbības grupas, kurās mācās viens no otrs. 2018.gada septembrī visa skola dodas pārgājienā uz atpūtas bāzi “Zvejnieki”, kur pavada arī nakti teltīs. Nākamajā rītā visi piedalās Olimpiskās vingrošanā.